Turpinot iepriekšējo gadu tradīciju, augusta pēdējā sestdienā notika Briežuciema pagasta svētki. Šogad ar nosaukumu „Piepogā sevi Briežuciemam’’.
Pirmssvētku nedēļā iedzīvotāji tika aicināti piedalīties dažādās aktivitātēs. 25.augustā bija iespēja kopīgi pamēģināt jaunu tortes recepti Venerandas Keišas vadībā. Meistardarbnīcu ar atraktīvu, izglītojošu un interesantu uzrunu atklāja Venerandas māsa Marija Skaba. Abas māsas visas lietas dara kopā. Marija gan atzina, ka dara vairāk Veņa, bet viņa ir runātāja un publikas izklaidētāja. Dalībnieki saņēma darba cimdus un lakatiņus, lai viss noritētu kā pienākas. Meistardarbnīcu palīdzēja vadīt arī Līna, trešās māsas Annas meita. Pirms trīs gadiem līdzīgu aktivitāti kopā vadīja visas trīs māsas kopā, bet tagad Anniņa kūkas cep enģelīšiem debesīs. Visas labās lietas, ko Anna tika aizsākusi Briežuciemā turpinās ar māsu, meitas Līnas un darbnīcas „Atspole” dāmu darbošanos.
Meistardarbnīcā piedalījās 20 dalībnieces no Briežuciema, Baltinavas, Krišjāņiem, Šķilbēniem, Balvu pagasta un Carnikavas. Visām draudzīgi darbojoties, tapa vasarīga torte bez cepšanas! Kamēr kopīgais gardums ledusskapī atpūtās un garšas sadraudzējās, dalībnieces cienājās ar meistares iepriekš izgatavoto kūku, dalījās pieredzē un apsprieda dažādas kulinārijas tēmas. Pēc tam tika nogaršots arī uz vietas izgatavotais kopdarbs. Secinājums- ļoti laba!
26.augustā Lidijas Ločmeles vadībā 13 dalībnieces mācījās veidot kļavu lapu cepures. Šis darbiņš iesācējām pirmajā mirklī nelikās viegls, bet līdz skaistam rezultātam ar meistares palīdzību tika visas. Dāmas ir apņēmības pilnas turpināt māku pilnveidot, jo rezultātā tiešām sanāk krāšņas cepures, kuras var izmantot kā praktisku galvas segu, piemēram, pirtī vai sauļojoties. Vasarā cepure ir brinišķīgs aksesuārs pie tērpa. Laima un Inga lepni lika cepures galvā pagasta svētku laikā, darbojoties Mājas kafejnīcā. Ingrīda savu cepuri atstāja tautas namā noformējumam. Nav liela nelaime, ka pirmās veidotās cepures sanāk ar kādu defektiņu, dāmas nosprieda, ka tās var izmantot kā paliknīti vai augļu trauku. Dalībnieces ieradās ne tikai no Briežuciema. Piedalījās arī baltinavietes, viesi no Jūrmalas un pat dalībnieks no Minhenes. Liels paldies Lidijai par radošumu un pacietību. Apmeklētāji paspēja apskatīt arī Valentīnas Kašas iekārtoto novadpētniecības kabinetu.
Šīs pirmssvētku aktivitātes notika ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu sadarbībā ar Alūksnes NVO. Trešā aktivitāte- soliņu izgatavošana vēl notiks, bet kokmateriāli ar Vitalija Začesta palīdzību ir jau sagatvoti.
27.augustā svētki sākās ar folkloras kopas „Soldanī” dziedāto pagasta himnu, kurai vārdu autore ir Anna Pundure, mūzika Anita Pakalnīte. Pirmajā svētku daļā tika sveikti un godināti jaunie briežuciemieši, tie, kuri dzimuši 2021.gadā. Bērni kopā ar vecākiem saņēma mūsu rokdarbnieces Ināras Circenes adītās baltās zeķītes un piemiņas medaļu ar savu vārdiņu. Tika sveikti un izšūpoti svētku šūpolēs piecgadīgie bērni. Biedrības „Balvu Teātris” atraktīvie dzīvnieciņi izklaidēja ne tikai Bērnības svētku dalībniekus, bet arī visus klātesošos. Bērni ir mūsu saules podziņas, kurām cieši jāturas pie dzimtās vietas. Pasākuma turpinājumā uzstājās tautas nama kolektīvi – folkoras kopa, etnografiskais ansamblis, muzikanšu grupa AMMA, deju kopa „Optimistes” un ar atraktīvu, un krāšņu uzvedumu- dramatiskais kolektīvs. Koncerta laikā tika pasniegtas Kulturas pārvaldes Pateicības pašdarbniekiem un kolektīviem, kuriem šogad bija vai vēl būs apaļas jubilejas. No tautas nama katrs jubilārs saņēma savu Laimes pogu, ar ko vēl ciešāk piepogāt sevi savam pagastam. Poga ir piederības un laimes simbols, tāpēc meistars Andris Ločmelis pirms svētkiem izgatavoja ne tikai jubilāriem pogas, bet ari vienu lielu Laimes pogu visiem briežuciemiešiem veiksmei, mīlestībai, radošumam un piederības sajūtai. Mēs katrs esam īpašs, katrs ar savas krāsas dzīpariņu piešūts savai vietai, darbam, ģimenei, savam vaļaspriekam, kas dara krāsaināku paša un citu cilvēku ikdienu un svētkus. Pēc koncerta kopīgi apbrīnojām gudros robežsardzes suņus un kinologu darbu. Svētku laikā darbojās rokdarbu darbnīcas ‘’Atspole’’ dāmu organizētā kafejnīca „Cārmyukša’’. Priecājāmies par mājražotājiem, kuri tirdziņā piedāvāja maizi, kūciņas, pašgatavotus sīrupus, medu un citus mājās gatavotus gardumus. Labs un skaists ēdiens priecē cilvēkus un rada omulības un mājas sajūtu.
Vakarā briežuciemiešiem un viesiem muzicāja brīnišķīgi muzikanti – brāļi Štekeļi.
Piederības sajūta vislabāk rodas caur paša cilvēka līdzdarbošanos. Tie, kuri iesaistījās aktivitātēs, dalījās ar savām prasmēm, mācījās, strādāja, lai svētki notiktu, priecēja citus ar saviem priekšnesumiem, gatavoja gardumus, vienmēr ir bijuši ar pašām skaistākajām Laimes pogām piepogāti savam pagastam un piederības sajūtu izjuta arī šajos svētkos. Bet katrs, kurš atnāk kā skatītājs, klausītājs, vērotājs ir ļoti svarīgs, jo katrs katrs pasākums top tieši priekš apmeklētājiem. Svētku laikā izskanēja doma, ka jau atnākot ik viens ir piekritis idejai tikt piepogātam Briežuciemam. Un ne tikai briežuciemietis, katrs ciemiņš no citas piederības vietas, apmeklējot Briežuciemu, ir kļuvis tuvāks Briežuciemam. Tāpat kā mēs, ciemojoties citur. Turamies kopā un mācāmies no augusta puķēm – saulespuķēm, kuras saulainā laikā griež savas krāšņās ziedu galvas uz sauli, bet tumšos laikos nevis noliec galviņas, bet pagriežas viena pret otru, lai dalītos ar enerģiju.
Teksts: Briežuciema tautas nama vadītāja Zita Mežale
Foto: Valentīns Mežals un Zita Mežale