Sākoties jaunam gadam, tradicionāli trešā septembra sestdiena tiek rezervēta mīlas dzejas un dziesmu festivālam “Upītes Uobeļduorzs”, pat nezinot janvārī vēl programmu ir skaidrs, ka uz festivālu ir jādodas. “Upītes Uobeļduorzs” ir unikāls ne tikai tāpēc, ka ir vecākais latgaliešu festivāls pasaulē, bet arī ar to, ka nekad nezini, kas tevi sagaidīs un kā līdz galam jutīsies festivālā.
Liels paldies Valsts Kultūrkapitālā fondam Latvijas Nacionālajam Kultūras centram, kuri atbalsta pasākuma norisi. Liels paldies Nemateriālā kultūra mantojuma “Upīte” direktoram Andrim Slišānam par zvaigznes telti skatītāju sēdvietām, SIA "Čivix" par profesionālo skatuvi un Bigmaar's Records par lielisko skaņu. Liels paldies drosmīgajiem skatītājiem, kuri nebaidījās ne no lietus, ne no sala un atbrauca uz festivālu. Patiesībā nebija auksti un lietus arī īpaši daudz nelija. Desmit stundu laikā jeb tikai par 10.00 Eur (iepriekšpārdošanā pat par 8.50 Eur) ir iespējams iegūt bagātu priekšstatu par norisēm Latgalē pēdējā gada laikā. Pēdējos trīs gados bija vērts doties uz Upīti, arī tikai tāpēc vien, lai piedzīvotu festivāla sajūtas īpaši veidotās āra skatuvēs.
Savus jaunākos dzejoļus festivālā lasīja Mārīte Slišāne, Ineta Atpile-Jugane, Anna Rancāne, Annele Slišāne, Valentins Lukaševičs, Gunta Ločmele, Dagneja un Evika Muižniece. Gandrīz visi dzejnieki ir palikuši tik moderni, ka dzeju lasīja no viedtālruņa, iespējams, ka domu uzplaiksnījumus arī pieraksta telefonā. Pirmo reizi festivālu vadīja sieviete, kolorītā latviešu valodas skolotāja, dizaina tērpu autore, video režisore Evika Muižniece. Viņas radītais skatuves tērps bija ļoti skaists dienas gaismā, bet vēl skaistāks kļuva tumsā, kad iemirdzējās lampiņās. Evika atzina, ka šādu tērpu būtu pelnījusi katra sieviete. Protams, Eviku daudzi kungi, puiši un jaunskungi pamanījās uzlūgt uz kādu deju, jo tik neparastā tērpā nebija ieradusies neviena cita daiļā dzimuma pārstāve.
Liels prieks, ka festivāla dalībnieku grupas dzied latgaliski, ja nevar vairāk, tad vismaz vienu dziesmu, kā arī ir interesanti, ja pasākumā izpilda kādu pirmatskaņojumu. Folkloras kopa “Upīte” bija sagatavojusi vairākas dziesmas un danču popūriju, kas skanēja pirmo reizi un kopš 24.februāra visās folkloras kopas “Upīte” uzstāšanās reizēs izpildīja spēka dziesmu Ukrainai – "Tāvs dālam naudu deve". Saistošu uzstāšanās programmu bija sagatavojis Vinsents Kūkojs, aktīvākie dejotāji jau sāka dejot grupas “Kei-Rei” dziesmu izpildījumā, īstu rokmūziku noblieza grupa “Reibums”, ja kādam likās, ka kaut kur redzēti, tad pareizi atminējās, jo kādreiz uzstājās arī kā grupa “Gondreiž desmitnīka”. Nopietniem cilvēkiem patika grupas “Piparmētra” uzstāšanās. Šogad jaunās mūziķes uzstājās samazinātajā sastāvā, jo divas dalībnieces bija apslimušas. Grupa “Dabasu Durovys” atgādināja, ka nekas nevar būt labāks kā piparmētru čajs ar madu. Pasākuma kulminācija bija grupas “Pirmais kurss” uzstāšanās, kur muzicēja Francis, Kārlis un Valdis. Centīgākie pasākuma apmeklētāji, protams, izpildīja mājas darbu un paklausījās šīs grupas dziesmas Youtube kanālā. Īsta joku grupa. Jau jautra likās ierakstos, bet dzīvais izpildījums pārspēja visas gaidas. Uzstāšanās un joki bija tik lieliski, ka sāku jau skatīties, kur tuvākajā laikā koncertēs šī grupa. Ja jaunākā paaudze priecājās par dziesmu “Sēnes”, tad es priecājos kā jaunieši man blakus dzied līdzi grupas dziesmām un zina vārdus visām grupas dziesmām tāpat kā es zinu dziesmu vārdus grupas “Prāta vētras” dziesmām. Domāju, ka grupai “Pirmais kurss” pēc uzstāšanās Upītē palielinājās fanu skaits, jo daudziem patika senās labās dziesmas “Minka nāk, minka vienmēr ciemos nāk” vai “Man ir sarkans mocīts un es esmu džeķiņš baigi foršs” vai leģendārā dziesma “Mazā bilžu rāmītī man ir bilde tava” izpildīta citā aranžējumā. Kā atdzina “Pirmais kurss”, tad labprāt uz Upīti braukt vēl, tik aiciniet, gandrīz “pa ceļam uz mājām” iznākot. Dedzīgākie fani vietējai grupai “Unknown artist” ir no Medņevas un Šķilbēnu pagastiem, rēzekniešiem un daugavpiliešiem bija grūti ielauzties pirmajās rindās, jo īstie fani pirmās rindas aizņēma jau Guntas Ločmeles uzstāšanās laikā. Izturīgākie pasākuma apmeklētāji vēl spēja uzrepot kopā ar grupu “Latgalīšu reps” un tikai paši pacietīgākie uzzināja kādā mūzikas stilā spēlē un kādas dziesmas dzied Santa Savicka-Drozdova.
Festivālā satiku daudz apmeklētājus, kuri festivālu apmeklē katru gadu, bet bija arī tādi cilvēki, kas festivālu apmeklēja pirmo reizi un uzdeva jautājumus kā radās festivāls, vai to izdomāja Ontons Slišāns, kas bija Ontons? Paldies dzejniekam, publicistam, folkloras vācējam un pētniekam, lokālās vēstures pētniekam, festivāla tēvam Ontonam Slišānam, kurš sasauca mūs kopā jau 21.reizi. Tiksimies jau pavisam drīz nākamgad trešajā septembra nedēļā Upītē, lai kļūtu par vēstures veidotājiem 22. mīlas dzejas un dziesmu festivālā “Upītes Uobeļduorzs”. Nepaliec malā, bet kļūsti par vēstures veidotāju!
Teksts: Vineta Zeltkalne
Foto: Andris Slišāns