Tiekoties ar Balvu novada domes un pašvaldības vadību, deputātiem un speciālistiem, Inga Bērziņa atzina, ka pašvaldības darbs ministrei ir ļoti labi zināms, jo 15 gadus ir vadījusi Kuldīgas pašvaldību. Ministrijā salīdzinoši jautājumu loks ir daudz plašāks nekā pašvaldības. Arī ministriju gaida pārmaiņas. Šobrīd ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet nākamā gada laikā vides un dabas jomu ir plānots nodot Klimata un enerģētikas ministrijai, tāpēc “vides” vārds vairs nevarēs būt nosaukumā, bet ministrijai plāno pievienot digitālo attīstību, un sanāktu saīsinājums DARAM, kas šobrīd sanāk - digitālās attīstības un reģionālās attīstības ministrija, bet, lai no VARAM varētu kļūt par DARAM, jāatrod vārds otrajam “a”, jo pašlaik sanāk divas “attīstības”, kas neizklausās labi.
Galvenās jomas VARAM ministrijā var iedalīt trīs galvenajos blokos – digitālā attīstība, vides un dabas joma un reģionālā attīstība.
VARAM ministrija kļūs par vadošo ministriju valstī. Būtībā visi digitālie jautājumi un digitālā attīstība tiks koordinēta caur VARAM. Šis process jau ir iesācies, ir uzsākts darbs pie valsts sistēmām, lai tās visas varētu un būtu spējīgas sadarboties, lai no tām varētu vienkārši dabūt datus. Strādāts tiek arī pie programmu pilnveidošanas, piemēram, Latvija.lv tiks uzlabota, lai tā būtu draudzīgāka iedzīvotājiem.
Latvijai ir arī ar ko lepoties, jo valsts pakalpojumu digitalizācijā esam 5.vietā Eiropā, tikmēr digitalājā jomā atpaliekam, jo digitālās prasmes ir tikai 50% iedzīvotāju.
Reģionālajā attīstībā plānots strādāt pie Rīgas metropoles izveides, un, lai visos fondos, kas Latvijā ienāk caur VARAM ministriju, kas ir apmēram miljards euro, tiktu ievērota reģionālā pieeja. Tas nozīmē, ka tas netiktu sadalīts pēc iedzīvotāju skaita, piemēram, ja Latgalei iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir zemāks, tad tiek piemērots īpašs koeficients, lai finansējums pret cilvēku būtu lielāks nekā tas ir Rīgā vai Pierīgā.
Vēl ministrija strādā pie Austrumu pierobežas rīcības plāna, kurš jāpabeidz līdz nākamā gada pusei, kurā viens no plāniem ir, piemēram, dubultā pielietojuma infrastruktūras izveide, ka ceļi, kas tiks būvēti Austrumu pierobežā tiks izmantoti gan civilām, gan militārām vajadzībām.
Ministrei tika uzdots jautājums par viņas redzējumu, kā viņa prognozē, kāda varētu būt nākotnes prognoze pašvaldībām jau ar šobrīd redzamo nepietiekamo finansējumu, lai pašvaldība varētu izpildīt savas obligātās funkcijas, nerunājot nemaz par brīvprātīgajām.
Uz ko Inga Bērziņa atbildēja, ka Latvijas Pašvaldību savienība un valdība ir parakstījusi savstarpējās vienošanās protokolu. Pašvaldībām tika papildus piešķirti 7 miljoni euro, kas tika sadalīti starp 19 pašvaldībām, un papildus 5 miljoni euro tām pašvaldībām, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, kas būs kā līdzfinansējums, kas daļēji saistīts ar deinstitucionalizācijas projektu. Un vēl provizoriski 6 miljoni euro pašvaldībām būs no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem.
Kā risinājumus pašvaldības finanšu situācijas uzlabošanai, lai gan tikai īstermiņā, būtu kredīta pamatsummas atlikšana, ne pilnībā, bet par sadārdzinājuma procentu daļu, kā arī nākamajā gadā būs jāstrādā pie finanšu izlīdzināšanas sistēmas maiņas, lai nebūtu tik liela starpība starp pašvaldībām nodokļu pieaugumā.
Jautājot par iespējamajiem VARAM projektiem lauku teritorijās ceļu infrastruktūras uzlabošanai, tad tādi netiek plānoti. Kā risinājumu ministrija piedāvā izmantot projektus industriālo teritoriju attīstībai vai izmantot aizņemšanās iespējas ceļu sakārtošanai. Inga Bērziņa cer, ka varēs īstenoties VARAM iecere par projektu, kas sevī ietvertu izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanu, kur būtu arī investīcijas ceļos un investīcijas autobusos.
Ceļu jautājums sarunā tika aktualizēts vairākkārt, pašvaldībai tas ir ļoti būtiski, tikpat būtiski ir arī Austrumu robežas stiprināšana. Pašvaldības vadība un deputāti cer, ka tiešām Balvu novads saņems kādu finansējumu šo jautājumu risināšanā.
Balvu novada pašvaldības policijas priekšniece Rita Kravale aktualizēja jautājumu, kas ar nākamo gadu būs obligāts visās pašvaldībās, tas ir pašvaldības policijas izveide un veikt atskurbināšanas pakalpojumu savā pašvaldības teritorijā, kas būtībā ir iekšējā drošība, kura mūsu valstī ir izvirzīta kā prioritāte. Bet, lai atbilstoši prasībām aprīkotu pašvaldības policiju, iegādātos dienesta auto, lai varētu veikt ātruma kontroli, izmantotu visas datubāzes, šī summa ir ievērojama.
Atskubināšanas pakalpojumu Balvu novada pašvaldība sniedz jau gandrīz desmit gadu (2025.gada jūnijā būs 10 gadi), un pašvaldībai tas izmaksā apmēram 50 000 euro gadā. Šo pakalpojumu izmanto arī citas pašvaldības, tālākās ir Madonas un Smiltenes novadi.
Ministre atzina, ka atskurbināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībām ir problēma un uzteica Balvu novadu, ka jau tik ilgi tiek nodrošināts šis pakalpojums un ka to izmanto arī citas pašvaldībs, bet kā risinājumu aprīkojuma iegādei pašvaldībai piedāvāja nākamajā gadā ņemt aizņēmumu iekšējās drošības nodrošināšanai.
VARAM ministrei tika jautāts arī par sociālajiem pabalstiem, kuru summa ar katru gadu paliek lielāka, kas nekādīgi neveicina pabalstu saņēmējus atgriezties darba tirgū, tāpat tika uzdoti jautājums par pašvaldības nekustamo īpašumu pārdošanu un Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), uz ko ministre atbildēja, ka pēc šīs tikšanās viņai būšot daudz darāmo darbu un noskaidrojamo jautājumu.
