Balvu Novada muzejā 10. martā tika atklāta izstāde “Saimes galds”, lai ikvienu interesentu iepazīstinātu ar Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām.
Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), kas koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā. Nacionālo sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot pieteikumus. Sešos gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 34 vērtības, ar kurām apmeklētāji varēs iepazīties izstādē “Saimes galds”.
No Balvu novada izstāde skatāmi - Maija un Psalmu dziedājumi, Upītes kultūrtelpa un tradicionālā dziedāšana ar pusbolsu.
Nemateriālais kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes avots. Kopš 2014.gada Balvu Novada muzeja pamatekspozīcija “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” iepazīstina muzeja apmeklētājus ar tradicionālo mūziku, folkloru, paražām, cilvēku prasmēm un citām vietējām vērtībām. Vairākas no Ziemeļlatgales tradīcijām - Maija un Psalmu dziedājumi, arī Upītes kultūrtelpa, tradicionālā dziedāšana ar pusbolsu ir iekļautas arī Nemateriāla Kultūras mantojuma sarakstā.
Svarīgi ir ne tikai saglabāt vēstures liecības par kultūras mantojumu, bet arī uzturēt šo tradīciju. Lai arī šobrīd aiz loga vēl nav maija mēnesis, bet ir gavēņa laiks, tāpēc sievas no Balviem un Kubulu pagasta, kas ir arī tradicionālo dziedājumu tradīcijas nesējas mūsdienās, izstādes atklāšanā nodziedāja divas gavēņa dziesmas.
Latvijas Nacionālā Kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, atklājot izstādi, pastāstīja, ka šī jau ir divpadsmitā vieta, kur izstāde ir skatāma.
Nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvais mantojums – zināšanas un prasmes. Šis mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo citādāks kļūst laiks un mēs paši. Tas mūs veido – to, cik esam spēcīgi un radoši modernajā un unificētajā laikmetā. Tas mūs dara stiprus, jo ļauj izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai.
2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006. gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 600 vērtības no 139 pasaules valstīm.
Latvijas vārds tajos lasāms divreiz - 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā), savukārt 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 2022.gada decembrī starptautiski tika atzīta vēl viena Latvijas vērtība - Gaujas plostnieku amata prasmes (daudznacionālais pieteikums "Koku pludināšana" tika veidots kopā ar Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas plostniekiem).