Balvos notiks XXV Kamermūzikas festivāls

Koncertā būs dzirdamas senas melodijas ar izdziedātu vārdu no tālām zemēm un senām valodām – skanēs vācu un franču, angļu un itāļu, kā arī latviešu valodas, kas atbilst 13.–16. gadsimta situācijai Latvijas teritorijā, kad tika piedzīvota dažādu tautu kultūras mijiedarbe. Tāpat koncerta programma saistošā veidā klātienē tiks komentēta diriģenta un senās mūzikas pazinēja Pētera Vaickovska vadībā, sniedzot skaidrojumus par mūziku un laikmeta estētiku.

Senās mūzikas ansamblis Modus Vivendi dibināts 2006. gadā, savas gaitas sākot Jumpravas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tā dalībniekus vieno interese par renesanses un baroka mūzikas stilistiku, tāpēc Modus Vivendi repertuārā visplašāk pārstāvēti tieši šo laikmetu skaņdarbi.

Šobrīd kolektīvs ierindojas starp labākajiem pusprofesionālajiem ansambļiem Latvijā un regulāri ar labiem panākumiem piedalās ikgadējās Latvijas ansambļu skatēs. 2022. gada vasarā, apvienojot spēkus ar kamerkori DeCoro, ansamblis ņēma dalību pazīstamajā Bachfest Leipzig mūzikas festivālā Vācijā, kopā ar orķestri un solistiem atskaņojot J.S. Baha Lieldienu oratoriju, BWV 249. Tomēr, sekojot savā nosaukumā ietvertajam dzīves aicinājumam, vislielāko gandarījumu ansamblim sagādā dalīšanās savā mīlestībā uz seno mūziku ar visplašāko Latvijas reģionu un sabiedrības slāņu klausītājiem, uzstājoties daudzās Latvijas pilīs, muižās, kultūras centros un dievnamos.

Ansambļa mākslinieciskais vadītājs un diriģents Pēteris Vaickovskis ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Teorētiskās un praktiskās zināšanas senajā mūzikā papildinājis arī Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pie profesora Jos van Veldhoven. Mācījies trombona spēli pie emer. prof. Boļeslava Voļaka, ērģeļspēli pie asoc. prof. Vitas Kalnciemas un klavesīna spēli pie asoc. prof. Ainas Kalnciemas. Zināšanas papildinājis arī pie Dirka Snelinga, Doulce Mémoire, Paul Hillier, Peter Phillips un citiem renesanses mūzikas speciālistiem.

Šī koncertprogramma būs īsts saldēdiens tiem, kurus, gluži kā saksofonistu Arvīdu Kazlausku un kontrabasistu Staņislavu Judinu, aizrauj filmu mūzika un jo īpaši - mistiskas, noslēpumainas un mazliet tumšas melodijas. Šīs atmosfēras uzburšanai kontrabasam un dažādu veidu saksofoniem talkā nāks cilpu mašīnas un efektu pedāļi, kas ir neaizstājami rīki abu mūziku radošajos mekējumos, tostarp arī darbojoties apvienībā Endless Roar. Ledvesmu smeļoties Deivida Linča dailradē, Arvīda un Staņislava interpretācijās savīsies vairākas Andželo Badalamenti melodijas no leğendarā seriāla “Tvinpīka” (1990/91, 2017) un vēl viena šī paša amerikāņu kulta režisora šedevra - mistērijas “Malholanda celš” (2001), kuras skaņu partitūra bijusi Roja Orbisona pārziņā. Dziļo ūdenu netrūkst arī latviešu kinematogrāfā. To apliecina arīdzan Andra Dzenīša mūzika Aika Karapetjana trillerim “Pirmdzimtais” (2017). Zīmīgi, ka šajā ar “Lielo Kristapu” apbalvotajā skaņu celiņā klātesošs ir arī Kazlauska baritonsaksofona tembrs. Ne mazāk valdzinošs pašmāju piemērs ir Zigmāra Liepiņa mūzika Rozes Stiebras animācijas filmai “Sēd uz sliekšna pasaciņa”(1987), kas apbur kā mazus, tā lielus. Un šis daudzveidības iedvesmots, Judins īpaši šai programnmai radījis divus jaundarbus.

Impulsu koncertprogrammas Fuzettes stāsti rosināja amerikāņu komponista Roberta Mučinska skaņdarbs flautai, alta saksofonam, klavierēm un stāstniekam Tarantula Fuzette. Tas ir stāsts par Arizonas tuksnesī mītošu tarantulu meitenīti, kas iepazīst pasauli tās visdažādākajās izpausmēs, taču galvenā stāstā iekļautā atziņa ir prasme novērtēt atšķirīgo gan sevī, gan citos. Mučinska skaņdarbā Fuzette atklāj draudzības spēku, taču turpmākajā koncerta gaitā līdztekus stāstnieka Vara Klausītāja improvizatoriskajiem stāstiem Fuzette mācīsies dejot baletu, gleznot, kā arī klausīsies dažādas pasakas un baudīs mūziku.

Koncerta stilistika ir daudzpusīga, sākot ar džeza noskaņām un beidzot ar romantismu. Čika Koreas cikls Bērnu dziesmas ir ieturēts minimālistiskā džeza stilā, kas ir pārlikts flautas, saksofona un klavieru instrumentācijā, savukārt Mučinska darba stilistika vairāk tuvināta franču romantiski / impresionistiskai ievirzei. Koncertā iekļauta arī britu postmodernā romantiķa Iana Klārka kompozīcija Deep Blue flautai un klavierēm, kur būs dzirdami tādi neikdienišķi flautas spēles paņēmieni, kā paplašinātā tehnika. Iespējams, daudziem britu komponista Ralfa Vogana Viljamsa daiļrade nav īpaši pazīstama, taču viņš ir sarakstījis burvīgu Baleta svītu flautai un klavierēm, kas stilistiski vairāk līdzinās postmodernistiskam romantismam. Savukārt amerikānietes Katrīnas Makmaiklas kompozīcijā Fusion burtiski saplūdīs gan džeza, gan lirisma intonācijas, kas izvēršas savstarpējā rotaļā baritona saksofonistes Baibas Tilhenas un pianistes Kristīnes Paulas saspēlē. Koncertu ir iecerēts noslēgt ar Šarla Lefebrē Balādi trio sastāvā kā stāstu ar laimīgām beigām un gaišu noskaņu. Katrā ziņā šī programma nav prāta mežģis un, visticamāk, atstās uz klausītājiem patīkamu iespaidu par kamermūzikas koncertu kā izzinošu un reizē arī izklaidējošu notikumu.

Kameransambļa sastāvā ir apvienojušies sava žanra ļoti spilgti un profesionāli mākslinieki: flautiste Liene Denisjuka-Straupe, kas patlaban kopš 2021. gada turpina studijas JVLMA profesionālajā doktorantūrā. Nemitīgi līdztekus 20 darba gadiem Latvijas orķestros, ir aktīvi muzicējusi ansambļa Spectrum sastāvā kopā ar pianisti Kristīni Paulu un daudziem citiem izciliem mūziķiem; saksofoniste Baiba Tilhena kopš 2013. gada ir Rīgas Saksofonu kvarteta mūziķe. Dažādu projektu ietvaros sadarbojusies kā soliste ar Sinfonia Concertante, kvarteta sastāvā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga un daudziem citiem; pianistes Kristīnes Paulas spilgtākais darbības lauks ir kamermūzika, kas saistīts ar regulāru programmu iestudējumiem un dalību dažādos kamermūzikas festivālos: Ielūdz Pēteris Vasks Mazajā Mežotnes pilī, Liepājas vasara, Madonas Latviešu mūzikas dienas, Kremeratas festivāls Siguldā, Kamerata Jūrmalā u.c.; savukārt aktieris, režisors, brīvmākslinieks Varis Klausītājs plašāku atpazīstamību iemantojis, darbojoties kā improvizācijas teātra aktieris. Bijis viens no dalībniekiem “Karaliskajā improvizācijas teātrī”. Ir izveidojis Zīmējumu teātri un 2012. gadā teātra izrāde Dzejtaurenis saņēma Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Gada izrāde bērniem vai jauniešiem.