Rit trešais gads, kopš uzsākta pilnveidotā mācību satura un pieejas pakāpeniska ieviešana vispārējā izglītībā. Ar mērķi ieraudzīt, kā skolās pašlaik veicas, aprīlī visos Latvijas reģionos notiks skolotāju pieredzes konferences “Praktiski. Lietpratībai”, kurās būs iespēja iepazīt dažādu reģionu skolotāju pieredzi, gūt risinājumus un metodes, ko izmantot ikdienas mācību procesā, sarunāties ar kolēģiem, kā arī iedvesmoties izmantot gūto pieredzi savā ikdienas darbā. Konferences rīko Valsts izglītības satura centra īstenotais projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030).
5. aprīlī tiešsaistē norisinājās pirmā no piecām reģionālajām konferencēm “Praktiski. Lietpratībai. Latgale”. Tajā Latgales reģiona skolotāji runāja un dalījās ar savu mācīšanās un mācīšanas pieredzi. Balvu novadu konferencē pārstāvēja 12 skolotāji ar 14 pieredzes stāstiem.
Par to, kā mācību procesā īstenot starppriekšmetu saikni, savā pieredzē dalījās Balvu Valsts ģimnāzijas angļu un krievu valodas skolotāja Irīna Krivošejeva, sniedzot ieskatu piemērā par starpdisciplināru mācību stundu “Mana ceļojuma soma”.
Balvu Valsts ģimnāzijas Latvijas un pasaules vēstures, kulturoloģijas, politikas un tiesību skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne vadīja meistarklasi par pretrunīga kultūrvēsturiskā mantojuma analizēšanu, izmantojot lokālos piemērus. Meistarklasē bija iespēja gūt ieskatu, kā politiskie režīmi un to nomaiņa 20. gadsimtā Latvijas teritorijā ietekmēja dažāda veida kultūrvēsturisko mantojumu, tā saglabāšanas vai nesaglabāšanas iespēju Balvos.
Velga Lielbārde, Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Sienāzītis” vadītāja vietniece izglītības jomā, dalījās pieredzē, kā ikdienas darbā, izmantojot interaktīvos ekrānus, planšetdatorus, Photon un Bee-bot robotus, bērni mācās mērķtiecīgi un ar ieinteresētību. Šajā stāstā tika apliecināts, ka mācību jomu un caurviju prasmju digitālo pratību izmantošana ikdienas darbā bērniem kalpo kā spēcīgs motivators.
Par skolotāju mācīšanās grupām kā vienu no rīkiem skolā, kuru var izmantot kā metodi kāda izaicinājuma vai problēmjautājuma risināšanai, stāstīja Santa Bondare, Viļakas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā jomā un angļu un franču valodas skolotāja.
Balvu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Inga Vanaga dalījās pieredzē, kā lietot Padlet notikumu sienu, lai organizētu mācību saturu, konstruētu zināšanas vidē, kurā iespējams aktīvi iesaistīties, lai sniegtu un saņemtu tūlītēju atgriezenisko saiti un lai īstenotu apgrieztās mācīšanās mācību metodi.
Balvu sākumskolas vizuālās mākslas skolotāja Iveta Gabrāne un latviešu valodas un literatūras, teātra mākslas skolotāja Gunta Blauma dalījās ar diviem pieredzes stāstiem, sniedzot ieskatu piemēros par kolēģu sadarbību un darba procesu uzdevumu plānošanā, stundu vadīšanā un atgriezeniskās saites saņemšanā. Vēl I.Gabrāne savā stāstā “Saglabāt, lai nepazaudētu” ar kolēģiem dalījās pieredzē par sadarbību, par izglītības mērķiem vizuālajā mākslā, savienojot tos ar akcijas “Satiec savu meistaru!” norisi Ziemeļlatgales skolās, savukārt G.Blauma novadīja darbnīcu par to, kā atbalstīt pašvadītu mācību procesu grupu un pāru darbos, iesaistot gan vecākus, gan sabiedrību, klasē ar dažādiem mācīšanās traucējumiem.
Balvu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Ludmila Uglovska sniedza ideju, kā palīdzēt skolēniem apgūt tematu “Funkcijas”, izmantojot informācijas tehnoloģijas, izvērtējot to iespējas grafiku zīmēšanā, funkciju pētīšanā, kā arī procesa matemātiskajā modelēšanā.
Iespēju ielūkoties konkrētā piemērā par matemātikas optimālā kursa temata “Statistika” plānošanas un īstenošanas rezultātiem attālinātajā un klātienes mācību procesā, integrējot statistikas pētījuma veikšanu stundās, deva Rugāju vidusskolas matemātikas skolotāja Ingūna Andersone.
Atbildi uz jautājumu, kā, izmantojot fiziskās aktivitātes un sporta spēļu elementus, var sekmēt zināšanas un prasmes citās mācību jomās, savā piemērā sniedza Balvu Valsts ģimnāzijas sporta un veselības skolotājs Jānis Zakarīts. Viņa stāsts bija par basketbola elementu prasmju pilnveidošanu, individuāli un pārī veicot radošus latviešu valodas uzdevumus.
Balvu sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā Gunita Pugeja piedāvāja stāstu par to, kā pārdomāti mācību procesā izmantot tehnoloģijas, lai visi skolēni klasē nostiprinātu digitālās prasmes, un kā, izmantojot tehnoloģijas, mācību stundā tiek īstenotas jēgpilnas skolēna darbības konkrēta rezultāta sasniegšanā.
Tilžas vidusskolas angļu valodas skolotāja Liene Karole dalījās savā pieredzē par valoddarbības prasmju apguves dažādošanu. Skolotāja pastāstīja savu pieredzi par to, kā skolēnam attīstīt visas četras valodas prasmes svešvalodas apgūšanā un vienlaikus arī 21.gadsimta prasmes, izmantojot debašu metodi.
Jāpiebilst, ka divās šīs konferences darba sesijās moderatores bija Viļakas Valsts ģimnāzijas skolotājas Santa Bondare un Līga Leitena un Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolotāja Benita Urtāne.
Konferences noslēgumā izskanēja atziņas par to, ka savstarpējais atbalsts, kas tika gūts visas dienas garumā, ir ļoti nozīmīgs ikvienam skolotājam. Ka svarīgi ir gan sniegt, gan gūt atbalstu, gan iedvesmoties.
Balvu novada Izglītības pārvalde izsaka pateicību visiem, kas uzdrošinājās un pārstāvēja mūsu novadu šajā konferencē ar savu pieredzi un idejām. Lai neapsīkst spēks virzīties uz priekšu un turpināt pārmaiņu ceļu!
Informāciju sagatavoja: Izglītības darba speciāliste Terēza Čudarkina