1941.gada 14.jūnijā apritēja 82. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktās masu deportācijas no Baltijas valstīm 1941. gada 14. jūnijā. Šī akcija bija daļa no masu represiju politikas, kuru savas pastāvēšanas laikā piekopa staļiniskais režīms.
Baltijas iedzīvotāju izsūtīšana – piespiedu pārvietošana uz Sibīriju uzsākta tūlīt pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanas PSRS. Tā bija pirmā lielākā deportācija, kad izsūtīja Latvijas Republikas eliti - skolotājus, garīdzniekus, pašvaldību darbiniekus, studentus, tirgotājus, armijas un policijas virsniekus, kā arī viņu ģimenes. No Bērzpils tika izsūtīti 32 cilvēki.
14.jūnijā Bērzpilī viesojās Sibīrijas bērni no Ilūkstes, kuri kopā ar ģimenēm tika izsūtīti 1949.gada 25.martā. Pie ilūkstiešiem pievienojās arī bērzpilietis Jāzeps Gudakovskis, kurš kopā ar māti Jadvigu no Ludzas rajona Mērdzenes pagasta tika izsūtīts uz Sibīriju.
Ciemiņi pieminēja 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Aizdedza svecītes un nolika ziedus pie piemiņas zīmes ‘’ "Brīvības cīņu (1918-1920) karavīriem un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem". Divi no tā laika karavīriem, kuru vārdi iegravēti piemiņas zīmē arī tika izsūtīti uz Sibīriju. Semjons Arhipovs un Ludvigs Topecs. Abi apcietinājumā miruši.
Baudot Bērzpils Saieta nama darbinieku sarūpēto spēka biezputru, represētie no Ilūkstes atcerējās 1949.gada 25.marta deportācijas. Dalījās atmiņās par Sibīrijā pavadīto laiku.
Braucām pa Bērzpils pagasta vietām, no kurienes arī bērzpilieši tika deportēti. Viena no vietām - Solas ciems – aizveda Jāņa Raciborska ģimeni. Vecpils ciemā - Pētera Bondara ģimeni. Bēržu baznīcā viesi no Ilūkstes klausījās stāstu par dzejnieces Broņislavas Martuževas un viņas piederīgo izsūtīšanu uz Sibīriju. Tādu stāstu ir daudz…
Tas laiks ievilka smagu rētu tūkstošu un tūkstošu cilvēku sirdīs un dzīvē. Laupītā bērnība un smagie jaunības gadi nav Sibīrijas bērnus salauzuši. Viņi ir izturējuši, izturējuši ar ticību Latvijai!
Foto: Biruta Millere