Sagaidot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 33.gada dienu, 2.maijā Balvu Kultūras un atpūtas centra dienvidu zālē tika atklāta fotoizstāde ''Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu''.
Izsakot prieku, ka starp apmeklētājiem ir arī jaunieši un viņu pedagogi, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs lūdza pacelt rokas tiem, kuri bija dzimuši laikā, kad tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Liela daļa no klātesošajiem vēl nebija dzimuši, tāpēc ir tik svarīgi šobrīd runāt par 1990.gada 4.maiju. Var apbrīnot šo cilvēku drosmi, kuri tajā laikā pieņēma šos lēmumus, un tautas gara stiprumu. Arī mēs šo 33 atjaunotās neatkarības gadu laikā esam mācījušies no savām kļūdām un veidojamies kā stipra un vienota nācija.
Lai arī Latvijas Nacionālais arhīvs uz Balviem ir atvedis skaistu un plašu izstādi par 4.maija notikumiem Latvijā, tomēr ir svarīgi apzināties, ka arī šeit, Balvu pusē kaut kas notika, un ne tikai Balvos, bet katrā mazākajā Latvijas vietā, tāpēc Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa klātesošos iepazīstināja ar to, kā Balvu notikumi saistījās ar 4.maija notikumiem Latvijā un kā balvenieši gāja uz šo dienu, 4.maiju. Balvu rajona Latvijas PSR Augstākajā Padomē ievēlētie deputāti no Andris Līgotnis, Juris Cibulis, Kazimirs Šļakota bija to 138 deputātu vidū, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Deklarāciju.
Tajā laikā Latvijas neatkarības atjaunošanas procesos aktīvi iesaistījās arī jaunatne. Bija gan Tautas frontei atbalstītāju grupas, arī skolēni un pašdarbnieki. Starp viņiem arī Jānis Ločmelis, kurš tajā laikā mācījās 12.klasē, bet izstādes atklāšanā iepriecināja ar muzikālu sveicienu.
Latvijas Nacionālā arhīva eksperte, viena no izstādes autorēm, Meldra Usenko, sveicot novadniekus, atzina, ka viņas saknes ir meklējamas arī Bērzpils pusē, lai arī viņa nekad dzīvē nav sastapusi vectēvu un vecomāti, tomēr neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa devās pirmo reizi uz šo pusi, lai apskatītu vietu, kur dzīvoja viņas vectēvs. Viņa ieraudzīja skaistu lauku un tā vidū akmeņu kaudzi, kā liecību, ka šeit kādreiz ir bijusi vectēva dzimtas māja.
“Ziniet, mēs visi esam ļoti, ļoti bagāti! Mums ir sava valsts. Sava valsts jau vairāk kā simts gadus, un neatkarība atjaunota 33 gadus. Varbūt jauniešiem šīs fotogrāfijas un šie informatīvie teksti šodien liksies ne pārāk interesanti, bet ticiet man, ka dzīvē viss mainās. Jūs dosieties mācīties un, iespējams, arī ārpus Latvijas. Tas ir goda un cieņas jautājums katram no jums, zināt par savu valsti, zināt par Latviju! Lai mums visiem sava Latvija!” izstādes atklāšanas noslēgumā teica Meldra Usenko.
Izstādi būs iespējams apskatīt līdz 22. maijam.
Būsim vienotiem priekā un lepnumā par mūsu brīvo valsti!