3. jūnijā Daugavpils savu Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu iesniedza Latvijas Republikas Kultūras ministrijā, bet pieteikuma grāmatas signāleksemplāru simboliski nodeva daugavpiliešu rīcībā – Latgales Centrālajā bibliotēkā. Pa eksemplāram latviešu un angļu valodā ceļos arī uz gaismas pili – Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Pirmais pieteikuma veidotāju gājiens uz bibliotēku nav nejaušs, jo Daugavpils pieteikuma koncepcija spēlējas ar valodas jēdzienu un struktūru, un aicina Daugavpili, Latviju un Eiropu runāt kopīgā kultūras valodā jeb kultūras Lingua Franca. Nav noslēpums, ka Daugavpilī un Latgalē valodu un kultūru daudzveidība ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Tas rada pamatu krāsainai, pārsteigumu pilnai, interesantai un ar kultūras notikumiem bagātai dzīvei. Tomēr līdzās labajam, ko dažādība sevī ietver, pastāv arī konflikta riski. Īpaši mūsdienās, kad realitāti, kurā dzīvojam, nosaka atšķirīgās mediju telpas un noslēgtie sociālie “burbuļi”, kuri lieto valodu nevis, lai meklētu vienojošo, bet, lai šķeltu un radītu sajūtu par atstumtību. Tieši tāpēc Daugavpils runā par kultūru kā spēcīgāko valodu, kas spēj vienot daudzveidīgu un sašķeltu sabiedrību, un piedāvā kultūras procesus, kuros ikviens var aktīvi līdzdarboties un atklāt to, cik mēs viens otram esam vērtīgi.
Daugavpils piedāvātā kultūras un mākslas programma ir balstīta valodas struktūrā un ietver piecas tematiskās līnijas: Burti un Zilbes, Vārdi, Teikumi, Stāsti un Pieturzīmes. Pieturzīmju tematiskā līnija ir programmas mugurkauls un tajā iekļautas 10 programmas, kuras raksturo iecerētos Daugavpils un Latgales izaugsmes un transformāciju procesus. Daugavpils pievērš uzmanību, pēta un akcentē dažādas Latvijā un Eiropā aktuālas tēmas – piedāvā sarunas par dabas, pilsētvides, cilvēku labsajūtas, iekļaušanās, sadarbības, zinātnes, tehnoloģiju, kultūras mantojuma un citām tēmām, sniedzot platformu jauna veida attiecību veidošanai un iespējai no kultūras patērētāja kļūt par kultūras līdzradītāju.
Pieteikums tapis ciešā Daugavpils, Rēzeknes un visas Latgales sadarbībā. Daugavpils pieteikums iezīmē ne vien vēsturisku pagrieziena punktu reģiona sadarbības pieredzē, bet apvieno arī ģeogrāfiski lielāko Latvijas teritoriju. Pieteikuma veidošanā piedalījās gan vietējas, gan nacionālas nozīmes kultūras organizācijas un radošās personas, aktīvi pilsētas iedzīvotāji, izglītības darbinieki, uzņēmēji, sportisti un sabiedrisko organizāciju, pārstāvji, pilsētas atbalstītāji tuvumā un tālumā. Pilsēta mērķtiecīgi iekļāvusies vairākos starptautiskos projektu tīklos un izmantojusi jau agrāk izveidotas starptautiskās sadarbības iestrādes, pieteikumā iekļāvusi sadarbības projektus gan ar vairākām Portugāles kandidātpilsētām, gan pavisam 17 bijušajām un topošajām Eiropas kultūras galvaspilsētām un desmitiem citu starptautisko partneru.
Ar pieteikuma koncepciju iespējams iepazīties vietnē www.daugavpils2027.eu un jaunumiem sekot Facebook lapā https://www.facebook.com/daugavpils2027.
Pieteikuma izstrādes darba grupa un radošā komanda izsaka vissirsnīgāko pateicību ikvienam pieteikuma tapšanā iesaistītajam cilvēkam! Aktīvi sarunājoties, diskutējot, izsakot idejas un daloties ar viedokļiem ir iezīmēts jauns Daugavpils un Latgales kultūras un ar to saistīto nozaru attīstības ceļš.
Papildu informācija:
Diāna Soldāne
Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma izstrādes
darba grupas koordinatore
tālr. +37128378679, e-pasts: diana.soldane@daugavpils.lv
www.daugavpils2027.eu
www.facebook.com/daugavpils2027