Pasniegtas Balvu novada balvas kultūrā “Mūsu lepnums”

Par ilggadēju darbu un nozīmīgu ieguldījumu Balvu novada kultūras darbā, kultūrvides saglabāšanā un attīstības pilnveidošanā vai īpašiem sasniegumiem kādā no mākslas, amatiermākslas, amatniecības, izdevējdarbības vai novadpētniecības jomām, nominācijā “Par mūža ieguldījumu kultūrā” balvu saņēma Ilga Oplucāne, kura 47 gadus ir strādājusi dažādos amatos kultūras jomā- pasākumu režisore, mākslinieciskās daļas vadītāja, direktore, metodiķe u.c. Viņa ir bijusi režisore četriem Starptautiskajiem tautu deju festivāliem “Eima, eima”. 2014.gadā režisējusi valsts mēroga skolu tautu deju festivālu “Latvju bērni danci veda”. Ilga ir divpadsmit gadus plānojusi, rakstījusi projektus un vadījusi “Kamermūzikas festivāls Balvos”. Tāpat Ilga Oplucāne ir bijusi sarīkojumu “Balvu pilsētai- 60, 70, 75, 80, 85”režisore, divas reizes ir Latgales novada senioru Dziesmu un deju festivālu režisore Balvos, kā arī Balvu novada svētku režisore 2013.gadā un Starpnovadu bērnu un jauniešu festivālu režisore 2018.un 2019.gadā. 2022.gada 1.septembrī ir beigusi savas aktīvās darba gaitas, taču vēl joprojām ir atvērta izpalīdzēt ar savu padomu, vērtējumu un ieteikumu.

Pasākumā Ilga diemžēl nevarēja piedalīties, tāpēc balvu, kuru pasniedza pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, saņēma viena no pieteicējiem- Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Dita Nipere, kura pēc tam to nodos Ilgai.

Šajā nominācijā tika saņemti seši 6 pieteikumi:

• Ilga Oplucāne - ilggadēja Balvu novada kultūras darbiniece;
• Anita Pakalnīte - Briežuciema jauniešu folkloras kopas "Soldanī" un dāmu muzikālās apvienības “AMMA” vadītāja;
• Inna Valutis - ilggadēja Balvu Novada muzeja galvenā krājuma glabātāja;
• Jānis Budevičs - Balvu Romas katoļu baznīcas ērģelnieks;
• Ņina Baikova - kultūras darbiniece  no 1979. gada. 44 darba gadus Ņina Baikova ir veltījusi kultūras attīstībai  Kupravas pagastā;
• Akvilina Jevstigņejeva- Viļakas pilsētas kultūras darbiniece no 1978. gada. Viļakas Kultūras nams bija pirmā un arī vienīgā darba vieta Akvilīnas darba gaitās.

Nominācijā “Gada cilvēks mūzikā” – par individuālu, izcilu sasniegumu mūzikas jomā vai par spilgtu jaunradi savā  darbībā – tika saņemti tika saņemti trīs pieteikumi:

• Muzikālā apvienība “Ainis”,  idejas autors  Māris Lāpāns. Unikāla Balvu novada mūziķu apvienība. Izcils koncerts 2023.gada augustā uz Balvu ezera. Iepriekšējos gados – koncerti Viļakā, Muzeju naktī pie Balvu Novada muzeja, u.c.
• Anastasija Ločmele- mūzikas pedagoģe, kordiriģente, Kubulu jauktā vokāla ansambļa vadītāja.
• Jānis Budevičs - Balvu Romas katoļu baznīcas ērģelnieks, kurš arī saņēma galveno balvu, kuru pasniedza dziedātāja Agnese Rakovska.

Jānis Budevičs ir Balvu Romas katoļu baznīcas ērģelnieks jau vairāk nekā 25 gadus. Jānis vada baznīcas kori. Ļoti rūpīgi tiek meklēti un atlasīti dziedājumi sv.Misēm un arī liturģiskajiem svētkiem. Ar Jāņa gādību Lieldienās baznīcā  skan arī pūtēju orķestra pavadījums, Ziemassvētkos tiek sagādāts kāds cits muzikāls pārsteigums.  Jānis dzied un muzicē uz ērģelēm cilvēkiem ļoti būtiskos brīžos -  laulības, bēres, citi pasākumi. Ar mūzikas palīdzību  viņš spēj gan mierināt, gan priecēt un ne tikai vietējos cilvēkus, bet arī ciemiņus. Jānis Budevičs arī sakomponējis mūziku visām sv.Mises daļām, kuras tika dziedātas Vissvētākās Jaunas Marijas svētkos Aglonā. Balvu katoļu baznīcas koris, kuru vada Jānis, ir viens no retajiem koriem Latvijā, kurš jau ceturto gadu tiek aicināts dziedāt sv.Misē augusta mēnesī Aglonas svētku ietvaros. Pats Jānis pirms vairākiem gadiem tika uzaicināts uz Latgales apvienoto draudžu kori, kurā šogad Jānim tika uzticēts dziedāt solo Aglonas tautas Krustaceļā psalmu dziedājumā.

Nominācijā “Gada cilvēks mākslā” – par individuālu, izcilu sasniegumu mākslas jomā vai par spilgtu jaunradi savā  darbībā tika saņemti pieci pieteikumi:

• Anita Matule- Bordāne - interešu pulciņa skolotāja  Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā;
• Andris Kaļiņins -  mākslinieks, scenogrāfs, kas spilgti parādījis sevi gan dzimtajā Balvu pilsētā, gan Latvijā, gan arī  starptautiskā mērogā;
• Dzintars Dvinskis - senlietu kolekcionārs, kas devis jaunu elpu senai ēkai Viļakā ierīkojot tur “Abrenes istabas”, kas kļuvušas par populāru tūrisma objektu;
• Līga Moroza – Ušacka - deju studijas “Terpsihora” vadītāja.  Studija ir  atpazīstama ne tikai Balvu novadā un Latvijā, bet arī ārpus Latvijas, jo aktīvi piedalās dažādos pasākumos un konkursos;
• Elita Eglīte - keramiķe, māksliniece, pedagoģe,  keramikas darbnīcu vadītāja.

Vēlot balvas saņēmējai veselību, jaunas idejas, Balvu novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Aija Mežale pasniedza balvu Elitai Eglītei, kura, cita starpā, ir arī šī gada balvas kultūrā “Mūsu lepnums” balvas – māla vāzes autore. 

“Māls- smalkgraudains nogulumiezis, dažādu minerālu sajaukums, kam piemīt plastiskas īpašības- kultūras darbinieks- dažādu zināšanu, prasmju  un iemaņu sajaukums, kam arī piemīt plastiskas īpašības un zināšanas.”

Pati keramiķe, māksliniece un pedagoģe Elita Eglīte ir teikusi: ,,Keramikai ir jābūt funkcionālai un lietojamai. Māls ir meditatīvs materiāls. No bezformīga gabala tu vari radīt brīnumu, jo vairāk dari, jo vairāk tas tevi ievelk.” Elita ir beigusi  Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu  mākslas keramikas specialitātē. Diplomdarbu veikusi pie Latgales keramiķa Mārtiņa Kroņa, Rēzeknes rajona Pekšos. Prakses iemaņas no 1993.gada divus gadus apguvusi pie Vidzemes podnieka Arņa Preisa Duntē. 2005. gadā ieguvusi Rēzeknes Augstskolas   bakalaura  akadēmisko grādu pedagoģijā. 2000. gadā saņēmusi Latvijas Amatniecības kameras keramikas meistara diplomu.

No 1995.gada Elita Eglīte strādā Balvu Mākslas skolā par skolotāju. Māca bērniem keramiku un veidošanas pamatus, arī zīmēšanu un gleznošanu. Izstādēs piedalās kopš 2000.gada. Elita piedalījusies Balvu Mākslas skolas radošo darbu izstādēs - 2001.gadā, 2004.gadā Balvu Novada muzejā un 2009.gadā izstāžu zālē "Savi". Vairākkārt bijusi keramikas darbnīcas vadītāja dažādos projektos.

Šogad Balvu Novada muzejā bija aplūkojama Elitas personālizstāde, kā arī, kā atzina keramiķe, viņas darbi jau esot atrodami muzeja krājumā.

Un nākamā nominācija ir cieši saistīta ar muzeju darbu “Gada cilvēks muzeju nozarē”, kur par individuālu, izcilu sasniegumu muzeju nozarē,  novadpētniecībā vai par spilgtu jaunradi savā  darbībā, balvu saņēma Rita Gruševa. Kura šai nominācijai tika pieteikta trīs reizes jeb saņemti trīs pieteikumi. Vēl šai nominācijā tika virzīta Anita Ločmele -  Baltinavas muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste.  Anita regulāri gatavo uzdevumus, izlaušanās spēles un citas aktivitātes, un tas ir nesis darba augļus - muzeja apmeklētāju skaits būtiski pieaudzis.

Balvas saņēmēja Rita Gruševa Viļakas muzeju vada no 2013.gada 31.augusta.  Profesionāla un aizrautīga vēstures pētniece, muzeja un  izglītojošo programmu vadītāja. Izstrādāti un atbalstīti vairāki nozīmīgi projekti. Sagatavota digitāla izstāde “Marienhauzenai -730”, izstrādāta jaunas vēsturiskas ekspozīcijas “Viļakas apkārtne vēstures līkločos” koncepcija.

2021.gadā Polijā, Varšavā bija apskatāma izstāde “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”, kuras sagatavošanā nozīmīga loma tieši Ritas Gruševas pētījumiem, sadarbības prasmei un uzņēmībai.

Rita aktīvi raksta un realizē projektus, organizē  Muzeju naktis, atklājot muzeja krājumus, sadarbojas ar izglītības iestādēm, vadot dažādas muzejpedagoģiskās programmas. Kā arī sadarbībā ar arheologiem, Viļakas muzejā notikušas dažādas lekcijas par arheoloģiskajiem pieminekļiem mūsu apkārtnē.

Rita pasākuma dienā svinēja dzimšanas dienu, Balvu Mākslas skolas direktore Elita Teilāne, sveicot balvas saņēmēju svētkos, teica: “Rita tu esi unikāla persona, kura tik daudz lietas, darbus, izpētes, klātbūtni un iniciatīvu ir ieguldījusi savā darba vietā. Novēlu lai pietiek enerģijas īstenot visas daudzās ieceres, kuras vēl būs, kā arī visiem muzeja darbiniekiem novēlu, lai nekad, nekad, nekad muzejos pēc kāda laika nebūtu jāapkopo materiālu par vēl vienu karadarbību!”

Rita, pateicoties par novērtējumi, atzina, ka darbu vēl ir daudz, ka neapstāsies pie iesāktā un jau šogad gaidīs visus uz jauno ekspozīciju “Viļaka un tās vēsture”.

Nominācijā “Gada cilvēks bibliotēku nozarē” - par individuālu, izcilu sasniegumu bibliotēku nozarē,  literatūrā, novadpētniecībā vai par spilgtu jaunradi savā  darbībā – tika sumināta Rugāju bibliotēkas vadītāja Evita Garbacka, kuru raksturo augsts profesionālisms, savas jomas perfekta pārzināšana un milzīga mīlestība pret lasītājiem, darbu bibliotēkā un grāmatām.

Evitas vadītajā bibliotēkā vienmēr kūsā dzīvība: notiek dažādas darbnīcas, pasākumi, tā ir vieta, kur lieli un mazi apmeklētāji uzturas labprāt. Pieteicējs bija liecinieks tam, ka pusaugu bērni skriešus skrien uz bibliotēku, lai tiktu pie sev kārotās grāmatas.

2022. gadā Evitas vadībā lieliski tika organizēta Rugāju kultūras un izglītības darbinieku komanda “Grāmatu svētku kopā ar “Zvaigzni ABC”” norisei Rugājos.

Evita lieliski prot sadarboties ar novada kolēģēm, nekad neliedz palīdzību vai padomu profesionālajā jomā.

Pasniedzot balvu, Balvu novada domes deputāts, rakstnieks, scenārists, latgalietis Aldis Bukšs teica: “Mana viena no visspilgtākajām bērnības atmiņām saistās ar laiku, ko es pavadīju Baltinavas bibliotēkā. Lielā mērā pateicoties tā laika bibliotekārei. Iepazīstoties ar aprakstu par Evitu, kā arī aprunājoties ar Rugāju un Beņislavas iedzīvotājiem, man arī radās pārliecība, ka viņa rada tādas pašas sajūtas, - patīkamas atmiņas bērniem un pārējiem bibliotēkas apmeklētājiem.”

Evita, saņemot balvu, atzina, ka saņemtā balva ir liels stimuls strādāt uz priekšu.

Nominācijā “Gada amatiermākslas kolektīvs” – par īpašiem sasniegumiem, kas   ir būtiski un ar paliekošu nozīmi pašvaldības, valsts vai starptautiskā mērogā, tika saņemti  pieci  pieteikumi:

• Briežuciema Tautas nama dāmu muzikālā apvienībā “AMMA”, vadītāja Anita Pakalnīte.  Dāmas kopā muzicē astoņus gadus. Bet jau iepriekš katra no viņām bija pazīstama ne tikai Briežuciemā, bet arī citviet novadā un Latvijā, kā rokdarbnieces, etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas, tautas muzikantes.
• Tilžas Kultūras un vēstures nama etnogrāfiskais ansamblis “Sagša”, kas dibināts 1988.gadā un šogad svin savu 35  darbības gadu jubileju. No 1998.gada rudens līdz šim laikam kolektīvu vada Daiga Jēkabsone.  Kolektīvs mērķtiecīgi darbojas latgaliskās kultūrvides daudzveidības saglabāšanā un sava pagasta , novada vārda popularizēšanā.
• Baltinavas amatierteātris “Palādas”, režisore Anita Ločmele, darbojas no  1999.gada. Kolektīvā spēlē 18-20 aktieri ( ģimenes ar bērniem),  gan baltinavieši, gan briežuciemieši. Pēc Latvijas Nacionālā teātra iestudējuma “Latgola.lv”, amatierteātris “Palādas” ir labi pazīstams visā Latvijā. Laika posmā no 2021.gada septembra līdz 2023.gada septembrim amatierteātris uzstājies trīsdesmit astoņas reizes desmit Latvijas novados, popularizējot Latgales, Balvu novada, Baltinavas vārdu valstī.
• Folkloras kopa “Upīte”, vadītājs Andris Slišāns. Unikāli aktīvs un radošs kolektīvs. Neskatoties uz rekonstrukcijas darbiem mītnes vietā – Nemateriālās kultūras centrā “Upīte”– redzami, skaļi un skanīgi parādījuši sevi gan Balvu novadā, Latvijā un ārpus tās!
• Folkloras kopa “Olūts”, vadītājs Aldis Laicāns. Vīksnas folkloras kopa ,,Olūts” darbojas no 2017.gada 19. oktobra. Neskatoties uz 2022.gada Covid-19 ierobežojumiem, veiksmīgi piedalījās ar uzfilmēto video folkloru skatē un ieguva ceļazīmi uzstāties Starptautiskajā festivālā ,,Baltica 2022” Rīgā,  šogad piedalījās XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos un gājienā.

Pasniedzot balvu Briežuciema Tautas nama dāmu muzikālajai apvienībai “AMMA”, kultūras darbinieks, mūziķis, literāts un producents Māris Lāpāns, kurš bija arī viens no komisijas locekļiem, teica: “Kamēr norisinājās vērtēšanas darbs, un tika lasīti visi apraksti, vērtējumi, argumenti, kurus visus tagad nevar atcerēties, un varbūt arī nemaz nevajag, jo tagad vairs tam nav nozīme. Tomēr viena frāze palikusi atmiņā – “Tad, kad kolektīvs sāk zibēt gar acīm”, kad kaut kur vārds pazib, kad kaut kur kāda informācija pazib, vēl kaut kas pazib, un Tu sāc pamanīt! Un šīs balvas saņēmējas ir sākušas zibēt! Pāris lietas, kuras raksturo šo amatiermākslas kolektīvu - vienkāršība, enerģija, varēšana un nu jau zibēšana, un, galvenais, savdabība.

 Dāmas (Anita Pakalnīte, Maruta Daukste, Maruta Ločmele, Aija Keiša) Briežuciema ciemiņus un ekskursantus  iepazīstina  ar savas puses etnogrāfiskajām melodijām un dziesmām. Klausītājiem AMMAs ļoti iepatikušās kā deju vakaru muzikantes, piedalās tautas muzikantu saspēlēs. Pateicoties muzikantēm, Briežuciema un Balvu novada vārds pazīstams visā Latvijā. 2022., 2023.gadā dāmas muzicējušas ne tikai muzikantu saietos Barkavā, Preiļos, Viļānos, kur satiekas muzikanti no visas Latvijas, bet arī pasākumos Vidzemē, Zemgalē, Igaunijā  un citur. Kolektīvs gada laikā piedalījies apmēram 40 aktivitātēs. Balticas pasākumos un šogad arī XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.

Dāmas muzicē arī aprūpes namos. Ar koncertu iepriecinājušas sociālās mājas iemītniekus Rekavā, Balvos un Alūksnē. Kad ciemojas ekskursanti Briežuciema Tematiskajā ciemā, muzikantes ir pagasta vizītkarte.

Ar savām aktivitātēm muzikantes iedvesmo, iepriecina, padara atpazīstamu savu novadu.

“Patiesi esam ļoti saviļņotas, gandarītas un  noteikti laimīgas, un tāpēc vēlamies pateikt lielu cilvēcīgu paldies visiem, kuri ir novērtējuši mūsu darbu, jo jūsu novērtējums un atzinība mums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs. Mums šodien ir ļoti labi, un mēs jūtamies ļoti jauki un īstenībā  izrādās, ka tam laimes mirklim nevajag nemaz tik daudz – vienkārši mīli to, ko tu dari! Lielu paldies vēlos pateikt Briežuciema pagasta iedzīvotājiem, kuri mūs ir pieteikuši šai nominācijai, un Tautas nama vadītājai Zitai Mežalei, kura visus tautas nama kolektīvus ļoti aprūpē un atbalsta”, saņemot balvu teica Anita Pakalnīte.

Nominācijā “Gada notikums kultūrā” – Balvu novadam nozīmīgs, radošs un kvalitatīvs pasākums, projekts, izstāde, izrāde, koncerts, izdevums, tika saņemti seši notikumi:

• Divas izstādes – viens notikums. “Leo Jānim Briedītim 100”, Dāvids Holmerts “Pāri Baltijas jūrai:1944.1945.”,  - organizators Balvu Novada muzejs. Notikums ietver sevī gan vairāku gadu pētījumu,  sadarbību ar Leo Briedīša ģimeni, Zviedrijas vēstniecību Latvijā, mākslinieci Anitu Holmu, Holmertu ģimeni, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
• Tradicionālais starpnovadu vokālo ansambļu sadziedāšanās pasākums “Dziesma vasarai 2023”, organizators Naudaskalna Tautas nams. Tradicionālais pasākums šogad tika veidots Līgo svētku noskaņās, kā koncertuzvedums, kurā piedalījās Balvu novada vokālie ansambļi un Naudaskalna Tautas nama  dramatiskais kolektīvs.
• Starptautiskais glezniecības plenērs “Valdis Bušs”. Plenēra kuratori  Māris Čačka,  Elita Teilāne, projekta vadītāja Vineta Zeltkalne. Mērķtiecīgi attīstot  gadu no gada 2022.gadā noorganizēts  sestais, savukārt, 2023. gadā 7. starptautiskais  glezniecības plenērs “Valdis Bušs”, kurš Balvu novada un Latgales vārdu popularizē ne tikai Latvijā, bet arī valstīs, no kurām nāk mākslinieki. Katrs mākslinieks dāvina pašvaldībai 2 gleznas, lai papildinātu pašvaldības veidoto topošo Valda Buša mājas mākslas kolekciju.
• Krišjāņu Tautas nama 70 gadu jubilejas pasākums, organizators Inese Kalniņa. Ir neviltots prieks būt Krišjāņos un priecāties par  sirsnīgajiem un  radošajiem pasākumiem, par  degsmi uz skatuves, jo vajadzīgs tik daudz spēka, izdomas, enerģijas, lai tik mazā ciemā, izturot Covid pandēmiju, spētu  noturēt šos piecus pašdarbības  kolektīvus. Pasākums bija īpašs ar to, ka tas bija vērienīgs, saturisks, izzinošs, ļoti  kupli apmeklēts, tajā piedalījās visi Tautas nama kolektīvi.
• Grāmatas “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” izdošana, autore Evita Zaremba-Krīgere, kura vairāku gadu garumā apmeklējusi Viļakas un tās tuvākās apkārtnes teicējas un  rezutātā teicēju uzticētās dziesmas ir apkopotas grāmatā.
• Deju studijas “Terpsihora” 15 gadu jubilejas izrāde “Ja nebūtu Ziemassvētku, es tos izdomātu”, studijas vadītāja Līga Moroza- Ušacka. Ziemassvētku sajūta skatītāju sirsniņās tika uzburta vairāk kā 100 dejotāju priekšnesumā.

Šoreiz izvērtēšanas komisija lēma balvu piešķirt diviem nominantiem - Evitai Zarembai -Krīgerei par grāmatas  “Pa dziesmas pēdēm Ziemeļlatgalē”  un Līgai Morozai – Ušackai par deju studijas “Terpsihora” 15 gadu jubilejas izrādi  “Ja nebūtu Ziemassvētku, es tos izdomātu”.

Evita pasākuma dienā  kopā ar folkloras kopu “Atzele” muzicēja Preiļos-  XXIII Tautas mūzikas svētkos, tāpēc balvu saņemt Evita bija uzticējusi savam dzīvesbiedram Andrim Krīgeram. Balvu pasniedza bijusī “Vaduguns” redaktore, žurnāliste un Augstākās Tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, sakot: “Esmu iepazinusi Evitu neklātienē no visiem pieejamajiem informācijas avotiem. Uzreiz radās jautājums, pa kuru laiku to var paspēt viens vācu valodas skolotājs un kur tam spēku rast? Šī balva ir par notikumu. Un kas var radīt notikumu? Manuprāt, tās ir divas lietas, mirdzums acīs par to, ko tu dari, un, otrkārt, rūpīgs un ļoti liels darbs jāiegulda, un mērķis vajadzīgs, lai to sasniegtu. (..) Un, jo digitālāki mēs kļūstam, jo vērtīgāki notikumi ir grāmatu iznākšana.”

Grāmata “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē”   piedāvā aizraujošu ceļojumu pa Ziemeļlatgales dziesmas pēdām, kura gaitā lasītājam piedāvāts kļūt par dziedātāju, jo dziesmas domātas dziedāšanai, ne plauktā turēšanai. Tomēr arī plaukta turētājiem un pētniekiem šī grāmata būs noderīga, jo še iespējams sastapt leģendāras Ziemeļlatgales dziedātājas, un uzzināt ko vairāk par viņu dzīvi, kas šajā gadījumā stāstīta ne svešiem, bet savējiem, un tādējādi satur arī jaunu un līdz šim mazāk zināmu informāciju”. Evita kopā ar mammu Anitu jau 2013. gadā aizsāka tautasdziesmu vākšanu, ciemojoties pie Ziemeļlatgales teicējām, iegūstot gan dziesmu tekstus, gan dzīvesstāstus un fotogrāfijas. Evitas mērķis – ļaut dziesmām nonākt pie plašāka interesentu loka, tās saglabāt un dot iespēju dzīvot tālāk. “Tautasdziesma būs dzīva tikai tad, ja to dziedās” – atzīst Evita, kuras rīcībā ir vēl daudz vēsturisku materiālu, kurus varētu apkopot citās grāmatās. Apbrīnojama ir viņas uzņēmība un mērķtiecība.

Balvu pilsētas pārvaldes vadītāja Maruta Castrovam pasniedzot balvu Līgai Morozai – Ušackai, teica: “Līga ar saviem dejas uzvedumiem, ar savu radošumu, neizsīkstošo enerģiju dejotājus izglīto, jo viņi izlasa “Īkstīti”, “Kraukšķīti”, “Kaķīša dzirnavas” un tā tālāk…Tad, kad mirdz acis, tad cilvēks  ir laimīgs, radošs, viņš var dot un radīt. Līga, lai tev šīs acis mirdz, lai deja dot tev spēku sirdī, lai  tu šo sirsniņu un šo radošumu kā svecīti nes savās rokās!”

Ritmiku, kustību mākslu, uzstāšanās prasmi  ir Līgas Morozas -Ušackas  deju studijā apguvuši vairāki simti bērnu.  “Terpsihorā” dejotprasmi apgūst no maza ķipara līdz vidusskolas posma jaunietim. Līga prot atrast pieeju katram bērnam un uzdrošināt viņus. 2021.-2023.gadā jo īpaši gribas  uzsvērt Līgas devumu  Balvu novadam nozīmīgos pasākumos un koncertos, kur lielākais novērtējums bija apmeklētāju,  dalībnieku prieks un pateicības vārdi. Katru gadu deju studija “Terpsihora” un vadītāja Līga aicina uz Ziemassvētku izrādēm, kas piepildītas ar sirsnību.  Līgas pašas veidotie deju uzvedumi un koncerti pārsteidz ar krāšņiem tērpiem un pārdomātu horeogrāfiju. Deju studija “Terpsihora” 2022.gada nogalē  ar  krāšņu Ziemassvētku izrādi vairāk nekā 100 dejotāju izpildījumā nosvinēja 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Līgu raksturo teiciens – “Darīt to, ko mīli, ir brīvība. Mīlēt to, ko dari, ir laime.” Kam deju studijas “Terpsihora” vadītāja, saņemot balvu, piekrita: “Darbs ir mana sirdslieta, un, ja man izdodas jūs iepriecināt, bērnus aizraut  un to visu veidot, kas vēl varbūt labāks? Man tiešām acis un sirds deg par to, ko es daru, un ceru, ka man pietiks spēka un ideju to darīt arī tālāk!”

Nominācijā “Jaunais talants  kultūrā”  – par (individuāli/ kolektīvs) spilgtu, inovatīvu devumu kādā no kultūras jomām tika saņemti trīs pieteikumi:

• Antra Leone- Lazdukalna Saieta nama vadītāja, kura amatā strādā neilgi- tikai nepilnus 2  gadus,  bet jau iemantojusi  sabiedrības cieņu un uzmanību.
• Balvu Mūzikas skolas vokālais ansamblis, vadītāja Linda Vītola. Draudzīga, muzikāla, radoša, atbildīgu dziedātāju kompānija, kura dzied ar lielu prieku un aizrautību.
• Angelīna Krivošejeva - Balvu Mūzikas skolas Kora klases  šī gada absolvente. Turpina mācības Jāzepa Mediņa  Rīgas mūzikas vidusskolas kora diriģēšanas nodaļā. Angelīnai izvērtēšanas komisija bija nolēmusi pasniegt specbalvu – Pateicību. Tā kā Angelīna pasākumā nevarēja piedalīties, tad balvu saņēma un viņai nodos pedagoģe Linda Vītola, kurai to pasniedza Kultūras pārvaldes vadītāja Rudīte Krūmiņa, sakot: “Paldies par Angelīnas audzināšanu mūzikā, jo pateicoties Lindai un Angelīnas ģimenei ir šie brīnišķīgie sasniegumi, kad mēs varam tikai lepoties un nākotnē, noteikti pēc vairākiem gadiem, mēs sagaidīsim Angelīnu ar aplausiem uz Balvu Kultūras un atpūtas centra skatuves un būsim lepni, un teiksim: “Tā ir mūsu meitene!””

Galveno balvu šajā nominācijā saņēma Balvu Mūzikas skolas vokālais ansamblis, vadītāja – Linda Vītola. Ansambļa repertuārā ir daudz latgaliešu tautasdziesmu apdares vadītājas Lindas Vītolas apdarē. Ansamblis piedalījies koncertuzvedumos "Vilkam tāda dvēselīt" visā Latvijā, dziedājis 26. Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Ir vokālās mūzikas konkursa "Balsis" laureāts. Šajā laikā ir bijuši daudzi pozitīvi notikumi. Šogad kolektīvs piedalās 27. Vispārējos Dziesmu svētkos un dziedāja bērnu vokālo ansambļu koncertuzvedumā "Es gribu sev ko pastāstīt". Dalībai Lielajos dziesmu svētkos tika uzaicināti tikai 9 kolektīvi no visas Latvijas, kas pierāda  ansambļa augsto profesionālo līmeni. Kolektīvs spoži prezentējis Balvu novadu ne tikai dziesmu svētkos.

Balvu pasniedza Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, sakot “Jaunieši jums ir lielisks pedagogs, izmantojiet to! Novēlu visiem daudz Dieva svētības!”

“Paldies, ka esam pamanīti, paldies, ka esam novērtēti. Paldies savu dziedātāju vecākiem par viņu pleca sajūtu. Paldies ikvienam, kurš rūpējas, lai mēs skaisti izskatītos, lai mums būtu transports, un atbraucot, pavadot, saka - turaties, un atbraucot saka - paldies. Vislielāko paldies vēlos teikt ikvienam ansambļa dziedātājam. Man ir paveicies, jo viņi ir savam vecumam neatbilstoši dzīvesgudri, no viņiem daudz ko var mācīties, viņi ir radoši un ļoti atbildīgi. Es zinu, ja vajadzēs, viņi dziedās agri no rīta, ir gatavi dziedāt arī vēlu vakarā. Dara jau visi, bet man šķiet, ka šiem jauniešiem katram uz pleca ir eņģelis, un tāpēc viņus pamana. Un Balvu novads var būt lepns, jo šie jaunieši ir lauzuši stereotipu, ka vislabākais ir tikai galvaspilsētā un lielajās pilsētās. Viņi ir pierādījuši, ka no 67 ansambļiem visaugstākais rezultāts ir viņiem, nevis Rīgas ansambļiem. Mums ir prieks par novērtējumu, mēs centīsimies, un viņi to dara ar mirdzošām acīm, ar atvērtām sirdīm un paldies viņiem!” saņemot balvu, teica Linda Vītola.

Nominācijā “Gada kultūras organizators” - par īpašiem sasniegumiem kultūras jomā, kas ir būtiski un ar paliekošu nozīmi pašvaldības, reģiona, valsts vai starptautiskā mērogā, tika saņemti 5 pieteikumi:

• Aina Korkla - ar pseidonīmu Krapaču Ļuce ir līdzautore  piecām humoristiskām grāmatām-  anekdotēm no dzīves,  kuras saklausītas pašu ciemā vai tuvākajā apkārtnē. Grāmatas Aina izdod kopā ar savu bijušo audzinātāju Juri Cibuli, un tās ir sarakstītas latgaliešu valodā, tādejādi popularizējot apkārtējo  iedzīvotāju izpratni un ieinteresētību par šo valodu.
• Mudīte Maslova - Bērzkalnes pagasta Rubeņu ciema dramatiskā  kolektīva vadītāja. Kolektīvs  darbojas jau 10 gadus. Mudīte pa šiem gadiem ir iestudējusi neskaitāmus lielākus un mazākus skečus – tie visi ir viņas pašas radīti un ar roku pierakstīti, pati šuj tērpus, gatavo rekvizītus.
• Antra Leone  - Lazdukalna Saieta nama vadītāja.  Antras radītie un  vadītie pasākumi ir saturīgi, interesanti. Pati Antra ir vienkārša un sirsnīga. Darbam viņa atdod sirdi un dvēseli, tāpēc vienmēr ir patīkami apmeklēt Antras veidotos kultūras pasākumus.
• Ņina Baikova, kura strādā kultūras darbā Kupravas pagastā. Dibinājusi un joprojām, vada Kupravas bērnu un jauniešu vokāli instrumentālo ansambli “Strautiņš”, kurš nākamajā gadā svinēs savu 45 gadu  jubileju. Ņina organizē un rīko pasākumus Kupravā visās gadskārtās, svētkos un citos Kupravai nozīmīgos brīžos.
• Andris Slišāns- Nemateriālā Kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors,  kultūras centra “Rekova” vadītājs, folkloras kopas “Upīte” vadītājs.

Arī šoreiz vērtēšanas komisija bija lēmusi piešķirt divas specbalvas – Pateicības – Antrai Leonei un Ņinai Baikovai. Balvas pasniedza Kultūras pārvaldes vadītāja Rudīte Krūmiņa, sakot : “Antrai Leonei mirdz acis, viņā dzirkstī tas brīnišķīgais stariņš, dzīvesprieks, ar ko viņa spēj piesaistīt  un darboties kultūras jomā. Protams, tas nav iespējams bez ģimenes, un Antrai ir brīnišķīgs plecs, kas palīdz šo darbu veikt. Ņina tūlīt jau 45 gadus vada bērnu kolektīvu, un Ņinai Kupravā ir talants, kad viņa spēj būt pie savējiem, būt kopā ar savējiem un vienmēr būt ar tādu pacilātu darba sajūtu.”

Galveno balvu šajā nominācijā saņēma Andris Slišāns - Nemateriālā Kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors,  kultūras centra “Rekova” vadītājs, folkloras kopas “Upīte” vadītājs. Upītes ciema  rosības dzinējspēks, ļoti daudzu Ziemeļlatgales kultūras norišu iniciators un rīkotājs. Pēc Upītes pamatskolas slēgšanas Andra pārstāvētā biedrība "ņēma skolas likteni savās rokās", nopirka ēku, un nu tā kļūst par vietējo aktivitāšu centru un jaunu ideju inkubatoru. Apbrīnojams un izcils sava darba darītājs. Nav precīzas informācijas, cik daudz cilvēkus  ar savu aktīvo rosību piesaistījis, iesaistījis  pasākumos, bet notikumus Upītē nevar nepamanīt! Tradicionālie svētki – GŪDI, UPĪTES OBEĻDORZS, “PĪDZĪDAM” “UPĪTĒ IR DZĪVE JAUKA” u.c., teātra izrādes, izlaušanās istaba “Pīci panti”, folkloras kopas braucieni uz dažādiem festivāliem pasaulē, un vēl un vēl… Aktivitātes sociālajos tīklos, aktīvs projektu rakstītājs, nepārspīlējot, piesaistījis līdzekļus kultūras pasākumiem daudzu tūkstošu apmērā. 2023.gada 19.augustā Upītē notika pasākums “Otkon jauns”, kura laikā tika atklāts pārbūvētais un atjaunotais nemateriālā kultūras mantojuma centrs “Upīte”.  Ja tā drīkst izteikties -  gadsimta notikums Upītē un arī Balvu novadā.