Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere stāsta, ka izstādes ideja tika iegūta radošo ideju konkursā, kurā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti. Pateicoties par atbalstu LMA Scenogrāfijas katedrai, jo īpaši Artūram Arnim, Gita Lancere atzīst, ka uzvarējusī koncepcija izcēlusies ar idejas lakonismu, oriģinalitāti un funkcionalitāti: “Mūsu nemateriālās kultūras vērtības šajā izstādē iespējams iepazīt mierīgā garā – pasēžot, palasot, apskatot attēlus. Un paņemot līdzi tās kartītes, kas ieinteresējušas vai iepatikušās.”
Scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas radītajā ekspozīcijā pie viena saimes galda sapulcinātas 24 tradīcijas, atklājot to daudzveidību un unikalitāti. Tās ir tradīcijas, kuras vēl arvien Latvijā iespējams izzināt un piedzīvot. Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts katru gadu aug ar vien lielāks un bagātīgāks, to veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Līdzi sarakstam turpmāk augs un paplašināsies arī izstāde.
- Izstāde “Saimes galds” apskatāma Balvu Novada muzejā no 10.marta līdz 4.maijam.
- Atklāšana – 10.martā plkst.14.00
Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane, Sabiedrisko attiecību speciāliste (Latvijas Nacionālais kultūras centrs)
Uzziņai:
Saimes galds
Saime ir kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas, kam ir kāda kopīga īpašība, piemēram, radniecība.
Galds ir mēbele, ko veido plakana virsma, kas balstās uz kājām vai pamatnes. Vienus no pirmajiem galdiem izgatavoja ēģiptieši – tās bija akmens vai metāla platformas, uz kurām novietoja dažādas lietas, lai tās nebūtu jāliek uz zemes. Arī ķīnieši ļoti agri sāka izmantot galdus rakstīšanai un gleznošanai.
Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, baudīt maltīti, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums.
Mūsu “Saimes galds” ir sapulcējis dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti. Šīs ir tās tradīcijas/vērtības, kas ir ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Dzīvās tradīcijas
Nemateriālais kultūras mantojums ir mūsu dzīvais mantojums – mūsu zināšanas un prasmes. Šis mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo maināmies mēs paši. Tas veido mūs – to, cik esam spēcīgi un radoši mūsu modernajā unificētajā laikmetā. Tas mūs dara stiprus, jo ļauj izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai.
Dzīvā mantojuma saraksti
2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma pašu konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006.gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. UNESCO sarakstos patlaban jau ierakstītas vairāk nekā 600 vērtības no 139 pasaules valstīm.
Latvijas vārds UNESCO sarakstos lasāms trīsreiz – 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā); 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami saglabājamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, savukārt 2022. gada decembrī starptautiski tika atzīta vēl viena Latvijas vērtība – Gaujas plostnieku amata prasmes (daudznacionālais pieteikums “Koku pludināšana” tika veidots kopā ar Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas plostniekiem).
Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts
Latvijas dzīvās tradīcijas tiek uzskaitītas Nacionālajā sarakstā, ko veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas vērtē pieteikumus. Sešos gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 34 vērtības, ar kurām jūs iepazīstinām izstādē “Saimes galds”