Ceļā uz Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. gadskārtu
Ceļā uz Dziesmu svētkiem. Vokālie ansambļi “Razdoļje”,“Sudaruška”
Dalībai XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos 2023. gadā gatavojas arī mazākumtautību kolektīvi.
No 2023.gada 21.janvāra līdz 5.februārim Latvijā norisinās mazākumtautību amatiermākslas kolektīvu un individuālo izpildītāju skates, kuru mērķi ir izvērtēt kolektīvu sniegumu un atlasīt labākos dalībai Svētku Mazākumtautību programmā, kā arī iepazīstināt sabiedrību ar Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras mantojuma un mākslinieciskās jaunrades daudzveidību Skates notiek Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Rīgā.
Noslēgušās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku folkloras un tautas mūzikas nozaru skates
Gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, Latvijas Nacionālais kultūras centrs rīkoja amatierkolektīvu skates folkloras un tautas mūzikas nozarē.
Skates rīkoja ar mērķi - izvērtēt folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu tradicionālās kultūras izpildītājmākslas kolektīvu kvantitatīvo, kvalitatīvo, kā arī māksliniecisko līmeni. Skates notika videoformātā, tas nozīmē, ka katrs kolektīvs nofilmēja savu priekšnesumu 8 minūšu garumā un nosūtīja žūrijas komisijai.
Ceļā uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem pošas arī Latvijas vokālie ansambļi
Lai nodrošinātu vokālo ansambļu muzicēšanas tradīciju saglabāšanu un attīstību, apzinātu vokālo ansambļu kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu, kā arī veicinātu katra vokālā ansambļa māksliniecisko un profesionālās meistarības izaugsmi, īpaši sekmējot izpildījumu a cappella, kas ir nozīmīga Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas sastāvdaļa, 2022. gada oktobrī un novembrī desmit norises vietās notika vokālo ansambļu konkursa I. kārta.
Koris “Viola” piedalījās Vidzemes un Latgales jaukto koru Dziesmu svētkos
Dziesma mūs vieno, dziesma mūs stiprina, dziesmā jau izsenis latvietis radis spēku. Arī tagad esam gājuši cauri dažādiem dzīves līkločiem, bet alkas pēc vienotības ir pulcinājušas kopīgiem mēģinājumiem, lai 11. jūnijā sanāktu gleznainajās Cēsīs uz Vidzemes un Latgales jaukto koru Dziesmu svētkiem un kopā ieskandinātu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus.
Koris “Viola” bijām daļiņa no 1200 dziedātājiem, kas pieskandināja Cēsu Pils parka estrādi ar jau zināmām un mazāk zināmām latviešu komponistu dziesmām. Kā daudzus, arī šos svētkus, iesākām ar P. Barisona “Dziesmai šodien liela diena”, skanēja arī J. Vītola “Gaismas pils”, kad visi skatītāji cēlās kājās un dziedāja līdzi. Finālā skanēja sirdi plosošā “Dvēseles dziesma”, kura radīja svētku kulmināciju. Tieši tad varēja just vienotību un spēku, kas piemīt dziesmai un tautai. Arī kopējais sauklis “Lai top!” bija īstajā vietā un ļoti piemērots. Labskanību un lielu pacēlumu radīja NBS štāba orķestra spēle.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ieskaņas koncerts Cēsīs
2022. gada 11. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izskanēja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ieskaņas koncerts, kuru organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību.
Plkst. 18.30 Vienības laukumā notika Goda mirklis, pēc kura koncerta dalībnieki devās gājienā uz Pils parka estrādi.
Pils parka estrādē dziesmas dziedāja Vidzemes un Latgales jauktie kori.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru ieskaņas koncerts izskanējis Preiļos
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver: “Dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšanā pūtēju orķestriem jau izsenis ir bijusi nozīmīga loma. Šobrīd XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem gatavojas vairāk nekā 40 Latvijas pūtēju orķestri. Dziesmu un deju svētku kopienai aizvadītie gadi ir bijuši ļoti sarežģīti, tāpēc esam gandarīti par māksliniecisko kolektīvu paveikto ceļā uz 2023. gada lielnotikumu – tā, 22.maijā Svētku ieskaņas koncerts Aucē parādīja pūtēju orķestru apņēmību un gatavību startam. Aicinām arī Preiļu, Madonas, Valmieras un Liepājas iedzīvotājus izmantot iespēju, lai koncertos baudītu pūtēju orķestru skanējumu.”
Tilžas pagasta sieviešu koris “Varavīksne” piedalās Latvijas sieviešu un vīru koru svētku koncertā “Divi doti”
4. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notika Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. Svētkos piedalījās un kopkorī vienojās 100 sieviešu un vīru kori, vairāk kā 2000 dziedātāji no visas Latvijas, dziedātāju vidū Tilžas pagasta sieviešu koris “Varavīksne”.
Svētku koncertā kopīgi tika izdziedātas skaistākās, jau iemīļotās un visiem labi zināmas sieviešu un vīru koru repertuāra dziesmas, kā arī dziesmas no 2023. gada Dziesmu svētku repertuāra. Pie diriģenta pults stājās Aira Birziņa, Māra Marnauza, Ilze Valce, Romāns Vanags, Ivars Cinkuss, Uldis Kokars, Edgars Vītols, Jevgeņijs Ustinskovs, Dziesmu svētku Goda virsdiriģenti Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers un Jānis Zirnis. Koncertā piedalījās arī NBS Štāba orķestris, solisti Inga Šļubovska un Zigfrīds Muktupāvels.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” deju kolektīvu metodiskais seminārs
27.un 28. maijā Balvu Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā pulcējās dejotāji no Rēzeknes pilsētas, Balvu, Ludzas un Rēzeknes novadiem, lai metodiskajā seminārā izdejotu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuāra dejas.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu.
Noslēgusies Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” skate
Laikā no 6.jūlija līdz 10.jūlijam norisināsies lielākais un starptautiski pazīstamākais tradicionālās kultūras festivāls Baltijas valstīs “Baltica 2022”. Festivāla tēma ir „Spēle.”
Lai kolektīvi varētu piedalīties festivālā, laika posmā no oktobra līdz janvāra beigām, epidemioloģiskās situācijas ierobežojumu dēļ, skate tika organizēta video skates formā. Kolektīvi savus priekšnesumus ierakstīja video formātā un nosūtīja Latvijas Nacionālā kultūras centra ekspertiem.
No Balvu novada skatē piedalījās 17 kolektīvi – Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Antoņina Krakope, Bērzpils folkloras kopa „Saivenis”, vadītāja Daiga Griestiņa, Briežuciema bērnu un jauniešu kopa „Soldanī”, vadītāja Anita Pakalnīte, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis „Sagša”, vadītāja Daiga Jēkabsone, Vectilžas folkloras kopa „Saime”, vadītāja Solveta Logina, Vīksnas folkloras kopa “Olūts”, vadītājs Aldis Laicāns, Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Regīna Čudarāne, Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Skaidrīte Šaicāne, Medņevas folkloras kopa “Egle”, vadītāja Ināra Sokirka, Rekovas folkloras kopa “Rekavas dzintars”, vadītājs Vilis Cibulis, Upītes etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Ligita Spridzāne, Upītes folkloras kopa “Upīte”, vadītājs Andris Slišāns, Upītes Tautas nama kapela, vadītājas - Liene Babāne, Kate Slišāne, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis “Abrenīte”, vadītāja Silvija Kupriša, Viļakas folkloras kopa “Atzele”, vadītāja Anna Annuškāne, Viļakas Kultūras nama muzikantu kapela “Atzele”, vadītāja Ilona Bukša, Žīguru Kultūras nama kapela “Blāzma”, vadītāja Mārīte Bukovska, Žīguru fokloras kopa “Mežābele”, vadītāja Skaidrīte Šaicāne.
