Domicella Pundure
(01.12.1927 – 03.04.2022)
Skanot pavasara putnu balsīm un plaukstot pirmajām vizbulītēm, ir pārtrūcis Nacionālās pretošanās kustības dalībnieces, nacionālās partizānes, garīgo dziesmu dziedātājas Domicellas Pundures mūža gājums.
Dzimusi 1927.gada 1.decembrī Šķilbēnu pagasta Kručinovas mājās. Augstasila pamatskolā pabeigusi četras klases, Domicella sāka strādāt tēva saimniecībā. Viņas tēvs bija aizsargs, bet Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā strādāja Šķilbēnu policijā. 1944.gadā, kad Sarkanā Armija ienāca Latvijā, Domicellas ģimene devās bēgļu gaitās.
Tikuši līdz Cēsīm un Raiskuma muižai, devās atpakaļ, bet tēvs gan mājās vairs nebrauca, palika pie radiem, vēlāk pievienojās nacionālajiem partizāniem. Domicellas tēvs meiteni 1945.gada februārī, gandrīz 18 gadu vecumā, arī paņēma uz Stompaku purvu dzīvot bunkurā. Domicella Pundure vairāk kā mēnesi pavadīja Stompaku purva apmetnē, kur tolaik dzīvoja aptuveni 360 partizānu, tostarp sievietes, bērni un veci cilvēki. 1945.gada 2.martā bija lielākās nacionālo partizānu kaujas Latvijā - Stompaku kaujas, aculieciniece. Kaujas laikā apkopa un pārsēja ievainotos.
1948.gadā apprecējās ar Aleksandru Punduru, novembrī piedzima bērniņš, bet jau 1949.gadā viņi tika izsūtīti, 4 mēnešus vecais dēliņš palika Latvijā. Ģimeni no Šķilbēnu pagasta izsūtīja uz Omskas apgabala Šerbakulas rajonu, kur tika aizvadīti 11 gadi. Sibīrijā Domicellai ar vīru piedzima vēl trīs bērni. Latvijā atgriezās 1960.gada aprīlī. Jaunā ģimene toreizējā kolhozā "Borec" nopirka māju, strādāja kolhozā lauku brigādē. Tuva Domicellai bija psalmu dziedāšana, atgriezusies no Sibīrijas viņa labprāt gāja dziedāt. Kad vīrs nomira, Domicella Pundure 1987.gada rudenī pārcēlās uz Balviem. Jau būdama pensijā, vēl pāris gadus nostrādāja viesnīcas bufetē.
2016.gada 21.novembrī Kara muzejā Rīgā tika rīkota pieņemšana nacionālajiem partizāniem, kuras laikā Domicella Pundure apbalvota ar Aizsardzības ministrijas Goda rakstu. Savukārt, 2018.gada 3.maijā Rīgas pilī viņu iecēla par ordeņa kavalieri un apbalvoja ar Viestura ordeņa V šķiru.
Kad pavasaris atnesis smeldzošo sāpi, mūsu klusa un patiesa līdzjūtība tuviniekiem, Domicellu Punduri mūžības ceļā pavadot.
Balvu novada dome un pašvaldība, Balvu Novada muzejs