Kultūra
Kultūras un nemateriālais kultūras mantojums ir ļoti svarīgs nācijas pastāvēšanai – informatīvajā seminārā tiekas kultūras jomas pārstāvji

8.decembrī kultūras jomas pārstāvji un citi interesenti tika aicināti piedalīties informatīvā seminārā “Valstiskā un nevalstiskā, individuālā un kolektīvā atbildība un iespējas kultūras mantojuma saglabāšanā” Balvu Kultūras un atpūtas centrā.

Veidojot lokālo kultūrpolitiku, daudzas lietas ir īpaši svarīgas. Viena – nemateriālā kultūras mantojuma kontekstā – spēcīgu praktiķu un pētnieku kopdarbība. Otra, piedaloties valsts kultūrpolitikas veidošanā, ir svarīgi to lasīt, iedziļināties un saprast, kas aiz kura vārda stāv, un kā mēs šos valsts kultūrpolitikā ierakstītos vārdus varam izmantot savu lietu saglabāšanā, attīstīšanu un tālāknodošanā.

Atklājot semināru Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs pateicās klātesošajiem, sakot, ka: “Jūs esat tie, kuri veido un stiprina Latvijas nāciju! Dziesmu un deju svētki ir fundamentāls pamats Latvijas nācijas veidošanai un saglābšanai, jo esot, piemēram, Mežaparkā var redzēt, kā mēs visi spējam vienoties. Šobrīd vienīgais un svarīgākais Latvijas uzdevums ir stiprināt Latvijas nāciju! Kultūras un nemateriālās kultūras mantojums ir ļoti svarīgs, lai mūsu nācija pastāvētu. Paldies, visiem, kuri to dara!”

Turpinājumā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujate, uzrunājot klātesošos un runājot par nemateriālo kultūras mantojumu, uzsvēra: “Mēs paši esam savas laimes kalēji! Parasti darbs labāk vedas, ja mēs to darām kopā, un aizvien ieturot UNESCO konvencijas garu. Mēs strādājam kopā, un mēs strādājam kopienas labā, ko dara un darīs Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Balvu novads ir aizvien tāds ļoti dzīves daudzkrāsains elements Latgales un Latvijas kultūrā. Visi novadi Latgalē, saziņā ar Sēliju un citiem novadiem var atrast kopīgo savā kultūras mantojumā un darīt visu iespējamo, lai tas tiktu nodots tālāk nākamajām paaudzēm.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere iepazīstināja semināra dalībniekus ar “Nemateriālā kultūras mantojumu un Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķi”, parādot labāko veidu, kā tikt uz Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un deva vērtīgus padomus, iesaistot arī semināra dalībniekus.

“Par kopienu lomu Latviešu vēsturisko zemju likumā” pastāstīja Agnese Karlsone, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte.

Socioloģijas doktore, profesore, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe sniedza informāciju par  “Kultūras mantojumu un kopienu digitālajā laikmetā”.

Par “Kultūras mantojuma kopienām: praksēm, attīstību un izaicinājumiem” dalījās Rūta Muktupāvela, mākslas zinātnes doktore, profesore, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore.

Ar personisku stāstu, kā tapa grāmata “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” dalījās mūsu novadniece Evita Zaremba – Krīgere.

Semināru ar muzikālu baudījumu papildināja Balvu novada Nemateriālā kultūras centra “Upīte” folkloras kopa “Upīte” un Viļakas Kultūras nama folkloras kopa “Atzele”, tikmēr Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule uzņēmās semināra moderatores lomu, daloties savā pārliecībā, ka: “Dziesmu un deju svētki, kā atsevišķs milzīgs mehānisms ar milzīgu garīgo potenciālu, ko tas nes līdzi, un nemateriālais kultūras mantojums, ar visām tā izpausmēm, ir tās lietas, kurām cilvēkam ir vērts veltīt savu dzīvi.”

Semināru organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Balvu novada pašvaldību un Balvu Centrālo bibliotēku.


Teksts un foto: Iluta Jaunžeikare