Krāšņā ceriņziedu laikā mūžības ceļā ir aizgājusi Balvu Tautas teātra režisore Vaira Resne (09.09.1951 – 28.05.2023).
Dzimusi 1951.gada 9.septembrī Balvu rajona Susāju pagastā. Astoņas klases pabeigusi Viļakas vidusskolā, mācības turpināja Balvu vidusskolā. Jau skolas laikā Vairu ļoti aizrāva teātris. 1977.gadā viņa beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, iegūstot dramatiskā teātra režisora kvalifikāciju. Vaira bijusi Jelgavas Tautas teātra režisores Lūcijas Ņefedovas audzēkne, mācījusies pie Māras Ķimeles, Mihaila Gruzdova un slavenā krievu režisora Anatolija Vasiļjeva.
1972. gadā Vaira Kultūras namā Balvos sāk strādāt par instruktori un vadīt dramatisko kolektīvu. Kādu laiku pastrādā arī Talsos, bet tomēr atgriežas. Viņas vadībā 1986.gadā Balvu teātris ieguvis Tautas kolektīva nosaukumu un kļuvis par vienu no spēcīgākajiem amatierteātra kolektīviem Latvijā, kas strādā psiholoģiskā teātra žanrā. Teātrī darbojās ap 50 dalībniekiem, no tiem lielākā daļa ir jaunieši, jo pie teātra pastāv divas jauniešu studijas. Kopumā varētu būt ap 300 cilvēku, kuri laika gaitā Balvos izgājuši caur dažādām amatierteātra studijām un bērnu kolektīviem.
Vaira iestudējusi aptuveni 60 izrādes, to skaitā:
- F.Šillers "Marija Stjuarte"
- M.Tvens "Princis un ubaga zēns"
- H.Ibsens "Heda Gablere"
- Ž.Anuijs "Antigone"
- Rainis "Pūt, vējiņi!" un "Krauklītis"
- A.Čehovs "Bildinājums", "Ragana", "Lācis", "Atraitnīte"
- J.Švarca "Parastais brīnums"
- N.Gogolis "Precības"
- Aspazija "Vaidelote" un "Ragana"
- R.Blaumanis "Pazudušais dēls", "Trīnes grēki", "No saldenās pudeles".
- Pievērsusies arī Antona Čehova dramaturģijai, centusies apgūt slavenā režisora Mihaila Čehova pieredzi. Kā rezultāts šiem radošajiem meklējumiem ir Starptautiskais teātra festivāls Balvos "Ķiršu dārzs".
Kopš 2009.gada Vaira Resne strādāja ar Balvu Kultūras un atpūtas centra vājredzīgo dramatisko kopu "Redzēt ar sirdi". Kopa 2016. gada dramatisko kolektīvu skatē ieguva 1.pakāpi un piedalījās skatē "Gada izrāde 2016" Dailes teātrī. Vājredzīgo kopas izrāde - meditācija "Bēgšana uz Ēģipti" Baltā spieķa dienas ietvaros 2017.gadā rādīta Latgales vēstniecībā "Gors".
No 2009.gada Vaira Resne vadīja arī Balvu pagasta dramatisko kopu. Kopā viņi iestudējuši fragmentus no Gogoļa "Precībām" un Šillera "Marija Stjuarte", dzejas izrādi kopā ar vokālo ansambli, izrādi "Māsas". 2018.gadā Balvu novada amatierteātru kolektīvu skatē Balvu dramatiskais kolektīvs ar N.Vētras - Muižnieces lugu "Māsas" ieguva pirmo pakāpi un republikas "Gada izrādes" skatē Jēkabpilī otro pakāpi.
Vaira Resne vairākkārt ir saņēmusi Balvu pilsētas Atzinības un Pateicības rakstus, 2005.gadā - Kultūras ministrijas prēmiju par radošu veikumu 2004.gadā un spilgtiem iestudējumiem. Ar 2011.gada 16.marta Ordeņu kapitula lēmumu Vairai Resnei piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira, ar 2018.gada 25.janvāra lēmumu Vairai Resnei piešķirts Balvu novada domes apbalvojums "Balvu Goda pilsonis", bet Valsts Kultūrkapitāla fonda padome 2020.gada 17.decembra sēdē viņai piešķīra mūža stipendiju. Tā par Balvu Tautas teātra režisori raksta Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē.
Vaira Resne savu dzīvi ir ziedojusi režijai, ir piepildījies viņas rakstītais 1972.gada paskaidrojumā "gribu savu dzīvi ziedot režijai", kad, stājoties Rīgā aktieros Teātra fakultātē, viņa neiegāja iekšā pie uzņemšanas komisijas, bet viņai atļāva iet uz režisoriem.
Ar cieņu pieminot bagāto režisores darba mūžu, izsakām visdziļāko līdzjūtību Vairas Resnes tuviniekiem un talanta cienītājiem.
Balvu novada dome un pašvaldība