Nordplus projekta “Ecological Thinking Within Our Minds” ietvaros Balvu Valsts ģimnāzijā no 30.09.2024. – 04.10.2024. norisinājās aizraujošas skolēnu aktivitātes, kurās piedalījās dalībnieki no Saaren koulu skolas no Somijas un Silales r. Kvedarnos Kazimiero Jauniaus ģimnāzijas no Lietuvas. Kopā skolā tika sagaidīti 20 skolēni un 4 skolotāji.
Pirmdienas rītā delegāciju laipni uzņēma skolas direktore Kristīne Lele un pašpārvaldes prezidente Nadīna Līva Logina, kura novadīja ekskursiju pa skolu, iepazīstinot ar tās telpām un vidi. Pēc ekskursijas notika dažādas ledus laušanas aktivitātes, kas palīdzēja skolēniem iepazīties un sadraudzēties. Projekta koordinatore Irīna Krivošejeva iepazīstināja ar Nordplus projekta mērķiem, īpaši uzsverot ekoloģiskās domāšanas nozīmi, uzsverot, cik svarīgi ir izmantot lietas vairākkārt un būt atbildīgiem patērētājiem.
Viena no galvenajām dienas aktivitātēm bija preču apmaiņa – katrs skolēns atnesa sev nevajadzīgu priekšmetu, kuru varēja iemainīt pret citu lietu, tā veicinot pārdomātu resursu izmantošanu. Otra aktivitāte bija radoša un ekoloģiska – T-kreklu apgleznošana ar marķieriem. Katram skolēnam bija iespēja piešķirt vecam apģērbam otro dzīvi, izpaužot savu radošumu un tajā pašā laikā domājot par ilgtspējīgu patēriņu.
Šīs dienas pasākumi ne tikai palīdzēja veicināt starptautisku sadarbību, bet arī pievērsa uzmanību vides aizsardzības jautājumiem, rosinot jauniešus domāt par saviem patēriņa paradumiem un ietekmi uz apkārtējo vidi.
Otrajā Nordplus projekta “Ecological Thinking Within Our Minds” dienā dalībnieki devās izzinošā ekskursijā, lai turpinātu iepazīt dabas un ekoloģijas tematiku. Ekskursijas pirmais pieturas punkts bija Vijciema čiekurkalte, kur skolēni un skolotāji uzzināja par tradicionālo čiekuru žāvēšanas procesu un sēklu ieguvi. Kopš 2019. gada čiekurkalte iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, savukārt 2020. gadā Vijciema čiekurkalte tika iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis. Pēc tam sekoja Strenču kokaudzētavas apmeklējums, kur dalībnieki iepazinās ar meža atjaunošanas darbu un koku stādu audzēšanu.
Turpinot dienu, grupa devās uz bioloģisko saimniecību “Ozolzīles”, kur bija iespēja degustēt tur ražotos produktus. Īpašu interesi izraisīja liofilizācijas procesā sagatavotie ēdieni, kas tiek žāvēti, saldējot – metode, kas saglabā produktu uzturvērtību un dabisko garšu.
Pēcpusdienā projekta dalībnieki devās uz jūras piekrasti, kur notika pikniks. Milzīgs paldies kempingam “Jūrasdzeņi” par siltu uzņemšanu klusajā sezonā. Ēdiena gatavošana uz ugunskura radīja kopības sajūtu, un visi iesaistījās maltītes gatavošanā. Papildus piknika aktivitātēm dalībnieki piedalījās arī piekrastes atkritumu vākšanā, tādējādi veicinot izpratni par vides tīrības un aizsardzības nozīmi.
Šī diena sniedza gan izglītojošu pieredzi, gan iespēju praktiski iesaistīties vides saglabāšanā, veicinot skolēnu izpratni par ekoloģiju un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Trešajā Nordplus projekta “Ecological Thinking Within Our Minds” dienā dalībniekiem bija iespēja piedalīties starpdisciplinārā stundā, kas tika veltīta bitēm un to nozīmīgajai lomai ekosistēmā. Skolēni kopā ar angļu valodas skolotāju Ingu Vanagu un bioloģijas skolotāju Annu Barbanišku uzzināja par bišu ražoto produkciju, tostarp medu un vasku, un kā šie dabas resursi ietekmē mūsu ikdienu. Tika apspriesta arī bišu nozīme vides līdzsvarā un apputeksnēšanas procesā, kas ir būtisks solis ilgtspējīgā lauksaimniecībā.
Pēc nodarbības notika izbraukums uz atkritumu pieņemšanas poligonu “AP Kaudzītes”, kur dalībnieki guva ieskatu atkritumu pārstrādes procesā un poligona darbībā. Tas palīdzēja labāk izprast atkritumu šķirošanas un ilgtspējīgas resursu pārvaldības nozīmi, kas ir būtiska tēma projektā.
Dienas otrajā pusē projekta dalībnieki apmeklēja zemnieku saimniecību “Kotiņi”, kas ir viena no lielākajiem sēklu ražotājiem Latvijā. Skolēniem un skolotājiem tika sniegta iespēja iepazīties ar lauksaimniecības procesu un ilgtspējīgu sēklu ražošanu. Ekskursijas noslēgumā viesi tika cienāti ar “Kotiņu” saimniecības ražotajiem produktiem Rekavas dzirnavu kafejnīcā, kur baudīja vietējo produkciju.
Šī diena bija īpaši bagātīga gan ar praktiskām zināšanām, gan ar iespēju izbaudīt Latvijas vietējos produktus un apgūt jaunas prasmes ekoloģiskā domāšanā un lauksaimniecībā.
Ceturtajā dienā skolēni piedalījās divās meistardarbnīcās, kurās tika apgūtas gan praktiskas, gan radošas prasmes, kas veicināja izpratni par ilgtspējīgu dzīvesveidu. Vienu no meistardarbnīcām vadīja skolotāja Gunta Salmane, kura skolēniem mācīja šūšanas prasmes. Skolēni šuva somiņas, kas kalpos plastmasas maisiņu vietā. Šī aktivitāte veicināja skolēnu izpratni par videi draudzīgām alternatīvām un to nozīmi ikdienas dzīvē, mudinot atteikties no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Otru meistardarbnīcu vadīja skolotāja Sandra Mozule, kura iedvesmoja skolēnus būt radošiem, izmantojot dabas materiālus. Skolēni veidoja gleznas no dažādiem dabā atrodamiem elementiem, piemēram, lapām, ziediem un zariem. Šī aktivitāte ne tikai rosināja radošumu, bet arī pievērsa uzmanību dabas skaistumam un iespējamajiem resursiem, ko var izmantot mākslas radīšanā, neizraisot kaitējumu videi.
Pēcpusdienā projekta dalībnieki piedalījās kulinārijas meistarklasē, kurā mācījās gatavot ēdienus no vietējiem produktiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta vietējām izejvielām un tradicionālajām receptēm, lai veicinātu izpratni par ilgtspējīgu pārtikas patēriņu. Skolēni ar prieku cepa dažādas pankūkas, tostarp kartupeļu pankūkas, kas ir viena no Latvijas tradicionālajām uzkodām. Šī aktivitāte sniedza iespēju iepazīt Latvijas kulinārijas tradīcijas un praktiski iemācīties gatavot ēdienus, izmantojot vietējos resursus.
Vakarpusē norisinājās sirsnīgs pasākums, kurā piedalījās skolēni un viesģimenes. Pasākuma laikā visi spēlēja tradicionālās dalībvalstu spēles, kas palīdzēja stiprināt starptautisko draudzību un kopības sajūtu. Pasākumā gaitā visi kopā baudīja pašceptās pankūkas un citus Latvijas tradicionālos ēdienus, kas tika sagatavoti gan meistarklasē, gan skolas ēdnīcā.
Šis pasākums bija lielisks veids, kā veicināt kultūras apmaiņu, ļaujot gan viesiem, gan vietējiem iepazīt Latvijas tradīcijas, garšas un kopā būšanas prieku, kas vienoja visus projekta dalībniekus ne tikai ekoloģiskās domāšanas, bet arī kultūras pieredzes ziņā.
Projekta aktivitāšu noslēguma diena aizritēja radošā un svinīgā noskaņā. Rīta cēlienā dalībnieki kopā ar vizuālās mākslas skolotāju Indru Keišu, piedalījās mākslinieciskā darbnīcā, kurā viņi apgleznoja stikla burciņas, uzsverot stikla materiāla nozīmīgumu ilgtspējīgā dzīvesveidā. Tika izcelta stikla atkārtotās izmantošanas iespēja, un dalībnieki radīja radošus dizainus, pārvēršot burciņas par unikāliem ēdiena konteineriem. Šī aktivitāte rosināja domāt par videi draudzīgām alternatīvām ikdienas priekšmetiem.
Pēc radošās darbnīcas visi projekta dalībnieki un viesi tika aicināti uz svētku koncertu, kuru sagatavoja ģimnāzijas skolēni. Koncerta laikā dalībnieki baudīja tautu dejas, kā arī dziesmas kora un ansambļa izpildījumā, kas atspoguļoja Latvijas kultūras mantojumu. Īpašu prieku sagādāja deju grupas “Terpsihora” uzstāšanās, kas ar savu enerģiju un kustībām pārsteidza gan viesus, gan skatītājus.
Dienas noslēgumā tika svinīgi pasniegti sertifikāti par dalību Nordplus projekta aktivitātēs, atzīmējot katra dalībnieka ieguldījumu projekta norisē un mācību procesā. Skolēni prezentēja savus nedēļas laikā veiktos darbus un pētījumus, kas bija saistīti ar izvēlēto ekoloģisko tēmu. Šīs prezentācijas parādīja, cik daudz skolēni bija apguvuši projekta laikā, apliecinot viņu izpratni par ilgtspējīgu domāšanu un vides jautājumiem. Visi dalībnieki izjuta patiesu prieku un gandarījumu par paveikto darbu un ieguldījumu, kas ne tikai paplašināja zināšanas par ekoloģisku dzīvesveidu, bet arī stiprināja starptautisko sadarbību un kultūras pieredzi. Ar prieku tika paziņots, ka nākamā skolēnu mobilitāte notiks Somijā, jau 2025. gada februārī. No Balvu Valsts ģimnāzijas uz Somiju dosies 10 skolēni un 2 skolotājas.
Informācija: projekta koordinatore Irīna Krivošejeva