24. novembrī un 8. decembrī norisināsies Latgales foruma “Esi i dori” 2 klātienes sesijas: Balvos – par Austrumu robežas drošību (24. novembrī), savukārt, jau decembra sākumā par aktualitātēm vispārizglītojošā un profesionālajā izglītībā, t. sk. par jaunāko metodoloģiju digitāli valodu un novadmācības apguvē (8. decembrī). Bet sociālās jomas priekšmeta un jomas pārstāvji drošības jautājumu diskursu varēs turpināt 1. decembra tiešsaistes seminārā, kur reģionālo augstskolu akadēmiskie spēki: Sandra Sprudzāne (RTA), Gatis Krūmiņš (ViA), mediju eksperti iztirzās identitātes, mediju, sociālo tīklu u. c. ietekmi drošības jautājumos. Pasākumos tiek aicināti piedalīties valsts iestāžu darbinieki, pilsoniskās organizācijas, kā arī Latgales un citu novadu iedzīvotāji, kuri interesējas par valsts drošību un izglītību.
Pirmais pasākums norisināsies klātienē 24.novembrī Balvu Novada muzejā. Pamatfokuss – ko var darīt ikviens no mums, lai ir pārliecība, ka esam vienoti izpratnē par valsts aizsardzības jautājumiem un zinām, ko katrs no mums darīs, par ko atbildēs krīzes situācijā. Tāpēc forumā aicināti dalībai civilās aizsardzības, drošības speciālisti un eksperti, kā arī iestāžu, organizāciju vadītāji, lai kopīgi trenētu nepieciešamās prasmes civilās aizsardzības jomā. Analizējot Balvu novada situācijas un stratēģijas, tiks pārrunāti arī kopīgie aizsardzības vēstījumi un izspēlēti rīcības scenāriji.
1. decembrī drošības tematika tiks turpināta tiešsaistes seminārā, ko varēs skatīties @Latgolyskongress Youtube. Varēs uzdot interesējošos jautājumus par drošības reģionālajiem, vēsturiskajiem, politiskajiem, komunikācijas un informatīvās telpas jautājumiem akadēmiskajiem un mediju jomas ekspertiem: S. Sprudzānei, I. Vekterim, G. Krūmiņam. Kā norāda savas pieteiktās tēmas kopsavilkumā G. Krūmiņš, tad, “lai arī Latgali uztveram kā neatņemamu Latvijas sastāvdaļu, ilgstošā administratīva piederība Vitebskas guberņai 19.–20.gadsimtā atstāja savas sekas uz drošības aspektiem pēc Latvijas Republikas izveides 20. gadsimta 20. un 30. gados. Līdzīga situācija veidojās PSRS okupācijas laikā, kad reāla robeža starp Latgali un Krieviju, Baltkrieviju ilgstoši neeksistēja. Tas savukārt ir radījis unikālu un sarežģītu situāciju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.” Īpaši uz tiešsaistes diskusiju aicinām sociālo zinību priekšmetu skolotājus un vecāko klašu skolēnus.
8.decembrī klātienes Izglītības forums Latgales Industriālajā tehnikumā (Daugavpilī). Tas turpinās jau augustā iesākto tēmu par digitālās izglītības priekšrocībām un trūkumiem, vērsīs dalībnieku skatu nākotnes karjeras izvēlē un karjeras izaugsmes nosacījumos, kā arī sniegs detalizētāku ieskatu jaunākajā metodoloģijā valodu un novadmācības apguvē. Popularizējot latgaliešu valodas ienākšanu skolā, forums tiek noslēgts ar jaunākās Oskara Seiksta grāmatas “Atīsmis” prezentāciju, kas piedāvā ne vien autora jaunāko dzeju un redzējumu par pamatvērtībām, bet arī sniedz ieskatu polonismu nozīmei latgaliešu valodas attīstībā. Izglītības seminārā aicināti piedalīties kā vispārizglītojošo, tā profesionālo un augstākās izglītības pārstāvji, jo tajā būs diskusija, kas skars pieaugušo izglītības jautājumus, uzsverot, cik izšķiroša dzīves kvalitātes nodrošināšanā ir mūžizglītībai.
- Dalība pasākumos ir bez maksas!
- Lai piedalītos 24. novembra forumā, dalībnieki ir aicināti reģistrēties ŠEIT: https://forms.gle/oMXMARceRDstYs3w5
- Dalībai 8. decembra izglītības forumam, lūdzam reģistrēties šeit: https://forms.gle/HkfUQKncYpanFoFn6
- Izglītības foruma reģistrācija sekos. Kontaktinformācija jautājumiem: santa.rudze@gmail.com
- Pasākumu organizē: Latgaliešu kultūras biedrība, Balvu novada pašvaldība, Latgales Industriālais tehnikums un Latgales kongresa lēmumu izpildes padome.
Projektu” Latgaliešu kopienas līderības un piederības stiprināšana, īstenojot Latgales kongresa idejas” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts tiek realizēts no 03.04.2022. līdz 31.10.2024.
Informācija: Ilga Šuplinska, projekta koordinatore, LKB vadītāja