Atzīmējot reformācijas piecsimtgadi Latvijā un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) simto dzimšanas dienu, 2022. gadā dažādās Latvijas vietās tiek stādīti ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm.
Šodien jaunie ozoliņi tika iestādīti arī Balvu novadā – Rugājos Dendrārija parkā, Tilžā pagasta centrā, Balvos Lāča dārzā un Viļakā starp Viļakas evaņģēliski luterisko baznīcu un Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca, piedaloties Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam, domes priekšsēdētāja vietniecei Sandrai Kapteinei, domes deputātiem, Latvijas evaņģēliski Luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskapam Eināram Alpem, Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvestam Mārtiņam Vaickovskim, pagastu un pilsētu pārvaldniekiem un iedzīvotājiem.
Stādot Glika ozolu Balvos, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs klātesošajiem uzdeva retorisku jautājumu: “Kas mūsu dzīvē ir vissvarīgākais, ko mēs novēlām viens otram?” Uz ko atbildes skanēja miers, veselība, … “Svarīgs, kas mūsu dzīvē būtu jānovēl, ir gudrība. Jo, ja cilvēkam būs gudrība, pietiks prāta uzturēt mieru, saglabāt savu veselību, veidot savas attiecības. Kur slēpjas gudrība? Atbilde ir meklējama Bībelē, kur teikts “bijība tā Kunga priekšā ir gudrības sākums”. Ja mēs vēlamies pārvaldīt Balvu novadu, mums ir jālūdz palīdzība pie Dieva, jābūt uzticīgiem, tad būs gudrība, miers, veselība un daudz kas cits,” turpināja S.Maksimovs.
Latvijas evaņģēliski Luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe izteica prieku, ka šajā notikumā piedalās arī citu konfesiju pārstāvji, turpinot stāstu par Glika ozolu stādīšanu: “Balvu prāvesta Mārtiņa Vaickovska iecirknī ir astoņas draudzes un, izņemot Kārsavas draudzi, visās draudžu teritorijās būs iestādīts ozols, un vēl arī Rugāju Dendrārija parku papildinājām ar ozolu. Un šis ozols, ko mēs iestādām, tas pāraugs mūs. Tā arī mēs, kā cilvēki, no gudrības avota smeļam un ļaujam, lai mūsu ticība pāraug mūs pašus. Šo koku audzinās Dievs. Un mūsu ticībā ir svarīgi saprast, ka Dievs ir tas, kurš mūs ticībā ir iestādījis, kurš ticībā mūs audzina un kurš ticībā mūs veido. Tā mēs arī šim kokam liksim stuti un apkārt norobežojumu, jo tas vēl ir jauns un trausls, tāpat arī katram cilvēkam kaut kādā brīdī ticība ir jauna un trausla, un pirmie soļi, kad ir svarīgi, lai mēs tajā pieaugam.”
Šogad jaunie ozoliņi tiek stādīti visā Latvijā gan pie baznīcām un draudžu mājām, gan, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām – parkos, pie skolām un citās publiskās vietās, lai šī ozoli izplatās pa visu Latviju, kā izplatījās Dieva vārds caur Ernsta Glika tulkoto Bībeli.
Ernsts Johans Gliks (1652 — 1705) ir pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā. Viņu var dēvēt par “mūsu zemes Luteru”.
Gliks ir dzimis 1652. gada 10.novembrī, Saksijas pilsētā Vetīnā, mācītāju dzimtā.
Gliks ieguva labu izglītību Vācijā, īpaši Vitenbergā. Pēc studiju beigām 1673. gadā Gliks ieradās Zviedru Vidzemē, kur apguva latviešu un igauņu valodu un sajuta aicinājumu veikt Bībeles latvisko tulkojumu no senajām valodām.
Gliks ir kalpojis kā Daugavgrīvas cietokšņa garnizona militārais kapelāns, bet savu piētisko uzskatu dēļ 1683. gadā viņš tika pārcelts uz Alūksni, kur kļuva par Marienburgas cietokšņa mācītāju. 1687. gadā Gliks kļuva par Kokneses iecirkņa prāvestu. Šajā laikā Gliks ar Lielvārdes mācītāja Kristiāna Vitena palīdzību pabeidza Jaunās Derības (1685.), Vecās Derības (1689.) un visas Bībeles tulkojumu (1694.), cita starpā izmantojot agrākos Fīrekera un Manceļa latviešu valodā rakstītos tekstus. Naudu Bībeles tulkošanai bija devis Zviedru karalis Kārlis XI. Kā min vēstures avoti, tad viņš esot uzskatījis, ka tautā, kur karalis ir viņš, Bībele jālasa katram, turklāt savā valodā. Zviedrijas karalim Kārlim XI veltīto priekšvārdu 1689. gada 28. maijā parakstīja Vidzemes ģenerālsuperinktendents Johans Fišers, Bībeles izdevuma priekšvārdā Glika vārdu un viņa nopelnus pat nepieminot.
Citu Glika tulkojumu starpā ir Mārtiņa Lutera katehisms, kā arī dziesmu un lūgšanu grāmatu labojumi. Kā Kokneses iecirkņa prāvests Ernsts Gliks dedzīgi iestājās par vispārējo izglītību.1694. gadā viņš aicināja zviedru karali Kārli XI dibināt skolas katrā prāvesta iecirknī. Noorganizēja pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos.
Gliks Alūksnes mācītājmuižā, kuras teritorijā atrodas Glika dēstītie divi ozoli un piemiņas akmens, par kalponi bija pieņēmis 12 gadīgu bāreni Martu Skavronsku, kas kļuva par Glika audžumeitu un vēlāk - par Krievijas imperātori Katrīnu I.
Leģenda vēstī, ka viens no Glika ozoliem simbolizē Veco Derību, bet otrs – Jauno Derību. Pateicoties Glika latviešu valodā iztulkotajai Bībelei, Dieva vārds un Evaņģēlija vēsts sasniedza arī mūsu zemi un latviešu tautu.[1]
Informācija: Iluta Jaunžeikare
Foto: Terēzija Babāne, Agrita Luža, Anna Bērziņa, Iluta Jaunžeikare
[1] Informācija no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas http://www.lelb.lv/lv/?ct=glika_ozoli