Kā katru gadu, 10. oktobrī, rīta agrumā, iestādes apkārtnē bija dzirdama saviļņojoša latviešu tautas mūzika, kas vēstīja par gadskārtējo Putras dienu. To bērni un darbinieki gada ar nepacietību. Arī noformējums – tautiskie dvieļi, koka karotes, lielais melnais putras katls vēstīja par to.
Šo svētku saimniece – skolotāja Aina, kas tēlā iejutusies gadu gadiem, putras ēdājus sagaidīja ar lielāko prieku un daudz dažādiem pārsteigumiem. Skanēja dziesmas, minējām mīklas, tika dejots un smiets, rotaļās iets. Bet, lai tiktu pie gardās putras, bija arī jāpastrādā, jāuzkopj iestādes teritorija. Talkoja gan lieli, gan mazi., akardeonista Arvīda mūzikas pavadījumā. Darbs ritēja raiti., laiks mūs lutināja. Zem ozola uz ugunskura virmoja piparmētras tējas smarža un vārījās putra, kas pēc padarītā darba ikvienam šķita varen garda. Talcinieku degungalus rotāja siltā ābolu pīrāga baltais, saldais pūdercukurs. Prieks par padarīto darbu un jautri pavadīto laiku.
Informāciju sagatavoja: Iveta Barinska
Foto: PII "Sienāzītis" skolotājas
