Kāds vairāk, kāds mazāk, bet gandrīz ikviens ir apmeklējis aplikāciju “Tik Tok”. Šajā vietnē saskaramies ar visāda veida saturu un vienu no šī brīža “trendiem” - draugu kompānijā spēlēt dažādas spēles un izaicināt vienam otru, lai uzzinātu, kurš ir atjautīgāks, ātrāks un prasmīgāks. Šī gada 7.februārī, Semenovas Jauniešu mājā, notika populārāko “Tik Tok” spēļu pēcpusdiena. Spēles bija dažādas un ar savu grūtības pakāpi.
Kā viena no pirmajām spēlēm bija “Garšas tests”. Vai esi kādreiz aizdomājies, cik daudz veidu ir gāzētajam dzērienam “Coca - Cola”? Katrs ražotājs apgalvo, ka viņu dzēriens atšķiras no citiem un ir pats labākais, tāpēc mēs iztestējām, kā tad ir patiesībā. Spēles mērķis bija, nezinot kurā krūzē ir kurš “Coca - Cola” dzēriens, notestēt tos visus un pēc garšas noteikt, kura “Coca - Cola” atbilst oriģinālajam iepakojumam. Sākumā daudziem šķita, ka tas būs vienkārši, bet beigās izrādījās, ka lielākā daļa no septiņiem “Coca - Cola” veidiem spēja pareizi atminēt tikai divas vai trīs. Mūsu secinājums ir, ka tomēr tās tik ļoti neatšķiras.
Otra spēle bija “Intuīcijas tests”. Nezinot doto krāsu kombināciju, vajadzēja atkārtot to minot vai paļaujoties uz savu intuīciju. Lai apgrūtinātu uzdevumu, ja kāda krāsa sakrita, mēs neatklājām, kura tā bija, bet gan pateicām, ka kāda krāsa ir pareizi. Tomēr ar visu grūtības pakāpi, daži spēja atminēt kombināciju ļoti ātri, tāpēc varam secināt, ka biežāk vajadzētu paļauties uz savu intuīciju.
Trešā spēle bija “Dzirdes tests”. Nenoliegšu, lai sagatavotu šo spēli vajadzēja vairāk laika nekā bija domāts, jo piepildīt glāzi ar ūdeni, lai uzsitot pa to skaņa skaidri atšķirtos no citām glāzēm, bija izaicinājums. Tomēr pēc vairākiem mēģinājumiem mums ar brīvprātīgajiem tas izdevās. Šīs spēles mērķis bija ar ciet acīm klausīties melodiju, ko kāds nospēlē un pēc tam to atkārtot tādā paša secībā. Atkal likās nekas sarežģīts, bet realitātē tas nav nemaz tik vienkārši. Tam, kuram ir muzikālā dzirde uzdevums nesagādāja grūtības, bet tam, kuram šīs dotības nav, bija grūtāk. Kā spilgtu piemēru varu saukt sevi, jo tikai pēc vairākiem mēģinājumiem “izmocīju” pareizo secību.
Arvien biežāk esam dzirdējuši par spēli “Who is impostor?”jeb latviskā versija “Kurš ir viltvārdis?”, tāpēc izmēģinājām paši, kā tad ir censties noslēpt, ka esi viltvārdis. Šajā spēlē izmantojām galda spēli “Spyfall”, jo princips ir tas pats - visiem ir viena lokācijas kartiņa, izņemot vienu cilvēku, kuram ir spiega kartiņa un viņš nenojauš par kādu vietu tiks runāts. Katrs uzdod jebkuram jautājumu, kas nepasaka priekšā, kas tā par vietu, bet no otras puses palīdz noteikt vai šis cilvēks ir spiegs vai nē. Visgrūtākais uzdevums, protams, bija spiegam, jo atbildēt uz jautājumu bija jāmāk gudri, lai neatklātu, ka esi spiegs. Pēc spēles secinājām, ka ir jāmāk ne tikai gudri uzdot jautājumus un atbildēt uz tiem, bet arī neizrādīt pašā spēles sākumā, ka tu esi spiegs.
Ar pēdējo spēli mēs katrs vismaz reizi jau esam saskārušies. Spēles “Nopūt svecītes” uzdevums bija “gandrīz” vienkāršs. Vienā rindā bija saliktas iedegtas svecītes un katram bija vienā elpas vilcienā jānopūš visas liesmiņas. Varētu jautāt, kas tur ir tik sarežģīts? Mums arī šķita, ka šis būs vieglāk par vieglu, bet kad katrs centās nopūst visas svecītes un šķita, ka visas ir nodzisušas, dažas pēkšņi atkal iedegās, atstājot dalībnieku ar izbrīnītu seju. Laiks paskrēja nemanot, jo mazais sacensību gars neļāva jauniešiem atslābt, katrs vēlējās uzlabot savu rezultātu izaicinājumos un pārspēt citus. Paldies mūsu kolosālajiem brīvprātīgajiem Šarlotei un Ērikam, kas aktīvi līdzdarbojas Semenovas Jauniešu mājā katru trešdienu.
“Be the opportunity” Nr. 2023-1-LV02-ESC51-VTJ-000140142
Teksts: Sendija Zaremba
Foto: no personīgā arhīva
