Publicēts: 10.08.2023.
Iedzīvotājiem Pašvaldības policija
Informatīvs ziņojums

Šo sestdien, 2023. gada 12. augustā, plkst. 16.00 Latvijā tiks oficiāli atklāta ūdensputnu medību sezona. Valsts meža dienests aicina iepazīties ar medību nosacījumiem noteiktās teritorijās, medību drošības un biodrošības prasībām saistībā ar augsti patogēno putnu gripu, kā arī svina skrošu munīcijas lietošanas aizliegumu.

Medību sezonas sākumā –  no 12. augusta līdz 14. septembrim, ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, un līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits. 

Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Publisko ezeru un upju saraksts ir atrodams Civillikuma 1. pielikumā. Valsts meža dienests atgādina, ka medīt publiskajās ūdenstilpēs, kas atrodas pilsētu administratīvajās teritorijās, atļauts tikai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības noteikto kārtību. Ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, medīt pilsētas teritorijā ir aizliegts.

Medniekiem jāņem vērā, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti citi ūdensputnu medību termiņi, liegumi un ierobežojumi. Pirms došanās uz medību vietu ieteicams noskaidrot konkrētās medību platības tiesisko statusu un ierobežojumus, kas saistīti ar ūdensputnu medībām:

  • platības medību tiesību īpašnieku vai lietotāju;
  • ūdenstilpes publisko statusu;
  • vai medību vieta neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas robežās;
  • ūdensputnu medību liegumus un ierobežojumus konkrētajā īpaši aizsargājamās dabas teritorijā.

Ūdensputnu medību sezonas atklāšanas laikā Valsts meža dienests sadarbībā ar Valsts policiju plāno veikt medību kontroli, galveno uzmanību pievēršot tieši drošības prasību ievērošanai. Piedaloties ūdensputnu medībās, medniekiem ir jāpārzina un jāievēro visas medību drošības noteikumu prasības. Neskatoties uz to, ik gadu tiek konstatēti medību drošības prasību pārkāpumi. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir pielādēta medību šaujamieroča pārvadāšana, medījot no laivas “uz celšanu”, šaujamieročus lieto divi un vairāki no laivā esošajiem medniekiem, tiek šauts uz putniem, kas atrodas uz ūdens. Šādā situācijā skrotis var bīstami rikošetēt pret ūdens virsmu un apdraudēt citus. No rikošetiem sevišķi jāuzmanās, lietojot tērauda skrošu munīciju.

Ņemot vērā to, ka publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt un respektēt cilvēkus, kuri dzīvo vai atpūšas pie ūdens.

Ar augsti patogēno putnu gripu (APPG) var saslimt ne tikai savvaļas putni un mājputni, bet arī mājdzīvnieki (suņi un kaķi) un cilvēki. Līdz ar to, medījot ūdensputnus, medniekiem kopumā jāievēro tādas pašas biodrošības prasības kā mežacūku medībās:

  • Nevalkāt medību apģērbu un apavus vietās, kurās tiek turēti mājdzīvnieki un mājputni.
  • Pēc medībām apavus mazgāt un dezinficēt ar piemērotu dezinfekcijas līdzekli, kas ir iedarbīgs pret APPG.
  • Putnu pirmapstrādi veikt vietās, kam nevar piekļūt nepiederošas personas, mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki. Pēc darba pabeigšanas pirmapstrādes vietu, rīkus un apģērbu tīrīt un mazgāt (nepieciešamības gadījumā – arī dezinficēt).
  • Veicot putnu pirmapstrādi, rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm. Nepieciešamības gadījumā valkāt cimdus, aizsargmasku vai respiratoru, kā arī aizsargbrilles.
  • Putnu pirmapstrādes blakusproduktus savākt, uzglabāt ūdensnecaurlaidīgā iesaiņojumā un nogādāt uz blakusproduktu savākšanas konteineriem. Ja konteiners nav pieejams – blakusproduktus sadedzināt vai aprakt tā, lai tiem nevarētu piekļūt dzīvnieki. Blakusproduktus aizliegts izbarot.
  • Vienmēr termiski apstrādāt putnu medījuma gaļu pirms lietošanas uzturā!

Ja cilvēkam divu nedēļu laikā pēc kontakta ar potenciāliem infekcijas pārnēsātājiem (t.sk. kaķiem suņiem un citiem dzīvniekiem) vai pēc kontakta ar vidi vietā, kur konstatēta APPG, parādās akūtas augšējo elpceļu slimības pazīmes, nepieciešams palikt mājās un sazināties ar ārstu. Ja medību sunim, kas nesen piedalījies putnu medībās, paradās akūtas augšējo elpceļu slimības pazīmes, nepieciešams nekavējoties parādīt suni veterinārārstam.

Saskaņā ar EK Regulas Nr. 1907/2006 (REACH regulas) XVII pielikumu kopš 15.02.2023. mitrājos vai līdz 100 m attālumā no tiem ir aizliegts izšaut skrotis, kurās svina koncentrācija pēc masas ir 1 % vai vairāk, kā arī šādas skrotis ir aizliegts nēsāt šaušanas izgājienā mitrājos vai šāda šaušanas izgājiena ietvaros. Mitrāji EK regulas izpratnē ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.

Šis aizliegums faktiski nozīmē to, ka visā Latvijas teritorijā ūdensputnu medībās aizliegts lietot skrošu šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ar svinu saturošu skrošu munīciju ūdenstilpēs un blakus tām.

Medību noteikumos ir noteikta kārtība, kādā mednieki apkopo informāciju par nomedītajiem ūdensputniem, norādot putna sugu, un iesniedz to Valsts meža dienestam. Medījot individuālajās medībās publiskajos ezeros un upēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām. Mēneša laikā pēc medību sezonas beigām apkopotā informācija jāiesniedz Valsts meža dienestam.

Apskatīt medījamo ūdensputnu elektronisko noteicēju iespējams vietnē www.nomeditie.org.

Lai iegūtu datus arī par nomedīto ūdensputnu vecumu un dzimumu un sējas zosu pasugām, medniekus aicina ziņot par nomedītajiem ūdensputniem Medību saimniecības attīstības fonda projektam “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte”. Par nomedītajiem ūdensputniem tiek aicināts ziņot Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijai sev ērtākajā veidā:

Ziņojumā norāda informāciju kā par nomedītajiem, tā neatrastajiem ūdensputniem. Tajā iekļauj ziņas par medību datumu, aptuveno vietu (piemēram, pagasts), vai medībās izmantots suns, neatrasto putnu skaitu un, ja iespējams, sugu, gredzenu esamību un uz tiem norādīto informāciju. Var norādīt arī papildus informāciju – piemēram, putnam ir neierasts spalvu krāsojums vai parazīti, putns nomedīts grāvī, “uz celšanu” vai tamlīdzīgi. Svarīga var būt arī informācija par neveiksmīgām medību reizēm – piemēram, vakarā putnu pārlidojumi bijuši vāji vai pat nav redzēts neviens putns.

Sūtot informāciju, vēlams pievienot nomedītā putna foto. Pīļu noteikšanai ir pietiekami, ja fotoattēlā redz knābi un astes galiņu, bet pats svarīgākais ir spārns – izplests, ar asumu uz spārna “spoguli” un trešās pakāpes lidspalvām un to segspalvām. Fotografējot putnu, vēlams izvēlēties sausāko spārnu un iespējami labus gaismas apstākļus. Izmantojot lietotni “Mednis”, putna foto pievieno sadaļas “Medības” apakšsadaļā “Reģistrēt medījumu”.