Latgales partizānu pulka vēsturiskajai kaujai pie Ančipovas šogad aprit 102. gadskārta. Lai atcerētos šo kauju, 13.janvārī tika atklāta piemiņas zīme, kuras atklāšanā šīs idejas iniciators Andris Slišāns pastāstīja, ka pēc materiāliem, kas pieejami, un cilvēku nostāstiem šī bija pēdējā vieta, kur Latgales partizānu pulks aizraidīja prom no Latvijas sarkanos strēlniekus. Pateicoties Latgales partizāniem mēs tagad dzīvojam brīvā Latvijā un brīvi runājam latgaliski un latviski. Lai arī daudzi neticēja, ka Latvija vēl kādreiz būs brīva, Antons Slišāns 1989.gadā šajā purvainajā vietā uzpludināja ezeru, kuru no 1991.gada zinām kā Ančipovas ezeru. 1992.gadā šajā vietā uzlika piemiņa zīmi par godu Ančipovas kaujai, bet tā laika gaitā tika iznīcināta, otro piemiņas zīmi, kuru Antons un Andris uzstādīja 1998.gadā, skāra laika zobs, bet to šobrīd var aplūkot Upītes muzejā. Kad Ančipovas kaujai apritēja 100, Andris saprata, ka šo piemiņas vietu vajag sakārtot, un tā aizsākās darbi.
Atklājot piemiņas zīmi, tās pamatos tika ievietota kapsula ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita vēstījumu. “Šķilbēnu pagastā 1920.gada 9.janvāra rītā Latgales partizānu pulka 3.un 4.bataljons virsleitnanta Jāzepa Kanareviča vadībā iesāka varonīgo cīņu ar sarkano strēlnieku pulku. Virzoties tālāk, 11.janvārī sarkanie strēlnieki atkāpās un nocietinājās Kūkovas upes krastos Ančipovas ciemā. 13.janvāra rītā partizānu pulks metās varonīgi virsū un padzina naidnieku no Kūkovas krastiem, atbrīvojot Latvijas teritoriju no naidīgajiem spēkiem.Ančipovas kaujas vietā 1989.gadā tika uzpludināts Ančipovas ezers.1992.gada 2.jūnijā pie ezera tika izveidota un iesvētīta piemiņas plāksne. 2020.gadā Latgales atbrīvošanas cīņu 100gadē tiks atjaunota un uzstādīta piemiņas zīme.
Kad tu skatīsi šo vēstījumu, tad zini, ka piemiņas zīmes pamatos tas tika ielikts kā pateicības apliecinājums Latgales partizānu pulkam par izcīnīto Latvijas un Latgales brīvību un par mums doto iespēju dzīvot pašiem savā valstī.”
Kapsulu piemiņas zīmes pamatos iemūrēja Andra Slišāna dēli – Miķelis, Jēkabs un Dominiks, un piemiņas vietu iesvētīja Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels un Zemessardzes 3.Latgales brigādes kapelāns kapteinis Rinalds Broks, kurš izsakot pateicību tiem, kuri uzņēmās rūpes par šīs piemiņas zīmes uzstādīšanu, teica: “Atceroties šo cīņu, kā savulaik Aristotelis teica, ļoti svarīga ir drosme. Ja nav drosmes, tad nevar neko sasniegt. To arī novēlētu mums katram - patiesību drosmei, jo citreiz varbūt kaut kur tās pietrūkst. Arī šīs piemiņas zīmes uzstādīšana prasīja drosmi, drosmi to uzsākt un drosmi to pabeigt. Lai mums vienmēr ir šī drosme, lai mēs atceramies šo vēsturi, jo, kā pāvests Jānis Pāvils II saka, tad mums būs arī nākotne. Un lai patiesi mēs protam izdzīvot šo brīvību, kas mums dota. Lai protam dzīvot brīvā zemē, brīvā Latgalē!”
Arī Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs izteica pateicību visiem, kuri bija iesaistīti, lai taptu šī piemiņas vieta. Savā uzrunā akcentējot, ka gan toreiz, pirms 102.gadiem, bija dažādi uzskati un dzīves uztveres, un tā tas ir arī šodien. Bet mums visiem ir kopā jādzīvo uz šīs zemes un jābūt pateicīgiem mūsu senčiem, kuri izcīnīja tās brīvību.
Balvu novada domes deputāts Aldis Bukšs nodeva sveicienus no Tieslietu ministra Jāņa Bordāna, savukārt Balvu novada domes deputāte Aija Mežale nodeva sveicienus no Zemkopības ministra Kaspara Gerharda.
Teksts, foto: Iluta Jaunžeikare