Dziesmu un deju svētku fenomens

Publicēts: 03.04.2023.

Kultūra

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki_logo

Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.

Dziesmusvētku tradīcijas 150 gades zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam.

Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās dalībnieki piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki sāksies 2023. gada 30. jūnijā ar tradicionālo Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu, virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu, kā arī Garīgās mūzikas koncerts Doma baznīcā.
Svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās” pa Rīgas pilsētas ielām notiks 2. jūlijā. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāk stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem veltītu Atklāšanas pasākumu.
Pūtēju orķestru koncerts “Laiks iet pāri”, notiks Andrejostā, tas priecēs ne tikai ar azartisku muzicēšanu, bet arī zaļumballi visiem klātesošajiem. Savukārt kokļu mūzikas lielkoncerts “Laika upe” skanēs Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā.
Viens no gaidītākajiem pasākumiem ir Deju lieluzvedums „Mūžīgais dzinējs”, kurā koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.
Arēnā Rīga skatītāji varēs baudīt deju lielkoncertu “Balts”, kura ir īpaši veidota programma ar A,B,D grupu dejotājiem.
Savu sniegumu koncertos rādīs bērnu vokālie ansambļi, senioru un mazākumtautību ansambļi.
Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadē atjaunota iespēja kopkorim sniegt atsevišķu a cappella koncertu Mežaparka Sidraba birzī. Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” stūrakmens - tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kurās komponistu iedvesmas avots ir tautasdziesmas.
Svētku nedēļas kulminācija ir Noslēguma koncerts „Kopā Augšup”. Tas būs veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadiem un reizē tilts uz nākamības svētkiem. Mežaparka Sidraba birzī pieredzējušu virsdiriģentu un Goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi, Latvijas novadu krāsas vizēs deju kolektīvu sniegumā. Trīs stundu garumā kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, tajā iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām.