Lauku atbalsta dienests (LAD) no 2018.gada 18.oktobra līdz 2018.gada 22.novembrim izsludināja projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Apakšpasākuma mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu. Viena no atbalstāmajām aktivitātēm ir meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam pieguļošo ceļu pārbūve vai atjaunošana (bez seguma).
"Atjaunojot meliorācijas sistēmu tiks uzlabota infrastruktūra, kas attiecas un lauksaimniecības attīstību un meža ražības paaugstināšanu, kā arī tiks novērsti pavasara palu un avārijas risku draudi autoceļiem un pieguļošajām platībām."
Informējam, ka ir apstiprināti visi pieci, Rugāju novada pašvaldības iesniegtie, meliorācijas sistēmas novadgrāvju atjaunošanas projektu pieteikumi. Pašreiz norsinās darbs pie iepirkuma izsludināšanas par tehnisko projektu izstrādi, savukārt pēc tam tiks izsludināts iepirkums būvniecības darbiem. Pēc iepirkumu procedūru noslēgšanās sāksies būvniecības darbi, kuri ilgs apmēram divus gadus. Visu piecu projektu kopējās izmaksas ir 360 508,34 EUR, no tām attiecināmās izmaksas ir 300 000,00 EUR, 90% no attiecināmajām izmaksām ir ELFLA atbalsts 270 000,00 EUR apmērā un pašvaldības līdzfinansējums 90 508,34 EUR, ko veido 10% no attiecināmajām izmaksām un pārējiem izdevumiem, kas ir neattiecināmās izmaksas šajā projektā (pēc iepirkumu procedūras pabeigšanas projekta finansēšanas summas var tikt precizētas). Meliorācijas sistēmu sakārtošana nodrošinās lieko ūdeņu savākšanu, kā rezultātā būs iespēja savlaicīgi apstrādāt tīrumus un iegūt ražu. Projekta ietekme uz vidi ir pozitīva un meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbi neradīs zaudējumus dabai un neatstās kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi. Atjaunojot meliorācijas sistēmu tiks uzlabota infrastruktūra, kas attiecas un lauksaimniecības attīstību un meža ražības paaugstināšanu, kā arī tiks novērsti pavasara palu un avārijas risku draudi autoceļiem un pieguļošajām platībām.
Meliorācijas sistēmu sakārtošana Baldonēs
Būves tehniskās apsekošanas atzinumā teikts, ka novērtējot pašvaldības nozīmes un koplietošanas grāvju meliorācijas sistēmu, tika secināts, ka pavasara plūdu laikā esošā sistēma nespēj novadīt esošo ūdens daudzumu un rada draudus appludināt pieguļošās platības. Grāvja piesērējums ir vidēji 30-60 cm. Tāpat novērots, ka caurtekas, zem autoceļa P36 Rēzekne-Gulbene, iebūves dziļums ir par seklu, caurtekas ieteka uguns ietekmē ir nedaudz kususi. Drenu kolektoru gali vietumis atrodas zem esošās grāvja gultnes dibena vai aizauguši ar bieziem krūmiem un kokiem. Liela diametra drenu iztekas ir piesērējušas. Kopējā nosusināmā platība aptuveni 250, 00 ha. Atjaunojamajam posmam pieguloši 22 zemes gabali. Būvdarbos paredzēts novākt apaugumu, atcelmot trasi, pārtīrīt pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvjus, atjaunot caurtekas, atjaunot caurtekām gala sienas, atjaunot kājnieku laipu, atjaunot drenu sistēmu iztekas, ierīkot virszemes noteces, veikt sedimentācijas baseina izbūvi.
Meliorācijas sistēmu sakārtošana Rugājos
Pašvaldības nozīmes un koplietošanas grāvja un meliorācijas sistēma, pavasara palu laikā un bebru darbības rezultātā, nespēj novadīt ūdens daudzumu, kas vairākus gadus ir radījis avārijas un draudu situāciju, appludinot pieguļošās platības. Konstatēts, ka grāvis piesērējis no 20-80cm. Caurtekas, zem autoceļa P47 Balvi-Kapūne, gala sienu nostiprinājumi ir sagruvuši. Savukārt, otras caurtekas tehniskais stāvoklis neatbilst normatīvo aktu prasībām, joizvēlētais diametrs ir pārāk liels, līdz ar to virs caurtekas ir nepietiekams ceļa klātnes biezums. Drenu kolektoru gali vietumis atrodas zem esošās grāvja gultnes dibena vai aizaugušiar bieziem krūmiem un kokiem. Liela diametra drenu iztekas ir piesērējušas. Kopējā nosusināmā platība aptuveni 580,3 ha. Atjaunojamajam posmam pieguloši 16 zemes gabali. Būvdarbos paredzēts novākt apaugumu, atcelmot trasi, pārtīrīt pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvjus, atjaunot caurteku, izbūvēt 2.gab. braslus, atjaunot drenu sistēmu iztekas, ierīkot virszemes noteces, veikt sedimentācijas baseina izbūvi.
Meliorācijas sistēmu sakārtošana Kozupē
Pēc apsekošanas secināts, ka meliorācijas sistēma pavasara palu laikā nespēj novadīt ūdens daudzumu, kas ik gadu appludina pieguļošās platības. Grāvis piesērējis vidēji no 20-90 cm. Caurtekai nr.2 konstatēts kritisks tehniskais stāvoklis – tās grodi savienojumu vietās nobīdījušies vairāk nekā 15 cm, kas radījis ceļa izskalojumus, caurteka piesērējusi vidēji 70%, gala sienas nobrukušas. Drenu kolektoru un liela diametra drenu kolektoru iztekas gali vietumis atrodas zem esošās grāvja gultnes. Grāvja gultni un krastus izbradājuši liellopi – tā rezultātā ūdens plūsma grāvī ir ierobežota. Kopējā nosusināmā platība aptuveni 263,7 ha. Atjaunojamajam posmam pieguloši 7 zemes gabali. Būvdarbos paredzēts novākt apaugumu, atcelmot trasi, pārtīrīt pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvjus, atjaunot caurteku, atjaunot drenu sistēmu iztekas, atjaunot 2.gab. lielu drenu kolektoru iztekas, ierīkot virszemes noteces, veikt sedimentācijas baseina izbūvi.
Meliorācijas sistēmu sakārtošana Kaņepienē
Pašvaldības nozīmes un koplietošanas grāvja un meliorācijas sistēma, pavasara palu laikā un būtiskas bebru darbības rezultātā, nespēj novadīt ūdens daudzumu, kas vairākus gadus ir radījis avārijas un draudu situāciju, appludinot pieguļošās platības. Grāvis piesērējis vidēji no 20-70 cm. Caurteka nr.2 ir sliktā stāvoklī, tās grodi ir izbīdījušies no savstarpējās saduršuves vidēji par 15 cm, ceļa virsma ir noskalota. Savukārt caurteka nr.4 neatbilst normatīvo aktu prasībām – tās grodi ir nostaigājuši par vairāk kā 20 cm, kas rada potenciālus draudus ceļa klātnei izskaloties. Drenu kolektoru gali vietumis atrodas zem esošās grāvja gultnes dibena vai aizauguši ar bieziem krūmiem un kokiem. Kopējā nosusināmā platība aptuveni 482,2 ha. Atjaunojamajam posmam pieguloši 32 zemes gabali. Būvdarbos paredzēts novākt apaugumu, atcelmot trasi, pārtīrīt pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvjus, atjaunot caurtekas, atjaunot kājinieku laipas, izbūvēt braslu, atjaunot drenu sistēmu iztekas, ierīkot virszemes noteces, veikt sedimentācijas baseina izbūvi.
Meliorācijas sistēmu sakārtošana posmā Lazdukalna pagasts – Rugāju pagasts (Žeivinieki – Polokori)
Novērtējot pašvaldības nozīmes un koplietošanas grāvju meliorācijas sistēmu secināts, ka, pavasara palu laikā un bebru darbības rezultātā, nespēj novadīt ūdens daudzumu, kas vairākus gadus ir radījis avārijas un draudu situāciju, appludinot pieguļošās platības. Grāvis piesērējis vidēji 30 - 60 cm. Caurteka nr.2, zem vecās dzelzceļa līnijas, ir sliktā tehniskā stāvoklī – grodi nobīdījušies par 20 cm, betona siena ir izgāzusies. Drenu kolektoru gali vietumis atrodas zem esošās grāvja gultnes dibena. Liela diametra kolektora izteka nostiprināta ar gala sienu – tā ir sagruvusi. Kopējā nosusināmā platība aptuveni 698,5 ha. Atjaunojamajam posmam pieguloši 29 zemes gabali. Būvdarbos paredzēts novākt apaugumu, atcelmot trasi, pārtīrīt pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvjus, atjaunot caurtekas, atjaunot kājinieku laipas, atjaunot drenu sistēmu iztekas, atjaunot drenu kolektora iztekas, ierīkot virszemes noteces, veikt sedimentācijas baseina izbūvi.
Agrita Luža,
Rugāju novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste