4. maijs, Baltā galdauta diena, ir mūsu īpašie svētki.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. 18. novembrī mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu, tāpēc varētu teikt, ka 4. maijs Latvijai ir tāda kā otrā dzimšanas diena, un kā paliekošu dāvanu Latvijai Bērzpils pagasta pašdarbības kolektīvi ainaviski tematiskā parka teritorijā iestādīja trīs liepas, jo skaitlis 3 simbolizē pilnību, vienotu veselumu un laimīgu izdošanos.
Pēc tam sekoja sieviešu vokālā ansambļa “Naktsvijole”, folkloras kopas “Saivenis”, (vadītāja Daiga Griestiņa), deju kopas “Asjate” (vadītāja Iveta Tiltiņa) muzikāls sveiciens svētkos.
4.maijs nav vienkārši brīvdiena. Tā ir diena, kad varam svinēt brīvību. To, ka mums ir brīvība izvēlēties. Brīvība lasīt, ko vēlamies.
Brīvība doties pasaulē. Brīvība runāt. Brīvība būt patiesiem. Brīvība dziedāt savā valodā. Brīvība atšķirties un brīvība būt mums pašiem tik dažādiem. Brīvība - svēta un balta. Par to esam atbildīgi mēs visi, šīs zemes tauta. Un katram no mums pieder daļa no tās – personīga, savējā. Par to atbildīgs katrs pats, lai tā lielā nezustu vējā. Tāpat kā dārzs, kas priecē un pabaro. Tāpat kā Latvijas garša, kas cauri gadiem ir Latvijas saimnieču saglabāta un nodota tālāk. Arī, mēs bērzpilieši, svinējām 4.maija svētkus pie balti klātiem galdiem, cienastā nesot līdzi katrs savu Latvijas garšu. Svētku galds bija bagātīgi klāts- pelēkie zirņi ar speķi, pupas, rudzu maize, biezpiena un siļku, un gaļas maizītes, kēksi, speķa pīrādziņi, jāņu siers, pašbrūvētais mājas alus, šmakovciņa un citi gardumi. Svētki ir jāsvin. Tas ir arī labs iemesls, lai pie viena galda, bez ikdienas skrienošās paviršības, satiktos gan ģimenes, gan draugi, gan kolektīvi. Parunātos, priecātos, izjustu kopības sajūtu un godinātu savu zemi.
Informācija: Bērzpils Saieta nama vadītāja Anna Kriviša
Foto: Ilga Lazdiņa, Sandra Kindzule, Biruta Bogdane