“Kā visam dzīvajam, mūsu valodai gribas dzīvot. Kā visam dzīvajam, mūsu valodai gribas dzīvot. Gribas būt tīrai un sakoptai, gribas būt cienītai. Gribas, lai draugu būtu vairāk un naidnieku mazāk. Gribas mūsu valodai dzīvot un runāt no mātes klēpja, un pieminēt no sirmās galvas. Gribas būt rakstītai grāmatās un dziedātai dziesmās daudzās. Gribas mūsu valodai dzīvot un pieminēt senčus slavenos, un šodien izrunāt droši, un nākotni paredzēt. Tāpat kā visam dzīvajam, mūsu valodai gribas dzīvot. Gribas būt mīlētai, žēlotai gan šodien, gan mūžības ceļos tāltālos.” Ar šādiem vārdiem Kate Slišāne atklāja svinīgo brīdi.
Andris Slišāns, atklājot Balvu novada robežas ceļa zīmi, teica: “Man ir liels gods atklāt šo zīmi, kas atjaunotās valsts vēsturē ir pirmā novada zīme, kur uzrakstīts latgaliski. Ar to Ziemeļlatgalē, Balvu novadā, jālepojas, ka mēs esam tie, kas nes gaismu Latgalē, jo no šīs vietas sākas Latgale, Eiropa, Latvija. Man no bērnības tēva māte ir mācījusi, ka ir jālepojas, ka esi latvietis, vēl vairāk, ka esi latgalietis. Ir jākopj savas saknes, sava valoda. Lai to visu darītu ir arī jāsapņo, un jāsapņo lieli sapņi. Un šis ir viens no sapņiem, kurš ir piepildījies. Es domāju, ka mans tēvs (Antons Slišāns) no augšas vērojot, arī priecājas, ka šis sapnis ir piepildījies. Šis ir mazs solis latgaliešu valodas lietošanai publiskā telpā, bet ļoti liels lēciens latgaliešu pašapziņas celšanā.”
Prāvests Guntars Skutels, iesvētot ceļa zīmi, sacīja: “Šīs zīmes atklāšana stiprinās mūsu pašapziņu un liks padomāt par tām vērtībām, kas ir kulturālas un garīgas. Lūdzam svētī šo Balvu novada zīmi, lai tā mums atgādina, ka mēs iebraucam Latgalē un ka mēs iebraucam nedaudz atšķirīgā kultūrtelpā.”
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, sveicot klātesošos Latvijas 103.dzimšanas dienā, teica: “Šodien mēs tiešām esam pie pirmās šādas zīmes, jo pateicoties Kubulu pagasta pārvaldes vadītājam Artūram Lukstam, to tiešām uzstādīja pašu pirmo, un pēc tam tādas tika uzstādītas arī Bērzpils un Baltinavas pagastā. Šodien es vēlos pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ciena Latgali, ciena latgaliešu valodu. Slišānu ģimenes darbam un mīlestībai pret latgaliešu valodu cieņu izrādījis Valsts prezidents Egils Levits, Satiksmes ministrija un Latvijas Valsts ceļi, kuri saskaņoja un atļāva šo zīmi uzstādīt, un ikviens, kurš pauda atbalstu šīs zīmes uzstādīšanai. Paldies, ka jūs savu mīlestību pret Latgali un latgaliešu valodu esat parādījuši darbos!”
Balvu novada domes deputāts, kurš arī pielicis savu roku kā neredzamais spēks un palīdzējis - Aldis Bukšs savā uzrunā sacīja: “Šīs zīmes uzstādīšana savā ziņā ir pierādījums mūsu drosmei spēt pārvarēt tos aizspriedumus, kas mums ir bijuši no paaudzes paaudzē. Dažādu iemeslu pēc, bet mūsos ir šķietamas bailes un aizspriedumi, neizpratne un nezināšana, kur pie vainas lielā mērā ir iepriekšējās valdības. Patiesībā šobrīd sabiedrība ir mainījusies. Lielā daļā valdībā, cilvēkos, kuri pieņem lēmumus, attieksme pret Latgales latviešu valodu jeb Latvijas valsts valodas latgaliešu paveidu kļuvusi daudz pozitīvāka un atbalstošāka. Viena valoda – divas rakstu valodas. Attieksmes maiņu parāda arī šis notikums. Izbaudiet šo mirkli, jo šis ir vēsturiski unikāls mirklis, jo pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē, ja nemaldos, tad pirmo reizi arī Latvijas vēsturē un arī Pasaules vēsturē, kaut kur uz ceļazīmes ir abas latviešu rakstu valodas!”
Balvu novada robežas ceļa zīmes atklāšanā piedalījās arī Līvu kopienas pārstāvis Valts Ernštreits, kurš aktīvi iesaistījās jautājumā par ceļa zīmju uzstādīšanu līvu un latgaliešu rakstu valodā. “Valsts svētki, manuprāt, ir ļoti simboliski izvēlēts brīdis, lai atklātu šo zīmi, jo šī zīme simbolizē arī daļu no Latvijas. Šī zīme parāda ļoti lielas pārmaiņas sabiedrībā, parāda to, ka beidzot pēc ļoti ilgiem gadiem nāk pārmaiņas, kuras diemžēl nāk lēni, jo mēs jau vienmēr gribētu ātrāk... Šajā zīmē mēs varam ieraudzīt Latvijas daudzveidību, ieraudzīt latgaliešu valodu, un es ceru, ka kādreiz tādas būs arī lībiešu valodā. Šo zīmi atklājot var redzēt, ka sabiedrībā ir notikusi maza, bet ļoti būtiska pārmaiņa, cilvēki ir sākuši saprast, un varbūt ne tikai valdības līmenī, bet sabiedrībā kopumā, ka Latvija ir ļoti dažāda. Visa latvietība, visi tās paveidi ir vērtība, un nav viena skaidra modeļa, nav vienas skaidras pazīmes, kādam ir jābūt īstam latvietim. Īsts latvietis veidojas kā summa no tām ļoti dažādajām latviešu kultūrām un dažādajiem novadiem. Svarīgi, lai mēs šo te dažādo Latvijas bagātību redzētu nevis tikai mājās vai muzejos, bet, lai tas būtu redzams, kad mēs braucam pa Latviju. Šī ir pirmā valsts līmenī saskaņotā ceļa zīme, un es domāju, ka tā iezīmē pilnībā jaunu laiku. Šis notikums ir “iedzīvinājis” arī Latviešu vēsturisko zemju likumu, kura uzdevums arī ir, lai tā dažādā latvietība, latviešu bagātība, kas slēpjas kultūrtelpā jeb katrā novadā, katrā apdzīvotajā vietā tiktu saglabāta, lai tas latviskais un lībiskais mantojums paliktu ne tikai mantojums, bet būtu arī Latvijas šodiena, bet, kas ir vēl svarīgāk, Latvijas rītdiena!” tā, uzrunājot klātesošos, teica Valts Ernštreits.
Balvu novada domes deputāte, Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule savās atmiņās ar klātesošajiem dalījās par 1988.gada 13.novembri, kad Balvos tika dibināta Tautas frontes nodaļa. Jau šajā gadā pirmajos Tautas frontes lēmumos, pateicoties Antonam Slišānam, tika ierakstīta doma par to, ka jārada latgaliešu valoda dzīva. Gāja gadi, pat gadu desmiti. Pacietīgs darbs no entuziastiem, no zinātniekiem un augstāku spēku puses, un tā pamazām vien šos jautājumus iebīdot Valsts valodas likumā un arī Latvijas vēsturisko zemju likumā, un tā pamazām atgriežoties latgaliešu valodas nozīmei. Šodien šādi mēs parādām savu būtību, darbojoties virzienā, kuram valsts arī ir devusi labus ceļa vārdus: “Dariet to latgalieši!” Un mēs darām!
Arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits apsveikumā Balvu novada iedzīvotājiem raksta: “Sirsnīgi sveicu šajā simboliskajā brīdī, atklājot ceļazīmi, kurā Jūsu novada nosaukums līdzās latviešu valodai ir rakstīts arī latgaliešu valodā. Esmu gandarīts, ka manis ierosinātais Latviešu vēsturisko zemju likums ir nesis pozitīvas pārmaiņas un ļauj sakārtot Latgalei un latgaliešiem svarīgus jautājumus. Divas latviešu rakstu valodas tradīcijas ir mūsu nācijas kopējā bagātība, ar kuru varam patiesi lepoties. Es vienmēr esmu aicinājis latgaliešus runāt latgaliski, mācīt valodu saviem bērniem un turpināt uzturēt dzīvu latgalisko kultūrtelpu, kura latvietību padara daudzveidīgāku un košāku. Mums visiem kopā jārūpējas, lai cauri gadsimtiem Latgalē koptā un saglabātā latgaliešu valoda pastāvētu dzīva un skanētu nākamajās paaudzēs. Ceru, ka latgaliešu valodas lietojums Latgales publiskajā telpā – ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos, zīmolos un saziņā – arvien pamanāmāk vizualizēs latgalisko kultūrtelpu. Latgaliešu valodai jākļūst vairāk redzamai un plašāk lietotai Latgales novados un arī citviet Latvijā. Esiet lepni par savu latgalisko identitāti kā latviskās identitātes sastāvdaļu! Esiet stipri savā piederībā Latgalei un Latvijai! Lai Jums katram Latvijas Republikas proklamēšanas dienā gandarījums par paveikto un daudz iedvesmas jauniem darbiem Latvijai!”
Šādas ceļa zīmes tika svinīgi atklātas vēl divās vietās Balvu novadā. Bērzpils pagastā, piedaloties Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniecei Sandrai Kapteinei, Bērzpils pagasta pārvaldes vadītājai Birutai Bogdanei un prāvestam Oļgertam Misjūnam, kurš arī iesvētīja šo zīmi. Baltinavas pagastā, piedaloties domes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam, Balvu novada domes deputātam, Baltinavas vidusskolas direktoram Imantam Slišānam, Balvu novada pašvaldības izpilddirektora vietniekam attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos Jānim Bubnovam, Baltinavas pagasta pārvaldes vadītājai Sarmītei Taborei, Baltinavas pagasta iedzīvotājiem un Slišānu ģimenei, kura zīmes atklāšanā iepriecināja ar dziesmu “Te tāvu zemeite”.
Balvu novads ir Latgales reģiona pašvaldība. Tāpēc novadam ir jāparāda arī sava piederībai šai vietai, kultūrai un valodai. Viens no veidiem, kā to var izdarīt, ir to norādīt jau iebraucot Balvu novadā, parādot, ka šeit sākas Latgale, tādejādi uzsverot mūsu identitāti. Arī Valsts valodas likumā ir noteikts, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda, un valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikts veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai. Valsts un pašvaldību uzdevums ir atbalstīt un sekmēt latviešu vēsturiskajās zemēs pastāvošās kultūrtelpas, kuru atbalsta pasākumus nosaka Latviešu vēsturisko zemju likums un Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Balvu novada pašvaldība būs viena no pirmajām, kura iedzīvinās šo likumu, sakot, ka mēs nekautrējamies runāt latgaliski, mēs nekautrējamies no savas identitātes, ka esam latgalieši.
Valsts valodas centrs akceptē oficiālu paralēlnosaukumu lietošanu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 "Vietvārdu informācijas noteikumi" 3. punktu, 4.2. apakšpunktu, 5., 6., 16., 16.1, 17. punktu, 18.1. apakšpunktu, 20. punktu, 24.3. apakšpunktu, 28., 30., 35., 37. punktu, 43.3. apakšpunktu, Valsts valodas centrs priekšlikumu par oficiālā paralēlnosaukuma Bolvu nūvods piešķiršanu administratīvajai teritorijai "Balvu novads" atzīst par atbilstošu vietvārdu informācijas noteikumu prasībām.
Vietvārdu informācijas noteikumu 20. punkts paredz, ka novadiem oficiālos paralēlnosaukumus piešķir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajā kārtībā.
Šajā gadījumā saskaņā ar vietvārdu informācijas noteikumu 43.3. apakšpunktu oficiālais paralēlnosaukums "Bolvu nūvods" pieļaujams, jo tā ir oficiālā vietvārda "Balvu novads" vietējā, attiecīgajam kultūrvēsturiskajam novadam (Latgalei) raksturīgā forma.
Ceļa zīmju “Balvu novads/Bolvu nūvods” un to stiprinājumu piegādi veica SIA “SIGNUM”. Firma kopumā piegādās 41 ceļa zīmi par kopējo summu EUR 3595,34 bez PVN, kura tiks segta no vienreizējās dotācijas pašvaldībām, ko paredz MK noteikumi Nr.142 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus”.
Uz šīm ceļa zīmēm nākotnē būs redzams arī jaunizveidotā Balvu novada ģerbonis, kurš pašlaik ir izgataves procesā, jo to mākslinieks izstrādā atbilstoši Heraldikas nosacījumiem, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegtās idejas. Ceļš līdz jaunajam ģerbonim nav tik ātrs, cik mēs vēlētos. No sākuma mākslinieks to izveido, tālāk šo mākslinieka darbu izvērtē Valsts Heraldikas komisija, kura var pieņemt un var arī noraidīt izstrādāto ģerboni. Ja ģerboni komisija akceptē, tad tas tiek reģistrēts Kultūras ministrijā, kura lēmumu par pašvaldības ģerboņa reģistrāciju un tā aprakstu vēl nosūta parakstīšanai Valsts prezidentam. Un tikai tad, kad pašvaldība būs saņēmusi Valsts prezidenta parakstītu lēmumu par jaunizveidotā Balvu novada ģerboni, mēs to varēsim izmantot.
Teksts: Iluta Jaunžeikare
Foto: Iluta Jaunžeikare, Agrita Luža, Madara Siliņa