2022.gada 11.augustā aiz Viļakas, ceļa posmā P35, 1,5 km, nogriežoties pa labi, notika atceres brīdis ebreju holokausta piemiņas vietā, kurā 1941.gada 11.augustā tika nogalināti Viļakas apkārtnes un no Lietuvas atvestie ebreji. Atceres pasākumu ievadīja kokles skaņas Viļakas kultūras nama pasākuma organizatora N.Orlova izpildījumā. Viļakas muzeja vadītāja R.Gruševa nedaudz pastāstīja par ebreju ienakšanu Viļakā, par to, kā ebreji attīstīja Viļakas kultūru un sociālo dzīvi. Viļakā līdz II pasaules karam 30% no Viļakas iedzīvotājiem bija ebreji. Ebrejus pazina ikviens Viļakas iedzīvotājs, jo iepirkās ebreju veikalos, kādam ebreji dzīvoja kaimiņos, kādam ebreji bija draugi. 1941.gada 11.augusta rīts mainīja ikviena Viļakas iedzīvotāja dzīvi, bet visvairāk tas mainīja ebreju likteni.
1941.gada 11.augustā tika nogalināti gandrīz visi Viļakas apkārtnes ebreji, piepildītās ielas palika tukšas, jo tajās vairs nebija cilvēku ar kuriem Viļakas iedzīvotāji bija tikušies ikdienas. Palika tukši ebreju veikali un mājas, bērnu čalas vairs neskanēja ebreju pamatskolā, kas atradās Dzirnavu ielā 3 (mūsdienās atrodas pretī pilsētas skvēram), palika tukši dievnami-sinagoga un lūgšanu nams, kādam tika nogalināts kaimiņš, draugs. Pasākumā tika runāts par zvērībām, kad 1944.gadā sagūstītajiem sarkanarmiešiem lika izrakt nogalinātos ebrejus, virsū uzkraut malku un sadedzināt. Ogles un pelnus sabēra atpakaļ kapos, virsū uzkraujot zirgu ķermeņus, tādējādi slēpjot pēdas.
11.augustā mēs atceramies šos notikumus, lai neaizmirstu Viļakas apkārtnes ebrejus un viņu nozīmi Viļakas dzīvē, lai neaizmirstu Viļakas vienu no lielākajām traģēdijām. Padomju laikā nogalinātajiem ebrejiem tika izveidota piemiņas vieta-obelisks. Pašvaldība ar ebreju palīdzību vienmēr centusies turēt kārtībā šo piemiņas vietu . Par saziedoto naudu Viļakas pilsētas pārvalde 2022.gadā ir uzstādījusi jaunu ceļa norādi, restaurējusi pieminekli, uzstādījuši jaunu soliņu, iestādījuši jaunus apstādījumus, pārkrāsojusi žogu un kapa vietu apmales.
Teksts un foto: Viļakas muzeja vadītāja R.Gruševa, krājuma glabātāja M.Boldāne