Zviedrijas vēstniece Kārina Hēglunde (Karin Höglund), viņas pirmā sekretāre Ylva Hammarsten un politisko jautājumu asistente Sanita Škapare 3.novembrī apmeklēja Balvu novadu, savu vizīti sākot Balvu novada pašvaldībā, kur tikās ar Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un domes priekšsēdētāja vietnieci Sandru Kapteini.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kā norit dzīve Balvu novadā, gan Covid pandēmijas laikā, gan pašlaik, ņemot vērā situāciju Ukrainā un pieaugošās energoresursu resursu cenas un inflāciju. Zviedrijas vēstnieci interesēja, kā esošā situācija ir ietekmējusi tūrisma politiku Balvu novadā. Uz ko Sergejs Maksimovs atbildēja, ka, pirms dažiem gadiem plānojot tūrisma politiku, bija doma piesaistīt krievu tūristus, bet tuvāko desmit gadu laikā nesaskata tūrisma plūsmu no kaimiņvalsts, piebilstot, ka kā nākotnes tūrisma potenciālu redz kepmeru tūrisma attīstību, piemēram, nākampavasar ir plānots kemperu salidojums Viļakā, ko organizē Igaunija.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija ar Ukrainas bēgļiem, kur Balvu novada domes vadība informēja, ka ikdienu robežu šķērso 100-200 bēgļu, bet pastāvīgi uzturas aptuveni 70, pārsvarā māmiņas un vecmāmiņas ar bērniem. Skolas vecuma bērni apmeklē arī izglītības iestādes novadā.
Pārrunājot interesējošos jautājumus par uzņēmējdarbību Balvu novadā, domes priekšsēdētājs pastāstīja par galvenajām uzņēmējdarbības jomām, kas ir lauksaimniecība, mežizstrāde, starptautiskie pārvadājumi, valsts pārvalde (pašvaldības un valsts institūcijas) un kūdras ražošana. Lai piesaistītu gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus, novads dara visu iespējamo, jo saprot, ka jaunu cilvēku aizplūšana no lauku teritorijām nav tikai Balvu novada, bet gan visas Eiropas problēma. Sarunā ar vēstnieci tika uzsvērts, ka Balvu novads atrodas Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, un labprāt kādā reizē Sergejs Maksimovs, kas ir arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, noprezentētu Zviedrijas vēstniecei šo piedāvājumu uzņēmējiem.
Runājot par reģiona un pašvaldības lielākajiem izaicinājumiem, domes vadība minēja speciālistu trūkumu, īpaši sociālajā jomā, pedagogu novecošanos, atalgojuma politiku. Uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī jaunu iedzīvotāju piesaistei novadam, traucē dzīvojamā fonda trūkums, jo, ja uzņēmējs spēj piedāvāt jaunas darba vietas, tad darbiniekiem nav kur dzīvot. Pašvaldības darbs un attīstība lielā mērā ir atkarīga arī no valdības pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc viens no izaicinājumiem ir, lai Saeima nepieņemtu pēkšņus lēmumus par finansējuma, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sadali par sliktu pašvaldībām.
Zviedrijas vēstniece Kārina Hēglunde un viņas pavadošā delegācija tikšanos turpināja Balvu profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā, tiekoties ar skolas vadību un audzēkņiem, apmeklēja zviedru uzņēmuma “Södra” pārstāvniecību Balvu novadā, bet pēcpusdienā piedalījās divu izstāžu atklāšanā Balvu Novada muzejā:
“Pāri Baltijas jūrai: 1944 – 1945” - zviedru fotogrāfa Dāvida Holmerta (David Holmert) fotohronika par laiku, kad Otrā pasaules kara laikā daudzi latvieši bija spiesti emigrēt uz Zviedriju.
“Leo Jānis Briedītis 100” - veltīta mūsu novadnieka, mākslinieka Leo Jāņa Briedīša dzīvei un daiļradei.
Vairāk par izstādēm vari izlasīt mūsu mājaslapā.
Teksts un foto: Iluta Jaunžeikare