Pēc svinīgas ziedu nolikšanas pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem, klātesot Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam S.Maksimovam, Latvijas Valsts prezidenta adjutantam E.Tišanovam, zemkopības ministram K.Gerhardam, tieslietu ministram J.Bordānam, Balvu novada domes deputātiem un citām amatpersonām, interesenti pulcējās Balvu Kultūras un atpūtas centrā uz diskusiju “Stompaku nacionālo partizānu nometne kā patriotisma simbols un vietas potenciāls nākotnē”.
Diskusijas sākumā Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzsvēra šīs dienas nozīmīgumu Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi tiek atzīmēta Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena, un to, cik tā ir saistīta ar tagadnes notikumiem.
“Iedzīvotāju vērtējums par Stompaku purva notikumiem nav viennozīmīgs. Ir iedzīvotāji, kuri tic, ka partizāni ir nacionālie varoņi, bet ir arī cita daļa, kuri uzskata tos par bandītiem un laupītājiem. Un katram ir sava taisnība. Bet karš ir briesmīgi. Arī šobrīd, vērojot ģeopolitisko situāciju Ukrainā, ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Protams, lielākā daļa pasaules sabiedrības nosoda to, kas notiek. Bet ir arī tādi, kuri uzskata to par miera misiju…Mēs ticam nevis tam, ko redzam. Bet mēs redzam to, kam ticam! Pārbaudām savu ticību!” teica S. Maksimovs, runājot par šo dienu un notikumiem pasaulē.
Diskusijas dalībnieki dalījās pārdomās par to, kādēļ tikai tagad, kad pagājuši daudzi gadi pēc neatkarības iegūšanas, piemiņas vietas iegūst plašāku atpazīstamību un nacionāla mēroga nozīmi.
Balvu novada domes deputāts Aldis Bukšs akcentēja to, ka nacionālo partizānu piemiņa ir labs piemērs tam, kā darbojas kaimiņvalsts propaganda, jo partizāni tika saukti par bandītiem, tos nicināja un nosodīja, arestēja, slepkavoja. Un tas viss iedzina bailes iedzīvotajos. “Protams, šai varai ir izdevīgi mūsos iedvest nepārliecinātību, bailes un citādāku domāšanu, “ teica A.Bukšs.
S.Maksimovs atzina, ka sākotnēji ir bijusi piesardzīga attieksme pret Stompaku purva teritoriju, bet, pateicoties A.Kazinovskim un R.Cibulei, tam tika pievērsta uzmanība, novērtēts tā nozīmīgums.
Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis ir pētījis šo teritoriju, un atzina, ka ir gandarīts par valstiska mēroga pasākumu šodien, jo ap 2013., 2014. gadu, kad purvā tika veikta izpēte, tā bija nezināma pasaule, tur neviens nebija bijis. Z.Turčinskis skaidroja, ka joprojām balstāmies uz stāstiem, ne fundamentāliem pētījumiem par Stompaku purva notikumiem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pateicās visiem, kuri ir izveidojuši šo vietu, visiem, kuri ir strādājuši pie tā, lai šodien varam atzīmēt ar likumu noteiktu atceres dienu. Ministrs akcentēja Satversmes nozīmīgumu, jo valsts nevar pastāvēt, ja ir šaubas par fundamentālām lietām. To var attiecināt gan uz attieksmi pret partizāniem, gan arī notikumiem Ukrainā.
Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzīmēja, ka ir svarīgi tas, ko mēs redzam, kādā informatīvā telpā dzīvojam. “Katra kara laikā latvieši ir bijuši dažādās frontes pusēs, tādēļ atrast kopīgo vienojošo vērtību šos gadus ir bijis grūti. Ir dažādi viedokļi, tādēļ svarīga ir informācija, zināšanas par procesiem,” teica K.Gerhards, piebilstot, ka nacionālie partizāni ir kā laipa, kas savieno tā laika Latviju ar mūsdienu neatkarīgo Latviju.
Zemessargu veterānu apvienības vadītājs, bijušais Zemessardzes 24.bataljona štāba priekšnieks Juris Ločs dalījās arī savās pārdomās un stāstos par nacionālajiem partizāniem un Stompaku purvu.
VAS “Latvijas Valsts meži” Ziemeļlatgales reģiona Mežkopības vadītājs Viktors Reblis informēja un diskutēja par Stompaku un citu nacionālās pretošanās piemiņas vietu kopšanu. Klātesošie izteica viedokli gan par valsts mēroga, gan pašvaldības līmeņa iespējām attīstīt Stompaku nacionālo partizānu nometnes vietu.
Sarunu laikā, protams, cauri vijās viedokļi un salīdzinājumi ar šī brīža notikumiem Ukrainā. Lai arī šobrīd varam justies droši, nezinām, kā var būt pēc 50, 100 un vairāk gadiem, tādēļ tas, ko varam darīt, ir iestāties Zemessardzē, mācīties, kā aizstāvēt sevi, savus tuvos un savu valsti!
Pasākuma dalībniekus ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja Balvu Mūzikas skolas koris, vadītāja Linda Vītola, koncertmeistars Viktors Bormanis. Diskusiju vadīja Mārtiņš Kaprāns.
Informācija: Lauma Kaļva
Foto: Valters Kaņepe
