Noslēdzoties “Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes” projektam, 14.jūnijā Baltinavas muzejs svinēja atvēršanas svētkus kopā ar tuvākiem un tālākiem ciemiņiem, Baltinavas amatierteātri “Palādas”, Jura Urtāna lekciju “Jaunatklātās senvietas Baltinavas apkārtnē”, Jāņa Meinerta stāstu “Pagājušās vasaras izrakumi Baltinavas pilskalnos” un Ievas Vītolas un Lotes Katrīnas Cērpas aptaujas rezultātiem “Kāda ir Baltinavas ainavas identitāte? Tiešsaistes aptaujas rezultāti un mutvārdu liecības intervijās”.
“Šodien muzejam skaista diena, jo pēc ilgiem un gariem remontiem esam nonākuši finiša taisnē. Šodien ir arī 14.jūnijs, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Kāpēc mēs izvēlējāmies šo datumu? Jo šis datums ir saistīts ar muzeja ēku, jo šeit kādreiz dzīvoja Baltinavas tiesas nama miertiesnesis, vēlāk advokāts Alfrēds Strazds, un 1941.gada 14.jūnijā sākās viņa ģimenes ceļš uz Sibīriju, pašu Alfrēdu no ģimenes nošķirot, sieva ar sešgadīgo meiteni nonāca Krasnojarskas Nazarovas ciemā. 1947.gadā sieva nomira, un meitene palika bārene un izauga svešu cilvēku paspārnē.” Pastāstīja Baltinavas muzeja vadītāja Antra Keiša.
Pateicoties visiem, kuri iesaistījās projektā gandrīz divu gadu garumā, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Kapteine vēlēja, lai Baltinavā šī vieta kļūst par kultūrvēstures pērli, par vietu, kur brauks cilvēki no tuvākām un tālākām vietām, kas būs saikne starp vēsturi un mūsdienām. Tikmēr Balvu novada domes deputāts, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, dāvinot Latgales karogu, vēlēja, lai muzejs būtu mūsu kultūras saglabātājs, tālāknesējs un karognesējs.
Atceroties šīs dienas notikumus, Baltinavas pagasta pārvaldes vadītāja Sarmīte Tabore vēlēja, lai mēs šajā ēkā atnāktu un skatītu vēsturi, un nekad tās notikumus nepiedzīvotu, bet atcerētos mūsu senčus un to bagātību, nemateriālo un materiālo, ko viņi mums ir atstājuši.
Projektā “Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” ir nosiltināti ēkas pamati, fasāde jumts. Pilnībā nomainīta jumta konstrukcija, nomainīti visi ēkas logi un ārdurvis, siltinātas pirmā stāva grīdas. Uz jaunā jumta uzstādīti elektroenerģiju ražojošie saules paneļi. Atjaunota elektroinstalācija, uzstādīti energoefektīvi LED gaismekļi, ventilācijas sistēma, daļēji veikti nepieciešamie iekšējās apdares darbi, teritorijas sakopšana pēc būvniecības darbiem, kā arī veikti iepriekš neparedzēti papildus darbi – būvkonstrukciju stiprināšana iekšējām sienām, vides pieejamības nodrošināšana.
Šo aktivitāšu īstenošanas rezultātā nodrošināta projekta mērķa sasniegšana, kas ir samazināt primārās enerģijas patēriņu 63006 kWh/gadā un CO2 emisiju apjoma samazināšanās 2,652 CO2 ekvivalenta tonnas. No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 0,02MW. Projekta realizācija nodrošinās energoefektivitātes paaugstināšanos un pašvaldības izdevumu samazināšanos par siltumenerģiju, kā arī tiks nodrošināts labs mikroklimats un apgaismojums muzeja telpās.
Projekta kopējā izmaksas bija 720 422,55 euro, no kurām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 312 999,26 euro finansējuma un valsts budžeta dotācija 11 956,57 euro.
Teksts un foto: Iluta Jaunžeikare