Jau četrus mēnešus Izglītības ministrijas (IZM) pārstāves Edīte Kanaviņa, Izglītības departamenta direktore, un Ramona Urtāne, ministres ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos, apmeklē pašvaldības, lai izvērtētu esošo izglītības iestāžu tīklu. 19.jūnijā viesojās arī Balvu novadā un tikās ar Balvu novada domes un pašvaldības vadību, Balvu novada domes deputātiem un izglītības iestāžu vadītājiem, lai, raugoties uz esošo skolu tīklu, rastu atbildi uz jautājumu, vai var efektīvāk pārvaldīt pedagogu un finanšu resursus, lai veicinātu izglītības kvalitāti? Ja pirms tam bija gana sarežģīti pamatot, kā izglītības tīkls saistās ar izglītības kvalitāti, tad šobrīd, kad Latvijas Universitāte ir prezentējusi savu pētījumu, var jau runāt, ne tikai pamatojoties uz starptautiskajiem pētījumiem, bet arī uz nacionālo pētījumu, kas parāda, ka mēs nevaram nodalīt, kā esam ieraduši tradicionāli runāt, ka augstāka kvalitāte ir skolēnu skaita ziņā lielākās izglītības iestādēs un mazāka kvalitāte lauku skolās. Patiesībā mūs bērnu saņemtā izglītības kvalitāte ir ļoti atkarīga no katra viena pedagoga snieguma, un šis sniegums var būt dažāds dažādās izglītības iestādēs.
Izglītības ministrijas pārstāves uzsvēra arī esošo pedagogu trūkumu valstī, kā arī to, ka kopējais bērnu skaits uz vienu pedagogu ir salīdzinoši zems. Kā risinājums tam varētu būt, ka pedagogs strādā nevis ar 7- 10 skolēniem, kā tas ir pašlaik, bet ar gan ar 12-14 skolēniem. Un tieši vai netieši tas sasaucas ar skolu tīklu.
Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Daina Tutiņa uzsvēra, ka pašvaldībai ir svarīgi, lai izglītība būtu pieejama katrā no teritorijām, un arī ārpusskolas aktivitātes. Paralēli tam ir arī skolēnu pārvadājumu jautājums, jo arī šīs izmaksas ar katru gadu palielinās.
Sandra Kapteine, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece, paturpinot, teica, ka esam liels novads, un, balstoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem novadā, tomēr ir jābūt saprātīgiem lēmumiem, lai šajā teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā robeža, mazajiem bērniem izglītība būtu pieejama tuvāk dzīves vietai.
Balvu novada domes deputāts, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns piedāvāja risinājumu, ka Eiropas Savienības ārējās robežas skolām noteikt citus kritērijus, piemēram, 10 skolēni vidusskolas klasē, un līdz 9.klasei nenoteikt vidējo skolēnu skaitu klasē, vai, ja noteikt, tad mazāku skolēnu skaitu klasē, piemēram, septiņi. Arī skolēnu blīvums ir viens no iemesliem, kāpēc pierobežas reģionam vajadzētu citus kritērijus.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs izteica bažas, ja tiks piemērots kritērijs 7., 8.,9.klasei, un pašvaldība saprot, kā kādā no skolām vairs 7.klases nebūs, tad arī divu dažādu vecuma bērnu vecāks nonāk situācijā, kad viņam jāizšķiras, kāpēc mazāko bērnu atstāt šajā skolā, tad abus vest uz otru skolu.
Izglītības ministrijas pārstāves sarunas turpinājumā akcentēja, ka paskatoties uz datiem, ko rāda pedagogu vecuma struktūra, vidēji 50% pedagogu ir pirms pensijas vecumā, kas nozīmē, ka pēc 2-3 gadiem būs krīzes situācijā, ka trūks pedagogu. Tāpēc šo gadu laikā operatīvi ir jāpieņem lēmumu un jāsaprot, kā mēs šo nozari pārkārtojam. Tāpēc ir jāpaskatās, kas ir labi šobrīd un derēs pēc pieciem un desmit gadiem.
- IZM pārstāves paskaidroja, kādā veidā, nonāk pie 10 vai 20 skolēniem jeb divām paralēlklasēm vienā klasē, piedāvājot četrus soļus.
- Pirmajā solī tiek skatīti dati un pētījumi, kuros skatās, kādam būtu jābūt bērnu skaitam, lai sasniegtu labus akadēmiskos rezultātus. Šajos pētījumos var atrast apstiprinājumu tam, ka kvalitāte mainās atkarībā no bērnu skaita klasē, gan arī to, ka tas neapstiprinās. Tā kā šis ir strīdīgs jautājums, tad IZM bērnu skaitu klasē nesaista ar kvalitāti. Bet skatās uz to, kā mainās skolotāja pedagoģiskā pieeja mazajām un lielajām klasēm. Līdz ar to, arī pētījumi pierāda, ka vismaz 10 bērni ir vajadzīgi, lai varētu nodrošināt labus akadēmiskos sasniegumus. Jo mazāks bērnu skaits klasē, jo individuālāka pieeja, un mazāks bērnu skaits ir arī iemesls tam, ka bērniem darbošanās dažādās grupās ir ļoti ierobežota.
- Nākamais solis ir minimālais bērnu skaits, kas ir vajadzīgs pēc šī brīža mērķdotācijas sadales principiem, lai nosegtu mācību programmas izmaksas, un tas mainās no sākumskolas līdz vidusskolai, un tie ir vidēji 15 bērni klasē.
- Trešais solis ir minimālais bērnu skaits, lai mācību procesā ienestu caurviju prasmes. Primāri pašvadīta mācīšanās, sadarbība un pārējās prasmes. Pētījumos var redzēt, ka tas iespējams, ja klasē ir 20 līdz 28 bērni.
- Noslēdzošais solis, cik paralēlklasēm ir jābūt, lai skolās, kurās ir 1.-12.klase, nodrošinātu pēc iespējas pilnāku slodzi pedagogam.
IZM pārstāves atzina, ka bērnu blīvums konkrētā teritorijā ļaus piemērot arī kompromisu. Un tas būs 10 bērni klasē, kas nodrošinātu labas zināšanas. Iespējamas ir četras klašu grupas: 1.-3.klase, 4.-6.klase., 7.-9.klase un 10.-12.klase. Respektīvi katrā no klašu grupām minimālajam bērnu skaitam būtu jābūt 30. Atskaitei ņemot pēdējos trīs mācību gadus.
Nākamais solis būs pašvaldībai pašai saprast, kādi varētu būt risinājumi skolu tīkla sakārtošanai, skatoties uz visu novada teritoriju kopumā, nākamajiem 10 gadiem, kā arī IZM nāks ar saviem piedāvājumiem. Un nākamajā tikšanās laikā ar IZM, abām pusēm nākot kopā ar piedāvājumiem, būs jātiek skaidrībā, kā Balvu novada pašvaldība veidos savu skolu tīklu.
“Cerams, ka atradīsim kopēju valodu!”, tā sarunas noslēgumā Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene visiem novēlēja.