Šogad 2. martā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika atzīmēta Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres diena. Valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Balvu novada iedzīvotāji un viesi nacionālo partizānu piemiņu godināja, piedaloties svētbrīdī un svinīgajā pasākumā, kurā tika atklāts rekonstruētais bunkurs-baznīca, kā arī piemiņas zīme Stompakos apglabātajiem nacionālajiem partizāniem.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents Egils Levits sacīja: “Stompaku kauja ir simbols nacionālajai bruņotajai pretestībai pret okupāciju, kas ilga vēl 10 gadu pēc pašas kaujas. Stompaku partizāni ir vislielākais grupējums, kas jebkad ir bijis Latvijas nacionālās bruņotās pretestības vēsturē. Grupējums, kas nepadevās ienaidniekam un ko ienaidnieks neuzvarēja cīņā. Viņi turpināja pretoties pārspēkam, kas bija pārņēmis visu Latviju. Stompaku partizānu uzvara īstenojās 45 gadus vēlāk – 1990. gadā.”
Tāpat E. Levits atzina, ka tolaik Stompaku partizāni cīnījās vieni: “Viņi cerēja uz Rietumu atbalstu, bet Rietumi toreiz izvēlējās klusēt tāpēc, ka tā bija ērtāk. Neskatoties uz to, Latvijas patriotu nacionālais gars lika pretoties. Šeit faktiski izveidojās brīvās Latvijas saliņa – teritorija, kas bija brīva no okupantiem.”
Vienlaikus Valsts prezidents arī norādīja, ka Latvijas nacionālo partizānu apvienības savos statūtos bija noteikušas, ka tās darbojas saskaņā ar ANO statūtiem un ar Latvijas demokrātisko Satversmi, līdz ar to būdama legāla Latvijas valsts bruņota vienība.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs savā uzrunā pateicās ikvienam, kurš ir pielicis savu roku, lai taptu šī piemiņas vieta, kas iestājās par to, lai šī diena būtu kā atceres diena, kā arī ikvienam klātesošajam. “Svarīgākais, ko vēlos uzsvērt, ir tas, ka mēs stāvam pie pirmā atjaunotā bunkura. Un tā ir baznīca. Šodien mums katram ir jautājums, kā beigsies šī situācija Eiropā, kam būs pēdējais vārds? Šim bunkuram - baznīcai ir simboliska zīme. Šeit nenotiks Dievkalpojumi, netiks dibināta jauna draudze, bet šī ir zīme tam, kam ir pēdējais vārds. Pēdējais vārds ir Dievam. Lai tas sargā mūs, mūsu ģimenes un Latviju! Mēs esam stipri! Mēs esam kopā!”
Savā uzrunā klātesošajiem aizsardzības ministrs Artis Pabriks arī uzsvēra simbolisko nozīmi: “Šī ir tik simboliska diena un tik simbolisks moments, jo mēs fiziski visi atrodamies Stompaku purvā, lai pieminētu mūsu partizānus, mūsu brīvības cīnītājus, bet vienlaikus mūsu sirdis un prāti ir Ukrainā, ar Ukrainas tautu, ar Ukrainas valsti, ar Ukrainas karavīriem, ar visiem tiem, kuri šobrīd cīnās, tiek ievainoti un mirst par savu brīvību un arī par mūsu brīvību. Un tik simboliski, ka mēs šodien atklājam šo bunkuru – dievnamu tieši Ukrainas kara septītajā dienā. Tā ir diena, kas ir domāta lūgšanām, piemiņai un pārdomām. Lūgsim par ukraiņiem, lūgsim par mums, bet sniegsim arī palīdzību viņiem un stiprināsim savus spēkus. Mēs nezinām, kas mūs sagaida nākotnē, bet zinām, ka varam uz to skatīties ar ticību, ka ticam sev. Kamēr mums ir ticība, un kamēr mums ir vienotība, mūs neviens nevar pakļaut! Mums jābūt vienotiem kā nekad!”
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns savā uzrunā pieminēja brīvības cīnītājus dažādos okupācijas posmos, pieminot arī Gunāru Astru, kā pēdējo kritušo cīņā par Latvijas neatkarību. J.Bordāns arī uzsvēra, ka svarīgi ir izglītot mūsu bērnus, jo valsts var pastāvēt tad, ja viņi zina, kas ir patiesība, kas nav patiesība, kas ir viņu valsts un kas ir viņu gods, un kas ir Satversme.
Svinīgajā pasākumā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka, sākot darbu pie Stompaku nacionālo partizānu bunkura-baznīcas atjaunošanas, kas Latvijas tautai un valstij ir vēsturiski nozīmīga vieta, mērķis bija nodot nākošajām paaudzēm liecību par mūsu varoņu pašaizliedzību cīņā par Latviju. “Krievijas iebrukums Ukrainā un ukraiņu tautas cīņa par savu valsti, ir piešķīrusi jaunu nozīmi Stompaku bunkuram-baznīcai. Šodien tas ir simbols tautas spēkam un taisnīgumam. Vēsture liecina, ka agri vai vēlu agresors kritīs, jo tautas tiesības dzīvot savā brīvā un neatkarīgā valstī nav apstrīdamas,” uzsvēra zemkopības ministrs.
Stompaku bunkura-baznīcas rekonstrukcija sākta 2021. gadā un veikta ar Zemkopības ministrijas un AS “Latvijas valsts meži” atbalstu, uzklausot vēsturnieku un laikabiedru atmiņu stāstus.
Uzziņai:
Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu ir noteikts 2. marts, jo 1945. gadā 2. martā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Toreiz ap 350 Latgales mežabrāļu izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildu zaudējumiem.
Dabas liegums “Stompaku purvi” ir unikāla teritorija ar dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Purva austrumu daļas salās 2. Pasaules kara laikā bija ierīkota partizānu apmetne, kura bija lielākā Baltijā un Ziemeļeiropā. Tajā bija 24 bunkuri un vairākas virszemes būves. Uz Nacionālo partizānu mītnēm dabas liegumā “Stompaku purvi” ved marķēta taka, mitrākajās purva vietās ierīkotas laipas. Izstaigājot dabas taku, iespējams uzzināt arī par teritorijā mītošajiem putniem, dzīvniekiem un augiem.
Informāciju (Valsts prezidenta kanceleja, Zemkopības ministrija) apkopoja Iluta Jaunžeikare
Foto: Valters Kaņepe