Ārsts vai medicīnas darbinieks nav tikai sava aroda labs veicējs, bet tiem var būt arī plaši pazīstami sabiedriskie darbinieki ar plašu radošo darbību. Jau no seniem laikiem ārsti, bez savas tiešās profesijas, varēja būt arī mākslinieki, rakstnieki, filozofi, atklājēji un pētnieki.
Pirmais pasaulē slavenākais ārsts ir Hipokrāts, kas Senajā Grieķijā plašāk bija slavens ar saviem filozofiskajiem uzskatiem un „Ārsta zvēresta” autors. Latvijā jau 16. gadsimtā dzīvojušie un strādājušie ārsti aizrāvās ne tikai ar ārstēšanu, bet arī ar rakstīšanu. Piemēram, vecākā Rīgā saglabājušā „horizontālā kalendāra” sastādītājs bija ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs (ap 1535.-1593. vai 1594.). 1595. gadā tika izdota, iespējams latviešu izcelsmes. Rīgas ārsta Bazilija Plīnija (ap 1540.-1605.) poēma „Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums”, kas plašāk sabiedrībā pazīstama ar nosaukumu „Slavas dziesma Rīgai”. 19. gadsimtā pirmais latviešu valodnieks bija latviešu ārsts un dzejnieks Juris Bārs (1808-1879). 19. gadsimta beigas un 20. gadsimts gan pasaulē, gan arī Latvijā ievērojams ar plašu ārstu un medicīnas darbinieku darbību publicistikā. Savās grāmatās un presē viņi publicēja savus novērojumus, pētījumus un uzskatus par dažādām ārstniecības tēmām, veselības aizsardzību, zinātniskiem pētījumiem un atklājumiem medicīnā. Daļa no ārstiem un medicīnas darbiniekiem savos vaļas brīžos aizrāvās arī ar rakstniecību, publicējot dažādu žanra romānus, stāstus, dzeju un cita žanra literatūru. Pasaulē kā rakstnieki un publicisti zināmi tādi ārsti kā: Aksels Munte (1857-1949), Arturs Konans Doils (1859-1930), Antons Čehovs (1860-1904), Mihails Bulgakovs (1891-1940) un Arčibalds Džozefs Kronins (1896-1981), kā arī slavenā detektīvu autore farmaceite Agata Kristi (1890-1976).
No 20. gadsimtā Latvijā dzīvojušajiem ārstiem un medicīnas darbiniekiem, kuri savus darbus izdevuši grāmatu formātā apzināti 64 medicīnas darbinieki. No tiem: 41 ārsts, 2 zobārsti, 2 farmaceiti, 5 žēlsirdīgās un medicīnas māsas, 3 psihologi, 7 medicīnas un farmācijas studenti, kuri nav tā arī beiguši savas studijas, 2 feldšeri, 2 sanitāri vai slimo kopēji. Caur viņu likteņiem var izsekot arī Latvijas valsts liktenim 20. gadsimtā. Piemēram, slavenais paleopatalogs Vilis Derums (1899.-1988.) un ārsts Andrejs Kurcijs (1884.-1959.) cieta PSRS represijās un nokļuva GULAG soda nometnēs. Savukārt ārsts Miervaldis Birze (1921.-2000.) savu uzskatu dēļ nonāca Nacistiskās Vācijas soda nometnēs 2.Pasaules kara laikā. Vairāki latviešu ārsti plašāk sevi rakstniecībai pieteica tieši esot trimdā. Tā viens no slavenākajiem ārstiem-psihologiem bija Jānis Klīdzējs (1914.-2001.), kura grāmata „Cilvēka bērns” ir viena no Latvijas kultūras kanoniem. Atmodas laikā Latvijā ļoti populāra kļuva dziesma Ievas Akurateres izpildījumā “Manai Tautai” jeb plašāk zināma kā “Palīdzi, Dievs”, kuru vārdu autors ir trimdas ārsts un rakstnieks Andris Ritmanis (1926.-2018.). Latvijas PSR laikā latviešu sabiedrībā ļoti populāra bija dzejniece Ārija Elksne (1928.-1984.), bet par kuras tiešo darbību medicīnā plašākā sabiedrībā nebija zināma. Vēl viens pazīstams dzejnieks Latvijas PSR laikā bija ārsts Jānis Liepiņš.
Iepazīstot ārstus un medicīnas darbiniekus kā rakstniekus un dzejniekus, mēs daudz plašāk spējam izprast un uzsvērt arī Latvijas valsts likteni 20. gadsimtā un 21. gadsimta mijā.