Balvu novada esošie un potenciālie tūrisma uzņēmēji 18.aprīlī tikās ikgadējā Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra (ZBTC) organizētā pasākumā pirms aktīvās vasaras tūrisma sezonas.
Tikšanās laikā ZBTC vadītāja Mārīte Orniņa prezentēja jauno Balvu novada tūrisma zīmolu, izstāstot plašāk zīmola stāstu un veidošanas procesu. Ikviens tiek aicināts griezties Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrā, lai uzzinātu par iespējām izmantot šo zīmolu "Ziemeļlatgale" savā tūrisma biznesā.
Reklāmas speciālists Raimonds Platacis dalījās pieredzē par to, kas ir mārketinga atslēgas instrumenti, lai eksportētu latgalisko dzīves ziņu arī ārpus reģiona. Viņš uzsvēra, ka zīmols strādā tikai tad, ja to atdzīvina, ja tas veido kādas asociācijas. Arī jauno Balvu novada tūrisma zīmolu “Ziemeļlatgale” var “atdzīvināt” ar kaut ko tieši ziemeļiem raksturīgu, piemēram, ledus, termometrs, cimdi, ļaujot vaļu radošajai fantāzijai un izmantojot visu, kas mums ir! Svarīgi ir apzināties, ka mēs paši esam spējīgi ar saviem pieejamajiem resursiem attīstīt un veidot ko jaunu!
- Raimonds savā prezentācijā bija izdalījis vairākus Latgales spēka punktus. Būtiskākais no tiem - izmantot "saimnieka faktoru", ka uzņēmuma vai tūrisma objekta priekšplānā ir īpašnieks, kas “iznes” publiski savu darbošanos, tajā pašā laikā uzņemoties arī visu atbildību.
- Otrais spēka punkts - autentiskums, kas Latgales kontekstā ir ļoti būtiski. Lai arī kā mums būtu vēlme globalizēties, tomēr šādi mēs varam pazaudēt savus autentiskuma standartus. Jo tūristi uz Latgali brauc pēc latgaliskā – autentiskā. Svarīgi ir sevi nepazaudēt!
- Kā trešo spēka punktu Raimonds izdalīja tradicionālās vērtības, kurām vajadzētu piedāvāt laikmetīgu redzējumu, iesaistīt jaunākās tehnoloģijas.
- Ceturtais spēka punkts – spēja sadarboties. Kā atzina reklāmas speciālists, tad Latgalē šobrīd problēma ir tā, ka mēs nesarunājamies. Katrs esam savrupnieks. Bet pašiem uzņēmējiem vajag paskatīties pa labi, pa kreisi, meklēt sadarbības iespējas: “Vajag berzi un trīšanos, lai kaut kas notiktu.” Tajā pašā laikā atzīstot, ka Latgalē nav viegli, ir jācīnās. Raimonds pats dalījās ar saviem cīņas stāstiem, kā, meklējot sadarbības iespējas, top arī kas jauns. Piemēram, sadarbībā ar kafijas grauzdētavu “KUUP” tiek veidotas dizaina lampas no kafijas biezumiem. Iespējas ir, esam radoši un uz sadarbību vērsti!
- Identitāte – ir piektais spēka punkts jeb jaudīgākais spēka punkts. Mums ir svarīga identitāte, svarīgs latgaliskais, kas mūs vieno.
- Sestais spēka punkts – pareizās disciplīnas izvēle. Tiecoties pēc disciplīnām, kurās mēs zinām, ka nekad nebūsim pirmie, mēs aizmirstam par disciplīnām, kurās esam jaudīgi.
Noslēdzot savu prezentāciju Raimonds piedāvāja vienu veidu, kā Latgale varētu piedāvāt tūrisma eksportu: “There is an alien in every latgalien”. Jo mēs esam tie alien no vārda latgalien. Mēs esam tādi mazliet dīvaini, kā no citas pasaules, vismaz rīdzenieku skatījumā kaut kur tālu esoši. Bet tādi mēs esam, ar savām funkcionālajām īpatnībām, ar latgaļu viesmīlību un atvērtajām sirdīm.
Tūrisma eksperts, Dr.geogr. Andris Klepers informēja par uzsākto pētījumu par Balvu novada tūrisma attīstību un tūrisma eksporta mērķtirgiem, kas rezultēsies jaunā Balvu novada tūrisma attīstības stratēģijā jau pēc dažiem mēnešiem. Tūrisma uzņēmēji aicināti aktīvi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu dokumenta izstrādē.
Andris savā prezentācijā par tūrisma eksporta attīstības vajadzībām un iespējām Ziemeļlatgalē lika akcentu uz to, ka tūristi zina pilsētas un reģionus, tāpēc būtu ļoti svarīgi, kā mēs Ziemeļlatgali pasniedzam tūristiem, kā tūristiem līdz šejienei nonākt, kā viņus mudināt uz šo pusi doties.
Mums kā reģionam jādomā pa to, lai mēs kā vieta būtu pievilcīga gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan apmeklētājiem. Redzot kopīgās tendences gan Balvu novadā, gan Latvijā, dzimstība samazinās, sabiedrība noveco, tāpēc, attīstot tūrismu reģionā, ļoti jāpiedomā pie ārzemju tūristu piesaistes, un konkurencē ar citām pilsētām un reģioniem jādomā par to, ko ceļotāji sagaida, kāda ir šī piedāvājuma kvalitāte, atšķirīgums, estētiskā kvalitāte, realizēšanas iespēja un funkcionalitāte, kā arī emocionālais saturs.
Prezentācijas noslēgumā Andris lūdza katram tūrisma uzņēmējam padomāt, cik katrs personīgi ir gatavs uzņemt ārzemniekus?
Tikšanās noslēgumā klātesošajiem vēl bija iespēja uzzināt kaut ko vairāk par mobilo aplikāciju TRIP ērtai Latvijas apceļošanai, kas ērti lejupielādējama Google Play vai App Store, meklējot TripLV.
Liels paldies atsaucīgajiem Balvu novada tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par tikšanos un iesaisti! Uz sadarbību!