Šogad aprit 75 gadi kopš 1949. gada 25. marta, kad no savām mājām, savas zemes svešumā tika aizvesti tūkstošiem nevainīgu Latvijas iedzīvotāju. Atminoties Latvijas vēsturē sāpīgos un dramatiskos notikumus, arī Balvu novadā 25. martā notika piemiņas pasākumi, kas sākās ar kopīgu lūgšanu Balvu Romas katoļu baznīcā, pieminot masu deportāciju upurus.
Balvu Novada muzejā tika aizvadīts eseju konkursa vidusskolēniem “Latvija. Sibīrija. Liktenis.” noslēguma pasākums, kurā piedalījās arī represētie. Balvu Novada muzejā vēl līdz 6.aprīlim būs skatāma izstāde “Atmiņas par Sibīriju”.
“1949.gada marts bija otrā reize Latvijas vēsturē, kad tūkstošiem cilvēku mājas tika atņemtas, ģimenes sašķeltas un bailes, izmisums un neziņa par rītdienu satricināja kā pēkšņs zibens spēriens tveicīgā vasaras dienā. Izsūtījums uz Sibīriju bija likteņa lēmums - latviešu tautas sastapšanās ar ļaunumu. Sibīrija, - tā zeme, uz kura latvieši likteņa dzīti tika izsūtīti. Tā bija ilga smaga cīņa, kurā dzima patiesība, alkas pēc taisnības, brīvības un neatkarības.” (fragments no Balvu Valsts ģimnāzijas audzēknes Sindijas Raibekazes esejas).
1949. gada 25. marta uzaustošais rīts ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija skaudrākais un sāpīgākais, kas piedzīvots - desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku deportēja uz Sibīriju, kur daudzi gāja bojā. Taču to cilvēku sirdis, kuriem izdevās atgriezties atpakaļ dzimtenē, sāpju un netaisnīguma sajūta par pieredzēto nepamet - mēs nespējam izlīgt ar vēsturi, mēs cenšamies vienīgi piedot. Rugāju skvērā norisinājās piemiņas brīdis, noliekot ziedus, sveces un pieminot Komunistiskā genocīda upurus no Lazdukalna un Rugāju pagastiem.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Viļakas muzejā notika muzejpedagoģiskā programma (lasīt šeit) un ekspresizstāde “Deportācijas cilvēku atmiņās”, un Vecumu stacijā norisinājās atceres pasākums.
Piemiņas pasākumā Balvos, pie pieminekļa Abrenes apriņķa komunistiskā genocīda upuriem, klātesošos uzrunāja Latvijas evaņģēliski Luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, aicinot, cik svarīgi šodien mums visiem ir nepazaudēt ticības drosmi un lūgt, lai Dievs sargā mūs, mūsu ģimenes, mūsu bērnus, mūs zemi un zemi un mūsu tautu.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs pateicās klātesošajiem, skolotājiem un skolu direktoriem, kuri atrada iespēju ar skolu karogiem apliecināt, ka šodien ir klātesoši, lai ar savu attieksmi parādītu, ka mēs visi atceramies un esam kopā ar tiem dažiem Sibīrijas bērniem, atceroties viņu uzvaras un spēku pieveikt to ļaunumu, kas bija Sibīrijā. “Šodien esam šeit, lai darītu visu, lai šādi notikumi Latvijā neatkārtotos!”
Latvijas Saeimas deputāte Līga Kozlovska, atgādinot par Latvijas vēstures un Viļakas apriņka notikumiem pirms 75 gadiem, uzdeva jautājumu, kāds bija iemesls šim ļaunumam? “Ļoti vienkārši – iebiedēt mūsu tautu un pakļaut svešai varai! Kā mēs varam cīnīties, lai šādi notikumi vairs neatkārtotos? Mums jābūt vienotiem! Mūs jādomā par savu mīļo Latviju un jācīnās par savu zemi gan skolā, gan runājot un domājot par mūsu dzimteni, gan katram savā darbā kopīgi cīnoties par savu zemi!”
Balvu valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Irēna Šaicāne klātesošajiem pastāstīja par šo dienu Latvijas vēsturē: “Latvijas valsts svētki, atceres un piemiņas dienas, tā ir koncentrēta 20.gadsimta Latvijas vēsture ar gaišajām un tumšajām pusēm, ar varonību un ar traģismu, jo atcerēties un pieminēt ir mūsu pienākums un gods. Ja Latvijas valsts svētkus un atceres dienas nosacīti iedala trīs grupās, tad 25.marts piederētu tai grupai, kura veltīta Otrā pasaules kara, nacisma un padomju okupācijas režīma upuru piemiņai. Pirms 75 gadiem, 25.martā, no Baltijas valstīm tika izvesti vairāk nekā 92 000cilvēku. Šīs akcijas galvenie mērķi bija likvidēt atbalstu nacionālajiem partizāniem, apspiest nacionālo pretošanos un iebiedēt zemniekus, lai viņi ātrāk stāties kolhozos. (..) Lai mēs būtu laimīgi, aicinu joprojām kopt vēsturisko apziņu, skolu jaunatnei jo īpaši mācīties vēsturi, ne tikai zināt faktus, bet prast tos stāstīt, izzināt un saprast, kāpēc mums ir svarīgas šīs atceres un piemiņas dienas, jo tikai tā mēs varam stiprināt savu saikni ar savu dzimtu, ar savu pagastu, ar savu pilsētu, ar savu valsti. Bez pagātnes nav tagadnes un nav laimīgas nākotnes. Būsim laimīgi tepat Latvijā, tapt mūsu mājās!” aicināja I.Šaicāne.
Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Ārija Tihomirova aicināja : “Šodien, kad pie mūsu mājas durvīm atkal stāv tas pats ienaidnieks, kurš grib iznīcināt mūsu valsti, mums ir jābūt vienotiem, stipriem un jāsargā sava valsts.!” Ā. Tihomorova izteica prieku, ka šodien piemiņas pasākumā ir tik daudz bērnu, jo viņiem būs jābūt tiem, kuriem būs jāveido valsts nākotne, tā jāsargā, jāuzlabo, jāved pie miera, pie saticības, pārpilnības un bagātības, ka skolotāju un visu mūsu pienākums ir stāstīt bērniem, kā tas viss pirms 75 gadiem bija un kā tas viss notika, arī skaidrojot to, kas notiek šobrīd.
Kubulu pagasta Balvu stacijā pasākumā “Sāpīgajos atmiņu līkločos”, klātesošos uzrunāja Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un Balvu novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Aija Mežale, sakot, ka šodien ir trauksmaina sajūta un pārliecības nav. “Svarīgi runāt un svarīgi vienam otru saprast. Mūsu sarunās arī veidosies kopība un labestība. Kur ir labestība, tur arī ir draudzība! Un kur draudzība, tur karš nebūs!”
"Mēs esam šeit, lai atcerētos, lai pieminētu, lai zinātu, lai pastāstītu saviem bērniem un mazbērniem par tā laika notikumiem", uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, teica Kubulu pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Luksts un pateicās skolotājiem, kuri māca mūsu bērniem patiesu vēsturi, lai mēs to zinātu, kādi notikumi ir bijuši 1949.gadā, un lai nekad vairs nekad tāds neatkārtotos. Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Ārija Tihomirova, uzrunājot klātesošos, dalījās atmiņās par Sibīriju, kur bija bads, bija smagums un bija aukstums, bet “mēs visi mācījāmies pienākuma apziņu, mācījāmies izpalīdzēt viens otram, mācījāmies nezaudēt dūšu. Cilvēki satikās, dziedāja, priecājās. Šajās tikšanās reizēs bieži runāja par Latviju. Mācieties, mīliet savu valsti un izziniet vēsturi!” aicināja Ā.Tihomirova. Atceres pasākuma noslēgumā Balvu dzelzceļa stacijas ēkā bija iespēja noskatīties filmu sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.
Foto: Iluta Jaunžeikare