Ministru prezidente Evika Siliņa 8. februārī reģionālajā vizītē apmeklēja Balvu novadu, to sadarbībā ar biedrību "Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība" sākot ar tikšanos ar vietējiem zemniekiem un citiem uzņēmējiem. Apciemota tika arī zemnieku saimniecība ''Kotiņi'' un pārrunāti aktuālie izaicinājumi nozarē, kā arī iepazīstināts ar ideju par lielākā saules paneļu parka izveidi Eiropā.
Lai apskatītu pierobežas un reizē lauku vidusskolu ikdienu, Evika Siliņa apmeklēja Baltinavas vidusskolu, pārrunājot gaidāmo skolu tīkla reformu un tai sekojošo finansējuma modeli pašvaldībām. Turpinājumā Ministru prezidente tikās ar Balvu novada vadību un citu Latgales pašvaldību vadītājiem. Galvenie jautājumi, kuri tika pārrunāti tikšanās laikā, bija par finansiālo atbalstu pašvaldībām, kuras, rēķinot uz iedzīvotāju, maksā vairāk sociālos pabalstus, par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli kā atbalstu reģioniem, par skolu tīkla reformu, par atbalstu Eiropas Savienības ekonomiskajos instrumentos, Latgales speciālo ekonomisko zonu (Latgales SEZ) un situāciju Austrumu pierobežā.
Latgales pašvaldību vadītāji, runājot par attīstību, uzsvēra, lai arī Eiropas struktūrfondu projekti Latgales pašvaldībām turpmāk būs vairāk pieejami, katrai pašvaldībai būs vairākkārt jāpārvērtē un jāizvērtē iespējas tajos piedalīties, jo būs problēmas ar līdzfinansējuma nodrošināšanu. Tieši tāpēc, ka Latgales pašvaldības jau šobrīd ļoti izjūt sociālo slogu, pabalstos ir jāizmaksā lielas naudas summas, kuras varētu novirzīt attīstībai, būtu ļoti solidāri, ja šo atbildību varētu sadalīt. Ministru prezidente Evika Siliņa uz pašvaldību vadītāju jautājumiem atbildēja, ka jau tagad strādā pie jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa. Diskusijas būs ļoti karstas, un būs vienas no grūtākajām šajā un nākamajā gadā, tāpēc ka pašvaldības ir ļoti dažādas, reģioni un vajadzības arī.
Ministru prezidente vēlreiz atgādināja, ka budžeta naudas ir tik, cik viņas ir. Arī pašvaldības saprot, ka tas finansējums, kas viņām šobrīd ir pieejams, ir nepietiekams, arī ministri to redz. Tāpēc aicināja kopā meklēt veidu un rast risinājumus tam, ko šobrīd jau ļoti labi redz, ka Latgales pašvaldībām ir diezgan daudz izaicinājumus budžeta izstrādē, bet nu jau ne tikai Latgales, bet arī daudzām citām pašvaldībām. Esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir izstrādāts 2015. gadā, pirms administratīvi teritoriālās reformas. Ir vajadzīgs jauns modelis, kurā ir jāņem vērā arī demogrāfiskie izaicinājumi un jāieliek pilnīgi jauni kritēriji, jo līdzšinējie kritēriji ir skaidrs, ka nestrādā. Bet kas ir šie jaunie kritēriji? Evika Siliņa uzskata, ka pašvaldībām jānāk kopā gan pašām, gan kopā ar Finanšu ministriju un jāvienojas, kas tad būs šie kritēriji, pieļaujot, ka Rīgai un Pierīgai vajadzīgs cits likumprojekts, jo viņi tomēr strādā pēc citiem principiem, protams, neko neatņemot Rīgai, bet atrodot līdzsvaru, lai reģioni varētu attīstīties, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus.
''Vienmēr ir gandarījums sastapt Latgales aktīvos cilvēkus un redzēt darbīgās saimniecības. Katru mēnesi kādam ministram jādodas uz Latgali, šādi atbalstot valstiskuma stiprināšanu un uzsverot gribu risināt šeit aktuālos jautājums. Tiekoties ar vietējiem lauksaimniekiem, saklausīju vēlmi, lai Zemkopības ministrija un valdība ņemtu vērā reģionālo specifiku, plānojot atbalsta pasākumus Latgales zemniekiem un citiem uzņēmējiem. Latgales zemnieki noteikti saimnieko daudz profesionālāk nekā saimniecības citviet Eiropas Savienībā. Tāpat redzu Latgales pašvaldību vadītāju ieinteresētību gatavoties izmaiņām vispārējās izglītības finansēšanā, lai Latvijas skolas kļūtu spēcīgākas. Vienlaikus izprotu, ka atsevišķiem novadiem un pilsētām vajadzēs vairāk laika, lai pārkārtotos. Arī pašvaldībām jāvērtē katras skolas specifika un jāuztur dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai nonāktu pie labākā risinājuma, īpaši attiecībā uz pierobežas skolām. Mērķis mums visiem ir kopīgs – iespējami labākā nākotne Latvijas bērniem!'' uzsver Ministru prezidente.