Sarmīte Ozoliņa, diplomēta sociālā darbiniece, bijušās kolēģes iedrošināta nolēma startēt Balvu novada pašvaldības konkursā jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem. Sarmītes darba pieredze sociālajā sfērā ir sākusies jau 2014.gadā. Dzīves pieredze, dažādas situācijas virzīja Sarmīti strādāt un studēt sociālā darba jomu. Strādājot deinstitucionalizācija (DI) projektā, sapratusi, ka bērniem ar īpašām vajadzībām ļoti vērtīgi ir apmeklēt ABA nodarbības, bet šādas nodarbības nebija pieejamas Balvos. Vecākiem, lai tās apmeklētu bija jādodas uz citām pilsētām. Tā radās ideja uzņēmējdarbības projekta pieteikumu iesniegt ABA terapijas izveidei Balvos.
Kāpēc izvēlējies kļūt tieši par ABA terapeitu?
Uzvedība, tās veidošana un cilvēki mani interesē. Atradu, kur var iegūt ABA terapeita kvalifikāciju, nolēmu mācīties. 99 % uzvedības mēs iemācāmies no tā, kas ir mums apkārt. Protams, tikpat daudz ir jāiegulda, lai nevēlamo, izveidojušos uzvedību mainītu. ABA ir darbs ar uzvedību.
Vai ABA terapija ir orientēta tikai uz bērniem?
Nē. Jo agrāk atklāj uzvedības traucējumus, jo labāk. Bet ABA terapija nav tikai bērniem. Arī pilngadīgām personām, pieaugušajiem var mainīt uzvedību ar ABA terapijas metodēm. Pētījumos visvairāk ABA terapiju izmanto bērniem ar autisma spektru. Lietišķās uzvedības analīzi jeb ABA ir iespējams veikt arī pieaugušajiem, tā uzlabojot personas dzīves kvalitāti jebkurā vecumā.Pašaprūpe ir svarīga jebkurā vecumā, lai arī kādas būtu veselības problēmas. Mana izveidotā ABA terapijas telpa ir piemērota bērniem. Viss aprīkojums ir kā priekšbērniem. Ja mana galvenā mērķa grupa būtu jaunieši vai pieaugušie, tad atbilstošāk vecumam būtu jāiekārto arī telpa. Bet, strādājot ar pusaudžiem, bieži vien man kā speciālistei būs jādodas uz vidi, vietu, kur viņš/viņa jūtas labi, lai izprastu, novērotu un novērtētu pusaudža uzvedību.
Cik lielā mērā bērna ģimenei ir jāiesaistās šajā terapijā?
Ļoti svarīgi ir iesaistīties ģimenei. Mājās praktizēt šo uzvedību, pat 100 reizes atkārtojot, lai bērns saprastu, iemācītos, un uzvedību vai zināšanas pieņemtu kā savu ikdienu. Es pasniedzu tikai nodarbību, kas turpinās ģimenē. Vismaz 2 gadi ir nepieciešami intensīvai terapijai. Pēc 10 nodarbībām es varu sniegt pirmos ieteikumus vecākiem. Svarīgi apgūto uzvedību praktizēt vidē, kur atrodas bērns, ģimenē, mājās, skolā, pulciņos un citur. Vēlētos jau ātri redzēt progresu, uzvedības maiņu. Bet šī ir ilgstoša terapija, tikai pēc ilgāka laika redzam savus darba augļus.
Kā notiek ABA nodarbības?
Bērnam ir jāatrod lieta, kas viņam patīk, kāds apbalvojums bērnam ir svarīgs. Mācāmies arī zīmi STOP. Visu darām soli pa solītim, ar maziem uzdevumiem. Uzdodu uzdevumu vieglā, saprotamā valodā. Sekojām līdzi kā veicās, uzdodam tālāk uzdevumus. Nodibinām acu kontaktu, sapratni ar bērnu. Svarīgi palīdzēt, mācīt, meklēt katram piemērotāko metodi. Svarīgi pateikt paldies, paslavēt, bet svarīgi arī pateikt precīzi, par ko tieši ir pateikts paldies.
Vai sabiedrība un skola ir gatava bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā?
Mēs daudz runājām par iekļaujošo izglītību, iekļaujošo sabiedrību, bet skolotājiem trūkst mācību materiālu. Sabiedrība nav gatava bērnus ar īpašām vajadzībām iekļaut sabiedrībā. Nepieciešami izglītojoši materiāli un izglītošana.
Kā varējāt izvēlēties, kādas attīstošās rotaļlietas iegādāties no pašvaldības granta atbalsta?
Iegādājos mēbeles, lai atbilstoši mērķa grupai bērni – aprīkotu telpu. Attīstošās rotaļlietas iegādājos no pieredzes, no teorijas. Meklēju attīstošās spēles, kas attīsta motoriku, dažādus materiālus, jo katram bērnam cits materiāls vai lieta patiks vairāk. Kopējais projekta finansējums 1406,96 euro, pašvaldības finansējums 1266,26 euro un nodrošināju 10 % līdzfinansējumu. Bet, jo vairāk strādāju, jo vairāk saprotu kādi materiāli, rotaļlietas vēl ir jāiegādājas.
Vai ABA terapeita darbs varētu kļūt par vienīgo darbu?
Domāju, ka nē. Jo mums novadā nav tik augsta maksātspēja. Ir nepieciešams šāds pakalpojums, bet ne visi var to atļauties.
Foto: Vineta Zeltkalne