Klusās dabas uzstādījums mākslas skolā bieži vien ir pirmais gleznošanas objekts jaunam censonim, kad viņš mācās izprast gaismas dabu, krāsu saskaņu, priekšmetu formu un materialitāti. Taču, skatoties pagātnē, jāteic, ka klusās dabas kā glezniecības žanra kvalitātes ir novērtētas jau vairāk kā četrus gadsimtus atpakaļ, kad tā uzplaukums bija vērojams Eiropas valstīs – Holandē, Vācijā, Anglijā, vēlāk – Francijā.
Arī mūsdienās mākslinieki nereti pievēršas klusās dabas glezniecībai, atrodot gan jaunus izteiksmes līdzekļus, gan pasnieguma veidu. Vienkārši sadzīves priekšmeti, kuriem cilvēks savā ikdienā pieskaras, izjūtot to formu, materialitāti, krāsu, arī smaržu, mākslinieka radītajā mazajā pasaulē rod otru iespēju savam stāstam un attiecībām gan ar pašu autoru, gan mākslas darba vērotāju.
Latgales Kultūrvēstures muzeja mākslas kolekcijā atrodas tuvu 70 šī žanra mākslas darbu, kas gleznoti gan eļļas un akrila, gan arī akvareļa un pasteļa tehnikā. Klusās dabas žanrā savulaik ir strādājuši arī vecmeistari, Rēzeknes mākslinieku kopas dalībnieki Francisks Varslavāns, Arvīds Egle, Vitālijs Kalvāns un Nikolajs Breikšs. Trimdas latgalieši Amerikas Savienotajās valstīs Jānis Gorsvāns un Kazimirs Laurs savā rokrakstā ir sekojuši tendencēm pasaules mākslā, tāpēc viņu gleznotie darbi krasi atšķiras ar izteiksmes veidu un valodu no tajā pašā laika periodā – 20. gs. 60. gados – padomju Latvijā gleznotajām klusajām dabām. Gleznotāju Osvalda Zvejsalnieka, Elgas Pauru, Antona Rancāna, Vladimira Kozina, Anatolija Zelča, Ludmilas Perecas, Jāņa Plivdas klusās dabas uzstādījumos dominē priekšmetiskā vide, taču mākslinieku Alberta Vucāna, Ģertrūdes Zeiles, Helēnas Svilānes-Kuzminas, Valdas Mežbārdes, Jura Gaigala, Borisa Afanasjeva – ziedu kompozīcijas. Mākslinieki Vēsma Ušpele un Kristaps Višs savos darbos izvēlas gan savdabīgu pasnieguma veidu, gan motīvus, kas balansē uz žanra robežas, ļaujot skatītājam daudz vairāk iesaistīties autoru piedāvātajā pārdzīvojumā.
Inese Dundure,
LKM mākslas nodaļas vadītāja