70 gadi 25.marta represijām 1949.gadā

Kategorija: Aktualitātes
Otrdiena, 26 Marts 2019
Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 26 Marts 2019 10:13

galvenais-attels

25.martā daudzās vietās Latvijā pulcējas ļaudis, lai atcerētos, lai pieminētu, lai godinātu 1949. gada 25.marta komunistiskā genocīda upurus, cilvēkus, kuri izcieta smagu un nežēlīgu likteni. Tie bija cilvēki, kuriem tika piešķirts “tautas ienaidnieku” statuss. Patiesībā, tie bija cilvēki, kuriem piederēja zeme, savas mājas un labi iekoptas saimniecības. Tie bija cilvēki, kuri aizstāvēja savu zemi un ģimenes no okupantu terorisma.

Mums visiem jāzina savas tautas vēsture, jo tā nav bezpersoniska, to veidojam mēs – cilvēki. To ir veidojuši arī tie mūsu zemes ļaudis, kuriem liktenis ir lēmis izstaigāt Sibīrijas plašumus, tie, kuru kapi atrodas Sibīrijas taigās un tundrās. Tie nav bezpersoniski represētie, nogalinātie, bet ir cilvēki katrs ar savu vārdu, ar savām dzimtajām mājām, savu pirmo skolu, savu pagastu.

Atceres pasākumā pie pieminekļa Abrenes apriņķa komunistiskā genocīda upuru piemiņai Balvu novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs teica: “Tie smagie brīži, ko pārdzīvoja mūsu tauta 70 gadus atpakaļ, un tie smagie brīži, ko izdzīvoja bērni tajā laikā, tie visiem mums paliks atmiņās. Novēlu cienīt to, ko ir piedzīvojusi mūsu tauta, cienīt un godāt tos cilvēkus, kuri uz saviem pleciem ir iznesuši šo dzīves smagumu!”

Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis, uzrunājot klātesošos, uzdeva jautājumu: „Bet ar ko latviešu tauta atšķiras no daudzām citām? Dievs mums ir devis stipru garu. Mūsu ļaudīm ir stiprs gars. To mēs redzam tajos, kuri ir atgriezušies, kuri to visu ir piedzīvojuši, guvuši spēku dibināt ģimenes, laist pasaulē bērnus, redzēt sev turpinājumu. Dzīvosim šo dzīvi prātīgi, nopietni, iestāsimies viens par otru, sēsim to mīlestības sēklu, lai tā aug, dīgst, pieņemas spēkā mūsu starpā, lai mēs patiešām esam stipra tauta! Un lai nekad, tiešām nekad nenotiek tas, kas reiz noticis!”

Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Ārija Tihomirova savā uzrunā arī uzsvēra, ka mēs esam maza tauta, bet mēs aizmirstam, ka, ja kāds ir mazs, tad to vajag sevišķi kopt. Ā. Tihomirova atgādināja, ka mums katram jābūt atbildīgiem par savām izvēlēm, arī tām, par ko balsojam vēlēšanās. Viņa izteica cerību, ka varbūt mūsu jaunatne izaugs un būs saimnieki savā zemē.

Pasākumā klātesošie varēja ieklausīties izsūtīto atmiņu stāstos, bet par muzikālo noformējumu bija parūpējies Balvu Valsts ģimnāzijas vokālais ansamblis.

Piemiņas pasākums notika arī Balvu stacijā pie piemiņas akmens represētajiem, kur A.Pušpurs, uzrunājot klātesošos, teica: „Mums ikvienam šodien ir izvēle iet uz vienu vai otru pusi. Tālajā 1949.gadā, nonākot šeit, Balvu stacijā, šajās dzīves krustcelēs, mūsu tuvajiem un mīļajiem nebija izvēles. Izvēle bija tikai viens virziens – tālie Sibīrijas lauki un meži. Es ikvienam gribu novēlēt cienīt tos, mūsu tuvos un mīļos, kuri ir atstājuši savas dzīvības tālajā Sibīrijā, augsti godāt un mācīties no tiem, kuri ir izturējuši tālo un grūto ceļu un vēl ir kopā ar mums. Un lai viņi vēl ir ilgi kopā ar mums, lai dalās atmiņās pa to smago Latvijas tautas dzīves posmu! Un lai nekad, nekad kaut kas tāds nenotiek atkal!”

Kubulu pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Luksts klātesošajiem atsauca atmiņā tā laika notikumus: „Ir pagājuši 70 gadi no brīža, kad šeit, Kubulu stacijā, tika savesti un sadzīti mūsu tautieši, kuri bija neziņā un nesaprata, kas ar viņiem notiks. Rosījās pastāvošās varas, krievu karavīri, dunēja vilcienu vagoni, cilvēki tika sasēdināti lopu vagonos un aizvesti uz tālajām Krievijas zemēm, daudzi pa ceļam saslima, nomira, daudzi mira, neizturot smagos dzīves apstākļus Sibīrijā, daudzi atgriezās un daudzi vēl šobrīd ir starp mums. Dārgie represētie, jūs tiešām esat izgājuši caur uguni un ūdeni, jūs esat redzējuši un izjutuši to, kas mums vēl pat sapnī nav rādījies, jūs esat kā patiesas vēstures grāmatas, stāstiet par piedzīvoto nākamajām paaudzēm! Lai jums laba veselība un ilgs mūžs!” un turpināja, “Mēs esam šeit lai pieminētu, lai atcerētos, un pats galvenais, lai visa pasaule saprastu, ka lai nekad kaut kas līdzīgs neatkārtojās.”

Stacijas pamatskolas skolēni lasīja skaudros izsūtīto atmiņu stāstu fragmentus no viņu skolotājas Valentīnas Kašas grāmatas “Par tevi, Latvija”, kurā apkopoti bijušā Balvu rajona iedzīvotāju stāsti, kuri cietuši represijās, bet ar skanīgām dziesmām klātesošos priecēja Kubulu vokālais ansamblis.

Arī Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Ārija Tihomirova klātesošajiem nolasīja ieslodzītā Aleksandra Neilanda atmiņu stāstu par piedzīvoto, atgādinot, ka ļoti daudzi neatgriezās, bet tikmēr viņus atceramies, tikmēr viņi ir dzīvi, kā arī aicināja visus ar klusuma brīdi pieminēt tos, kuri palika svešumā, vilciena sliežu malās un nevarēja atgriezties.

Paldies ikvienam, kas spēja rast laiku un piedalījās šajā piemiņas brīdī!

Vienīgi, runājot no sirds uz sirdi, var cerēt uz savstarpēju sapratni starp paaudzēm un tautām.

Galvena.JPG_DSC0003.JPG_DSC0008.JPG_DSC0011.JPG_DSC0014.JPG_DSC0018.JPG_DSC0026.JPG_DSC0030.JPG_DSC0032.JPG_DSC0034.JPG_DSC0036.JPG_DSC0039.JPG_DSC0044.JPG_DSC0048.JPG_DSC0051.JPG_DSC0056.JPG_DSC0062.JPG_DSC0072.JPG_DSC0074.JPG_DSC0078.JPG_DSC0085.JPG_DSC0086.JPG_DSC0087.JPG_DSC0088.JPG_DSC0093.JPG_DSC0097.JPG_DSC0100.JPG_DSC0102.JPG_DSC0107.JPG_DSC0111.JPG_DSC0117.JPG_DSC0121.JPG_DSC0125.JPG_DSC0132.JPG_DSC0133.JPG_DSC0143.JPG

Pasākumu kalendārs

Balvu Novada Ziņu jaunākais numurs

Jaunākais video

Pasākumu afišas

Jautājums Domei