grupas bilde

Rugāju pagasts ir lielākā no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Attiecīgi arī paveicamo darbu, lai teritoriju ikdienā apsaimniekotu ir daudz. Papildus tam ir jādomā, jāplāno un jārīkojas tā, lai notiktu arī attīstība pagastā. 23. februārī uz tikšanos tika aicināti Rugāju pagasta iedzīvotāji, lai kopā pārrunātu to, kas ir paveikts aizvadītajā gadā, pastāstītu par plānotajiem darbiem šogad, kā arī uzklausītu un meklētu risinājumus aktuāliem jautājumiem, kas ir būtiski iedzīvotājiem.

Ar Rugāju pagasta iedzīvotājiem tikās Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, priekšsēdētāja vietniece Sandra Kapteine, izpilddirektore Daina Tutiņa, izpilddirektores vietnieks administratīvajos un finanšu jautājumos Tamāra Locāne, izpilddirektora vietnieks attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos Jānis Bubnovs, deputāts un Tautsaimniecības un vides komitejas priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks un deputāte Sandra Kindzule.

Rugāju pagasta pārvaldes vadītāja Arnita Pugača, iepazīstinot ar paveiktajiem darbiem 2022. gadā, pastāstīja, ka viens no lielākajiem uzsvariem tiek likts uz pagasta teritorijas autoceļu uzturēšanu kārtībā, iespēju robežās tiem salabojot un atjaunojot segumus. Lai arī kopumā segums salabots un atjaunots tiek maz, bet autoceļi tiek uzturēti labā tehniskajā stāvoklī, piemēram, greiderējot un tīrot sniegu. Apsaimniekojamo ceļu garums pagasta teritorijā ir 120 km, un ceļu labošana lielākoties notiek pašu spēkiem, izmantojot savu tehniku, kas gada griezumā ļauj būtiski ieekonomēt līdzekļus, lai nepieciešamības gadījumā tos novirzītu lielākiem pagasta ceļu remontdarbiem.  Aizvadītajā gadā ceļiem piešķirtais finansējums bija 86 000 euro, no kuriem 20% tika izlietoti degvielā, 20% atjaunot ceļu seguma virskārtas, 12% izmantoti neparedzētu gadījumu ceļu remontiem (spēcīgu lietavu rezultātā, tika pārrauti divi ceļa posmi, kuri tika atjaunoti), bet pārējais tika novirzīts uzkrājumam. Izaicinājums būs arī divu VSIA "Latvijas Valsts ceļi" autoceļu pārņemšana 36 km garumā (Rugāju pagastā 18 km un Lazdukalna pagastā 18 km), jo to uzturēšana prasīs gan līdzekļus, gan papildus plānošanu, lai tie tiktu apsaimniekoti.

Tāpat pārvaldes vadītāja pastāstīja par skolēnu pārvadājumiem, kurus Rugāju pagastā nodrošina trīs autobusi. Statiska liecina, ka 2022. gadā, veicot skolēnu pārvadājumus, kopā nobraukti nepilni 100 000 km, pārvaldes budžetā degvielā tam iztērējot 40 000 euro .

Savukārt, iepazīstinot klātesošos ar plānotajiem darbiem šajā gadā, kā viena no aktuālākajām nepieciešamībām tika minēta centrālās apkures ievilkšana ēkā Kurmenes ielā 36, kur atrodas gan Rugāju bibliotēka, gan Rugāju pasta nodaļa, gan Bāriņtiesa. Bibliotēkā un citās telpās pašreiz tiek izmantota krāšņu apkure, bet pasta nodaļa siltumu telpās nodrošina, izmantojot apkuri ar elektrību. Izvērtējot esošo situāciju elektrības cenu kāpuma ziņā, pasta nodaļa ir informējusi pagasta pārvaldi, ka tai iespējams būs jāmeklē citas telpas, jo apkures izmaksas ir ļoti dārgas. Tāpēc, lai arī turpmāk nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību pagasta iedzīvotājiem, tiek domāts par centrālās apkures ievilkšanu visā ēkā. Tāpat šogad tiek plānots atjaunot ieeju ēkā, jo esošās trepes ir nedrošas.

Iedzīvotāji tikšanās laikā pauda bažas par dzeramā ūdens kvalitāti ciema teritorijā, jo ūdens krāsa ir brūngana, tam ir nepatīkama smaka un lietot ikdienā tādu ūdeni nevar. Sandra Kapteine informēja, ka norit projektēšanas darbi pie ūdenssaimniecības attīstības 2.kārtas. Viņa paskaidroja, ka projekts ir sarežģīts un prasīs ilgāku laiku.

Aktuāls jautājums jau vairākus gadus ir Rugāju ūdenstilpes sakārtošana. Iedzīvotāji norādīja, ka ūdens ir netīrs, ūdenskrātuve aizaug, tur nav droši vasarā atpūsties. Iedzīvotāji vēlētos, lai vasarās tur var iet atpūsties kā bērni, tā pieaugušie, lai nebūtu nepieciešams braukt uz citām peldvietām, kad pagastam ir sava, kuru savest kārtībā, lai to varētu izmantot. S.Kapteine informēja, ka Rugāju ūdenskrātuve ir mākslīgi veidota, tāpēc nevar pretendēt uz Eiropas fondu projektiem, jo līdzekļi tiek piešķirti ūdenstilpēm, kas veidojušās dabīgā ceļā. Šogad paredzēta niedru pļaušana ūdenskrātuves krastos, bet nākotnē būs nopietni jādomā par to, kas būtu piemērotākais risinājums, lai šo vietu varētu sakārtot.

Tikšanās laikā tika informēts par to, ka norit siltināšanas darbi Rugāju pagasta pārvaldes ēkā, tos plānots pabeigt līdz šī gada rudenim. Rugāju pagastā arī šis gads būs darbīgs, jo neraugoties uz ikdienas darbiem, rugājiešiem 17. jūnijā būs gods uzņemt Latgales senioru dziesmu un deju svētku dalībniekus. Tāpat 2. jūnijā Rugājos notiks Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas tikšanās.

Runājot par izglītības jomu, klātesošie atzinīgi novērtēja Rugāju vidusskolas darbību. Diemžēl secinot, ka dzimstības rādītāji ir salīdzinoši zemi, lai gan Rugāju pagastā 2022. gadā tie bija vieni no augstākajiem Balvu novadā. 

Aktuāls jautājums ir arī dzīvojamais fonds. Pagasta pārvaldē bieži tiek saņemti telefona zvani, kad cilvēki interesējas par dzīvojamo platību tieši Rugājos, jo labprāt atgrieztos šeit, pārceltos uz šejieni. Rugāju pagasts var piedāvāt labu un sakārtotu infrastruktūru,  izglītības ieguves iespējas, patīkamu estētisko vidi, taču diemžēl dzīvojamais fonds jau ilgu laiku ir problēma.

Sanāksmes laikā tika runāts arī par Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” dabas aizsardzības plānu, kura īstenošana ļoti ietekmētu Lazdukalna un Bērzpils pagastu saimniecības. Kā informēja klātesošie, tad aizsardzības plānā pašreiz ir norādīts, ka liegumu statuss abos pagastos, apstiprinot plānu, būtu apmēram 3000 ha platībā, kas nopietni apdraud saimniecisko darbību, jo plāns paredz, ka lieguma teritorijā nevarēs griezt mežu un veikt citas saimnieciskās darbības. Sergejs Maksimovs aicināja nepadoties, sakot, ka arī no pašvaldības puses sekos rīcība, gan diskutējot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, gan organizējot tikšanos ar zemkopības ministru, lai šo situāciju risinātu. Jāpiebilst, ka arī paši zemju un mežu īpašnieki abos pagastos aktīvi darbojas, lai izmainītu radušos situāciju, par ko liecina arī savāktie paraksti pret plāna apstiprināšanu.

Informācija, foto: Agrita Luža