Daudzas prasmes mūsdienu sabiedrībā zaudē pielietojumu un kļūst tikai par muzejisku vērtību. Arī prasme pļaut ar rokas izkapti, sagatavot darba rīku darbam kļūst aizvien retāka. Īpaši jaunās paaudzes vidū. Briežuciemā, lai neaizmirstu pļaušanas iemaņas un arī sanāktu kopā svinēšanai, daudzus gadus ir bijušas organizētas pļaušanas sacensības ar rokas izkaptīm. Pēdējos sešus gadus vairs šāda aktivitāte nebija notikusi.
Šogad tika nolemts atkal sarīkot pļaušanas svētkus, liekot akcentu vairāk uz prasmju apgūšanu- kā izvēlēties izkapti, kā to sagatavot darbam. Pēterdienā dažāda vecuma ļaudis pulcējās pie tautas nama, lai piedalītos meistardarbnīcā. Pieredzējušie vīri dalījās prasmēs, pastāstīja daudzas interesantas lietas par izkapts iesiešanu, kulšanu, strīķēšanu. Secinājām, ka mūsu pusē ir ļaudis, kuri šo amatu prot, tikai praktiski pielieto arvien retāk un labu izkapšu kļūst mazāk.
Pirms došanās uz pļavu, visi noklausījās pļāvēju noteikumus, nedaudz nenopietnā stilā, bet tādus, kuri pavisam nopietni būtu jāievēro. Gan gājienā, gan pļaušanas laikā par jautrību un dziesmām rūpējās Renāte Ločmele un Anita Pakalnīte. Ar izkaptīm mainoties, katrs varēja pamēģināt, kā veicas ar pļaušanu! Seši pasākuma dalībnieki arī uzdrīkstējās pļaut uz laiku – Klinta Keiša, kura dzīvo Rīgā, bet ciemojās Baltinavā pie vecākiem, Skaidrīte Pakalnīte, kura pļaušanas sacensībās piedalās katru gadu, Valentīns Mežals, kurš rokas izkapti pa retam izmanto arī ikdienā, prot izkaps sagatavošanas darbus un pļaut bērnībā iemācījis arī dēlu. Kamēr ir interese, pļaut mēģina arī mazdēli. Sacentās arī Kamzols Ēvalds, kurš arī zina daudzas ar izkaptīm saistītas lietas un, protams, arī Aleksandrs un Kaspars Pakalnīši. Tēvs un dēls ir iepriekšējo sacensību vairākkārtēji uzvarētāji. ‘’Vēršalīdumos” Pakalnīšu mājās ir tikušas rīkotas arī sacensības. Pakalnīšu ģimene bija arī šī gada pasākuma atbalstītāji. Paldies Aleksandram par meistardarbnīcu! Prieks, ka starp aptuveni 15 dalībniekiem, kuri nopļāva kaut vienu vālu Ainas Loginas pļāvējiem atvēlētajā pļaviņā, bija arī bērni. Kaut nedaudz pamēģinot, var rasties interese šo prasmi apgūt, kas ir ne tikai saglabājama, bet praktiski ļoti noderīga.
Pārējie pasākuma apmeklētāji vai nu ņēma rokās grābekļus un „sokumus’ un sakrāva smuku zārdu, kas arī jāprot izdarīt tā, lai siens nesamirkst un arī izskatās glīti. Pārējie līdzjutēji atbalstīja ar dziesmām un padomiem. Paldies pārvaldes vadītājai Sarmītei Taborei par atbalstu, talantīgajām pavārītēm Marijai Skabai un Venerendai Keišai par garšīgo zupu, Dainim, Kristeram un Valentīnam par palīdzību sagatavošanās darbos, dziedošajām meitenēm par skaistajām dziesmām, visiem par līdzi dziedāšanu un darbošanos. Aleksandram Pakalnītim par meistardarbnīcas vadīšanu un pļaušanas tradīciju uzturēšanu.
Kā katru gadu, dalībnieki varēja parakstīties uz stilizētiem pļāvēju karogiem.
Mēģinājums atjaunot tradīciju ir izdevies, ir ieceres nākamajam gadam. Aicinām sagatavot izkaptis, grābekļus, mācīties dziesmas un trenēties pļaušanās prasmēs, lai satiktos nākamgad!
Foto: Zita Mežale, Valentīns Mežals