Uzturot novadpētniecības garu un pieminot prāvesta Alberta Budžes piemiņu, 26. janvārī Balvu Centrālās bibliotēkas kolektīvs uz otro Alberta Budžes piemiņai veltīto novadpētniecības lasījumu, šoreiz gan attālināti, aicināja novadpētniekus, vēstures draugus un ikvienu interesantu.
Novadpētniecības lasījumu atklāšanā Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule teica: ,,Katru reizi, kad es runāju par prāvestu Albertu Budžu, es gribu arī sacīt to, ka viņš dēļ mums, dēļ kultūras darbiniekiem, bija ne tikai prāvests, bet daudzu gadu desmitu garumā arī ceļa rādītājs, kas ļāva mums nepaiet garām svarīgām dzīves un kultūras vērtībām.
Lielā mērā arī pateicoties Alberta Budžes aktivitātēm un tam, ka viņš visu laiku aktīvi komunicēja ar rajona kultūras darbiniekiem, varbūt nedaudz agrāk nekā pārējie Latgales novadi, mēs sapratām, kāda vērtība ir psalmu dziedāšanai, maija dziedājumiem un vēl daudzām, daudzām citām lietām. Par cik prāvests Alberts Budža bija arī aktīvs publikāciju gatavotājs un pētnieks, tad mēs esam nolēmuši A. Budža dzimšanas dienas mēnesi - janvāri - atzīmēt ar viņam veltītiem Ziemeļlatgales novadpētniecības lasītājiem.”
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš novadpētniecību atzina par nozīmīgu instrumentu ikviena cilvēka dzīvē, jo tā palīdz rast atbildes uz mums svarīgiem jautājamiem – kas mēs esam, kādas ir mūsu saknes.
Balvu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības lasītavas bibliotekāre Sarmīte Vorza, kura prāvestu Albertu Budži ir iepazinusi caur grāmatām un avīžu lapām, ikvienam klātesošajam atgādināja A. Budžes dzīves gājumu un viņa mūža devumu Ziemeļlatgalei (un ne tikai).
Pirmais ar savu lasījumu uzstājās Balvu Romas katoļu draudzes prāvests Mārtiņš Klušs, kurš pastāstīja par latgaliešu valodas kopšanu un saglabāšanu Romas katoļu baznīcā, kā arī salīdzināja latgaliešu valodas būtību starp pagājušā gadsimta sākumu un mūsdienām.
Šogad tiks atzīmēta arī ļoti nozīmīga jubileja - Miķeļa Bukša 110. dzimšanas diena. Lai tuvāk iepazītu literatūrvēsturnieku, valodnieku un publicistu M. Bukšu, turpinājumā profesori Lidija Leikuma un Aleksejs Andronovs ļāva ielūkoties šīs personas darbu bibliogrāfijā.
Skaidrīte Kalvāne (māsa Klāra), profesore Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, turpināja aizrautīgu stāstījumu par Pordaros (ciems Kubulu pagastā) atrasto garīgo grāmatu, stāstot arī par Odumu Laicānu, kurš ir bijis viens no šīs grāmatas rakstītājiem. Lai gan šī garīgā grāmata ir bijusi pavisam vienkārša, tajā pašā brīdī tā ir unikāla – teksti sniedzas pāri vienkāršās ticības patiesības izklāstam, atrodamas vairākas svētīgas pamācības, maz garīgo dziesmu, kā arī pirmo reizi tiek izstāstīts par baznīcas liturģiskajām lūgšanām un parādās vairāki jauni vārdi, kas ir pirmie breviāra sastādīšanas mēģinājumi vienkāršajiem latgaliešu cilvēkiem.
Ināra Bobrova, vecākā bibliotekāre Balvu Centrālajā bibliotēkā, iepazīstināja ar Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzi, kas šo pēdējo 15 gadu laikā ir augusi un jau šobrīd ikvienam piedāvā iespēju iepazīties ar 56 sadaļām, kurās ir apkopota unikāla informācija par lokālo kultūrvidi, vēsturi un cilvēkiem.
Ruta Akmentiņa, vecākā speciāliste, vēsturniece Balvu Novada muzejā, pastāstīja par tēlnieku, grafiķi un gleznotāju Leo Jāni Briedīti, kurš arī šogad svinēs savu 100. dzimšanas dienu.
Novadpētnieks, muzeja "Egļavas mežniecība" vadītājs Aldis Pušpurs ļāva tuvāk iepazīt Susāju pagasta cilvēkus, kas ir pazīstami ne vien Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē. Atliek vien aizdomāties par to, kas šajā vietā ir tik unikāls, ka šeit it dzimuši tik daudzi Latvijā pazīstami cilvēki vai arī viņu vecāki un vecvecāki.
Līga Delvere, novadpētniece, pastāstīja par Bonicavas muižas vēsturi, kura ir piedzīvojusi dažādus likteņa līkločus, turpretim Mārīte Šakina, Šķilbēnu vēstures novadpētniece, dalījās savos atklājumos par Šķilbēnu muižu. M. Šakina atzina, ka lai gan ir uzzinājusi ievērojamu informāciju par Šķilbēnu muižu, atbilde uz bērnu vienkāršo jautājumu - kurā gadā šī muiža ir tikusi uzcelta – joprojām nav atrasta, līdz ar to arī muižas stāsts nav beidzies.
Muzejniece un vēsturniece Rita Gruševa ļāva gūt jaunu skatījumu uz neformālo izglītību kā pētniecības sastāvdaļu, kas ļauj arvien aktīvāk iesaistīt skolēnus un jauniešus pētniecībā un vēstures izzināšanā.
Ar aizrautīgu stāstījumu Baltinavas vidusskolas skolotāja Valentīna Kaša noslēdza konferenci, ikvienam klātesošajam ļaujot atgriezties pagātnē un no jauna iepazīties ar Briežuciema pagasta skolu vēsturi. Lai gan šobrīd Briežuciema pagastā vairs nav nevienas izglītības iestādes, cilvēku atmiņās tās ir palikušas uz mūžīgiem laikiem.
Informācija: Kristiāns Bokta