25. martā Balvu Novada muzejā tika aizvadīts eseju konkursa vidusskolēniem “Latvija. Sibīrija. Liktenis.” noslēguma pasākums.
“Ir pagājuši 75 gadi, daudzu cilvēku vairs nav starp dzīvajiem, bet atmiņas dzīvo joprojām. Tauta neaizmirst ne savas baltās, ne nebaltās dienas. Tauta neaizmirst tos nevainīgos cilvēkus – sirmgalvjus, sievietes, darba vīrus un bērnus, kuri neatgriezās, un kuru ceļš aprāvās Sibīrijā. Šajā dienā cilvēki dodas uz kapiem, pie pieminekļiem, noliec galvas pagātnes priekšā. Arī Balvu Novada muzejs sadarbībā ar Izglītības pārvaldi un Balvu Valsts ģimnāzijas muzeju rīkoja eseju konkursu “Latvija. Sibīrija. Liktenis.”, lai pieminētu 1949. gada 25. marta baisos notikumus,” uzrunājot klātesošos, teica Balvu novada Izglītības pārvaldes Izglītības darba speciāliste Maruta Brokāne.
Veltot paldies vārdus ikvienam skolēnam par iesniegtajām esejām, bet pedagogiem par atbalstu, Maruta Brokāne atzina, ka bez saviļņojuma lasīt skolēnu esejas nebija iespējams. “Vai tas bija liktenis, kas izrāva cilvēkus no dzimtajām mājām? Domāju, ka nē. Tā bija ļauna vara, kas piespieda vardarbīgi cilvēkus atstāt savas dzimtās mājas un pakļāva iznīcībai. Bet kā viņi varēja izturēt? Varbūt tas tomēr bija liktenis, kas palīdzēja izturēt, bet varbūt ticība? Varbūt tās bija atmiņas par savu dzimteni, dzimtu, ģimeni, mājām? Bet varbūt lielā vēlēšanās atgriezties? Kā viņi varēja izturēt – pārdzīvot visas mokas un pazemojumus, un atgriezties? Lūgsim Dievu, lai tāda vara un tādi notikumi nekad vairs neatgrieztos!”
Esejas izvērtēja žūrija, pēc noteiktiem kritērijiem liekot punktus. Žūrijas komisijā bija arī represētie, kuri lasīja skolēnu darbus. Viņu vērtējums un viņu atzinums ir, ka nevajag šīs vietas, ka visi, kuri ir piedalījušies, ir uzvarētāji. Kā atbalsta punkts, kā pamudinājums un kā konsultanti šādos radošos darbos ir audzēkņu pedagogi. Paldies skolotājām, kuras sagatavoja finālistus, Intai Ludboržai, Aijai Leitenai un Irēnai Šaicānei.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, sveicot eseju konkursa uzvarētājus un klātesošos, uzsvēra, ka vēsturiskā tautas atmiņa ir ļoti svarīga, un katrs šāds pasākums ir vajadzīgs, lai to stiprinātu un koptu.
Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Ārija Tihomirova dalījās savos atmiņu stāstos par dzīvi Sibīrijā un aicināja, lai skolās nodibinātu vēstures izziņas pulciņus, jo tik daudzi nezina vispār neko par šiem gadiem. “Šādā situācijā, kad pie mūsu durvīm stāv ienaidnieks, ir jāzina vēsture!” uzsvēra Ā.Tihomirova.
Foto: Iluta Jaunžeikare