Pirms 100 gadiem Rugāju pagastā dzimis mākslinieks, tēlnieks Leo Jānis Briedītis.
Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Zviedriju. Piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, Eiropā. Tēlniecības darbi ieguvuši sudraba medaļas Romā (1971), Londonā (1972), zelta medaļu Romā (1973). Ieguvis Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju (1977), Upsalas pilsētas lielo darba stipendiju un Sundbībergas kultūras stipendiju (1978).
***
1922.gada 14.oktobrī Aleksandra un Vincentīnas ģimenē piedzima dēls Leo. 1941.gadā sāk studēt Mākslas akadēmijā. Studējot Mākslas akadēmijā, lai izvairītos no iesaukšanas leģionā L.Briedītis pieteicās dienēt upju aizsardzības dienestā. 1944.gadā kopā ar domubiedriem mazā kuģītī devās uz Vācijā. Vēlāk Briedītis izceļoja uz Zviedriju, sākumā dzīvoja Stokholmā un strādāja par skatlogu noformētāju pilsētas centrā.
1946.gadā izdotajā laikrakstā “Latvju Ziņas” publicēts raksts par latviešu mākslinieku darbu izstādi Zviedrijā, starp izstādes dalībniekiem minēts arī Leo Jāņa Briedīša vārds. Viņš ir gleznojis, veidojis tēlniecības darbus parkiem, sporta laukumiem, strūklakām. Zviedrijas pilsētainavā kādās 13 vietās atrodas ap 20 Briedīša monumentālo darbu. Leo Jāni Briedīti pazina ne tikai Zviedrijā, bet arī Francijā, Beļģijā, Spānijā, Norvēģijā, Itālijā, Vācijā, Anglijā, Meksikā, un citur. Briedīša vārds bieži minēts trimdas latviešu preses izdevumos - “Austrālijas Latvietis”, “Latvija”, “Londonas Avīze” u.c. Viņa darbi ir Zviedrijas muzeju kolekcijās.
Pirmo reizi, pēc Otrā pasaules kara L.Briedītis Latvijā ieradās 1970.gadā, pēc Biedrības Kultūras sakariem ar ārzemēm ielūguma. Ar biedrības ielūgumu L.Briedītis bieži viesojās Rīgā, piedalījās tēlniecības kvadrinnālēs ar priekšlasījumiem.
Latvijas Mākslas muzejā (tagad Nacionālais Mākslas muzejs) 1997.gada vasarā bija skatāma modernās tēlniecības izstāde no Zviedrijas, bet darbu autors - latvietis Leo Jānis Briedītis. Izstādes atklāšanas dienā atbildot uz jautājumu: “ No kā jūs esat mantojis gleznotāja un tēlnieka talantu?” L.Briedītis atbildēja: “Laikam taču no vectēva Augusta Briedīša. Viņš bija izcils kokgriezējs, dažreiz apkrāsoja un apzeltīja kokgriezumus. Cik skaisti viņš oša kokā izgrieza rotājumus skapjiem un lādēm. Mans tēvs Aleksandrs bija fotogrāfs..” (intervija publicēta laikrakstā “Brīvā Latvija”, 1997.gada 31.maijā)
Leo Jānis Briedītis miris 85 gadu vecumā, 2007.gada 24.novembrī Zviedrijā, apbedīts Upsālas vecajā kapsētā. Viņa vecāki Vincentīna un Aleksandrs atdusas Rugāju pagasta kapsētā. Zviedrijā dzīvo tēlnieka bērni, meita Mona Lisa Briedītis – stikla māksliniece, interjera dizainere, Katarīna Briedītis-tekstilmāksliniece, Anders Briedītis strādā par tiltu inženieri.
Balvu Novada muzejs aicina uz izstādi
“Leo Jānis Briedītis 100”
3. novembrī plkst.16:00
Foto: Leo Jānis Briedītis, glezna bez nosaukuma, 20.gs., presētais kartons, eļļa un koks, 65,5 x 75,1 cm