Šī gada 16.jūnijā Nacionālo bruņoto spēku Cēsu Instruktoru skolas (NBS IS) 8.Daugavpils kājnieku pulka zālē, notika svinīga plāksnes atklāšana mūsu novadniekam - Latvijas armijas ģenerālim Kazimiram Olekšam. Atklāšanas pasākumā svinīgas uzrunas teica NBS IS komandieris majors Mārtiņš Bērziņš, projekta "Militārais mantojums" pārstāvis Raitis Sijāts, Kazimira Olekša radinieks Juris Olekšs, Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Māris Niklass. Piemiņas plāksni iesvētīja kapelāns Ilmārs Kravalis.
Uz svinīgo plāksnes atklāšanu tikām ielūgtas arī mēs - pārstāves no Bērzpils pagasta - Anna Kriviša, Bērzpils bibliotēkas vadītāja un Biruta Bogdane - pagasta pārvaldes vadītāja.
Ģenerālis Kazimirs Olekšs pieder tiem Latgales novada austākajiem virsniekiem, kuri savu virsnieka karjeru bija sasnieguši jau cariskās Krievijas armijā.
Pāršķirstot Bērzpils bibliotēkas novadpētniecības materiālus par ģenerāli Kazimiru Olekšu, atceramies, ka K. Olekšs dzimis 1886. gada 26. jūnija Balvu rajona Bērzpils pagastā Mastarīgā zemnieku ģimenē. Vecāki, redzot dēla apdāvinātību, sūtīja viņu uz Pēterpili pie krusttēva, lai mācītos turienes skolās.Viņa prāts tiecās uz militārām zinībām. 1907. gadā Olekšs ieskaitīts dienestā 174. kājnieku pulkā 1910. gadā viņš iestājies Čugujevas karaskolā, kuru beidzis 1913. gadā ar podporučika pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijas 25. kājnieku pulkā, vēlāk Latviešu strēlnieku pulkā. No 1916. gada bijis rotas komandieris, no 1917. - bataljona komandieris. 1918.gada martā Voroņežā atvaļinājies no dienesta un atgriezies vecāku mājās Bērzpils pagastā. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gada 18. novembrī Kazimirs Olekšs piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, ieņemot svarīgus amatus armijas militāri administratīvajā aparātā. Bijis Liepājas rajona latviešu karaspēka (vēlāk Lejaskurzemes kara apgabala štāba priekšnieks. Pulkvežleitnants.(1919. decembris) , pulkvedis (1924), ģenerālis (1935).
1920. gadā iecelts par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku, 1921.gada janvārī - par 1.Latvijas strēlnieku pulka komandieri, 1921. gada augustā - par Latgales divīzijas štāba priekšnieku. 1924. gadā iestājies Virsnieku akadēmiskajos kursos, kurus beidzis 1926. gadā. No 1929. gada bijis 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris. 1935. gadā iecelts par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu. 1936. gadā atvaļināts it kā slimības dēļ. Dzīvojis Rīgā un strādājis a/s "Ogle" valdē, Centrālajā savienībā "Turība". Vācu laikā bijis Rēzeknes patērētāju biedrības tehniskais vadītājs, pēc tam saimniekojis savās ūdens dzirnavās Maltas pagastā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā un strādājis ielu komitejā. Miris 1970. gada 2. februārī un apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.
Apbalvojumi:
- LKO Nr.2070 (par Liepājas aizstāvēšanu pret Bermontu) Trīszvaigžņu ordeņa IV šķira (1926)
- Trīszvaigžņu ordeņa III šķira (1928)
- Aizsargu Nopelnu Krusts (1932)
- Sv. Annas IV šķiras ordenis ar uzrakstu "Par drošsirdību" (1915)
- Sv. Staņislava III šķiras ordenis ar šķēpiem un lenti (1915)
- Sv. Annas III šķiras ordenis ar šķēpiem un lenti (1915)
- Sv. Staņislava II šķiras ordenis ar šķēpiem un lenti (1915)
- Sv. Annas II. šķiras ordenis (1915)
- Sv. Jura zobens (1916) - augstākais virsnieka apbalvojums cariskās Krievijas armijā
- Sv. Vladimira II šķiras ordenis ar šķēpiem un lenti (1917) kā arī daudzām medaļām.