Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, vienā dienā – 1949. gada 25. martā – no Latvijas tika izsūtīti ap 42 000 cilvēku – aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai domātos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem. Represijas notika, jo vajadzēja īstenot lauku kolektivizāciju un likvidētu nacionālo partizānu atbalsta bāzi, kā arī turīgos zemniekus kulakus. Viļakas apriņķī kā kulaki izsūtītas 111 ģimenes, pavisam 390 cilvēki, bet kā nacionālie 231 ģimene ar 1118 cilvēkiem, 29 cittautieši. No Viļakas apriņķa cilvēki tika izsūtīti uz Kaganoviču, Marjanovku, Poltavku, Šerbakuļu, Isiļkuļu un citiem rajoniem. Bija jāmācās izdzīvot citā klimatā, citos apstākļos.
2025.gada 25.marta rītā Viļakas muzeju apmeklēja Viļakas vidusskolas 9.klase lai piedalītos muzejpedagoģiskajā programmā “1949.gada deportācijas atceroties”. Sākumā skolēni ieklausījās stāstā par to, kā tika gatavotas deportācijas, kādas iedzīvotāju grupas tika represētas, īpaši uzsverot tā laika Viļakas apriņķa situāciju. Ikvienam bija iespēja apskatīt dažādas fotogrāfijas no Sibīrijas, kurās skaidri redzams kādi klimatiskie apstākļi un darba vide bija izsūtītajiem., apskatījām izsūtīto ģimenes uzvārdus, ka arī ciemus no kuriem izsūtīja cilvēkus. Pasākuma noslēgumā devāmies uz piemiņas brīdi bijušajā Vecumu dzelzceļa stacijā.
Piemiņas pasākums represētajiem ir svarīgs brīdis, lai pieminētu to cilvēku ciešanas, kuri tika izsūtīti no Latvijas padomju varas laikā. Daudzi no viņiem nekad neatgriezās, bet viņu ciešanas un dzīvotspēja palikuši kā traģiska vēstures liecība. Katru gadu piemiņas vietās tiek nolikti ziedi un svecītes atceroties izsūtītos. Šādi pasākumi ne tikai ļauj atcerēties un godināt izsūtītos, bet arī palīdz saglabāt šo traģisko vēstures posmu nākamajām paaudzēm. Piemiņas brīdī Balvu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Sandra Kapteine uzsvēra, cik svarīgi ir atcerēties deportāciju notikumus, lai šī vēsture neizzustu no cilvēces atmiņām. Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa atgādināja par 1949.gada 25.marta traģiskajiem notikumiem Latvijā un Viļakas apriņķī.
Savukārt, Viļakas vidusskolas interešu izglītības pulciņa “Pagātnei pa pēdām” dalībnieki 25.marta pēcpusdienā pulcējās pilsētas Kultūras namā, lai tiktos un sarunātos ar tā laika notikumu aculieciniekiem – izsūtījumā dzimušajiem, pašlaik Viļakā un tās apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Tas bija vērtīgs pētnieciska darbs, kas ļāva jauniešiem nepastarpināti runāt ar laikmeta lieciniekiem. Katrs no skolēniem sarunā guva kādu savu emociju, izpratni, vēsti par šiem notikumiem. Apkopojot dzirdēto, skolēni atzina, ka ir guvuši nopietnu vielu pārdomām, iemeslu sarunām savās mājās par gandrīz 80 gadus tāliem notikumiem, skaidrāku izpratni pagātnes norisēs. Lai gan izjautātie atzina, ka nav īpaši negatīvu atmiņu par tālajā zemē piedzīvoto un vietējo cilvēku attieksmi (bieži vien – pilnīgi pretēji), tomēr skolēni sadzirdēja arī citu vēstījumu: “Nedod Dievs, to kādam piedzīvot!”
Teksts: Viļakas muzeja vadītāja R.Gruševa, Viļakas vidusskolas skolotāja A.Ločmele, Viļakas kultūras nama pasākumu organizators Z.Dvinskis.
Foto: K.Babāns, R.Gruševa
