Mazliet no psalmu dziedāšanas vēstures. Katoļu baznīcas praksē un zinātniskajā literatūrā psalmu dziedāšanu sauc par mirušo ofīciju. Mirušo ofīcijs radies ap 800. gadu un tika izpildīts kā bēru liturģijas daļa bēru dienā, pie mirušo vāķēšanas un 2. novembrī (Visu svēto dienā).
Vēl pirms 10 – 20 gadiem psalmes tika dziedātas katrā ciemā, katrā mājā, kurā bija mirušais. Psalmes dziedāja dienā pirms bērēm un dienā pēc bērēm. Kādreiz Vecumu pagasta Kazukalna Goršanu un Slīpaču ciemos psalmes vadīja Valentīna Nikolajeva, kurai bija ļoti spēcīga balss (pēc šī raksta autores atmiņām), psalmes dziedāja Valentīna Matisāne, Konstancija Bratuškina no Goršanu ciema, Jadviga Kokoreviča, Marjans Locāns, Janīna Locāne, Lucija Locāne, Zigrīda Konone, Terēze Locāne, Konstancija Locāne, Terēze Kajāne no Kazukalna ciema, Tekla Kokoreviča no “Vanaga perēkļa” ciema. Šie cilvēki jau visi ir miruši un šajos ciemos psalmu dziedāšana vairs nenotiek.
Diemžēl, arī Borisovas ciemā iedzīvotāji nomirst no vecuma, un psalmu dziedātāju pulks paliek arvien mazāks. Pateicoties psalmu dziedāšanas vadītājas Jevģēnijas Račānes uzņēmībai, tiek pieaicināti jauni dziedātāji. Psalmu dziedāšanu uzsākušas un ilgus gadus psalmes palīdz dziedāt pareizticīgo konfesijas pārstāves, un jāpiebilst, ka ne tikai piedzied, bet ļoti labi veic arī individuālo dziedāšanu.
6.novembrī Borisovas iedzīvotājas sanāca uz ikgadējo psalmu dziedāšanu. Jau otro gadu psalmu dziedāšana notika bibliotēkā. Pasākumā ievadvārdus teica psalmu dziedāšanas vadītāja Jevģēnija Račāne, kura aicināja katru dalībnieci aizdegt līdzi paņemtās svētītās sveces nodomā par savu tuvinieku dvēselēm. Jevģēnija Račāne izteica vēlēšanos, lai šis psalmu dziedājums būtu kā aizlūgums arī par tām aizsaulē aizgājušajām psalmu dziedātājām, kuras laicīgajā dzīvē kopa un uzturēja psalmu dziedāšanas tradīciju Borisovas ciemā. Un tās bija: Līvija Kokoreviča, Maruta Kokoreviča, Olga Kokoreviča, Marija Makarova, Marija Grahoļska, Lucija Kokoreviča, Valentīna Daščenko, Evģēnija Borisova. XX gs. 90-tajos gados psalmu dziedāšanas tradīcijas saglabāšanā un stiprināšanā vislielāko darbu ieguldīja un kā galvenās dziedātājas bija Malvīne Locāne, Helēna Kokoreviča, klētniece Genovefa Kokoreviča. XXI gs. sākumā psalmu dziedāšanas prasmes pārmantoja un vadošo lomu to izpildīšanā uzņēmās Anastasija Kokoreviča, Marija Dortāne, Elizabete Logina. Arī šo dziedātāju dvēseles noraugās no mākoņa maliņas. Paldies Martai Kokorevičai, Janīnai Kokorevičai, Genovefai Kokorevičai, Annai Saveļjevai, Antoņinai Žukovskai, kuras daudzu gadu garumā ņēmušas dalību aizlūgumu dziedājumos, bet tagad to neļauj veselības problēmas, lai Dieva svētība viņām gara stiprināšanā un veselības uzturēšanā.
Pirms psalmu dziedāšanas tika noskaitīta Rožukroņa 2.daļa, Marijas un sv. Jāzepa litānijas, lūgšana “Kunga eņģels”. Turpinājumā (apmēram pusotras stundas garumā) sekoja psalmu dziedāšana. Noslēgumā tika dziedātas dziesmas “Sveicinōta Kēninīne”, “Skan klusas lūgšanas” u.c., kuru saturs vēstī par aizgājēja tuvinieku skumjām un raudām, par lūgšanām uz Marijas un Kunga Dieva žēlastību, lai tie palīdz pestīt tuvinieku dvēseles un tām nonākt debesīs.
Psalmu dziedāšanas noslēgumā Jevģēnija Račāne atzina, ka ir laba sajūta, ap sirdi palicis vieglāk, jo izpildīts kāds ļoti svarīgs un vajadzīgs darbs. Viņa pateicās psalmu dziedātājām par līdzdalību pasākumā.