9.aprīlī sadarbībā ar biedrību "Reāls Piedzīvojums", kokaudzētavu “Bētras” Viļakas vidusskolas vēsturiskajā augļu dārzā, Sociālās aprūpes centra un Romas katoļu baznīcas teritorijā tika iestādīti jauni augļu koki un krūmi, kas simboliski atdzīvināja kādreizējo tradīciju un iedzīvināja kopienas rūpes par dabu un vietējo vidi.
Viļakas vidusskolā stādīšanas darbi sākās ar dziesmām, dejām, mazliet arī ielūkojoties vēstures lappusēs, kāds ir bijis vēsturiskais muižas ābeļu dārzs. Viļakas vidusskolas direktore Mārīte Supe-Tuča uzrunājot klatesošos teica, ka koka stādīšana nav tikai tā ielikšana zemē, bet tā ir dāvana nākotnei, un katram lika pārdomāt vai nevajadzētu iestādīt kādu augļu koku savā augļu dārzā.
Izrādās, ka vēsturiskais ābeļu dārzs ir bijis kopš muižas laikiem, kur pašlaik ir saglabājušās divas vecas ābeles. Skolas muzejā ir saglabājusies 1936.gada absolventa atmiņas citāts, kurš liecina, ka skolā bija labs un liels ābeļu dārzs. Lai tas saglabātos un nestu augļus, katru gadu absolventi papildina ar kādu sev tīkamu kociņu.
Skolas izglītojamie, pedagogi, vecāki un sabiedriskie partneri kopā iestādīja 10 ābelītes un 10 krūmcidonijas, lai priecātos par ražu, par paēnu vasaras karstajās dienās, par lepnumu par savu augļu koku dārzu Viļakas pilsētā.
Stādīšanas talka turpinājās Viļakas sociālās aprūpes centrā, kur augļu koku dārza pirmsākumi meklējami 2014.gadā, pateicoties Valērijam Romanovam un Jevgenijai Račānei. Iestādīti tika ābeļu, bumbieru un ķiršu stādi.
Pasākums ne tikai veicināja vidi saudzējošu domāšanu un kopienas saliedētību, bet arī sniedza praktiskas zināšanas par augļu koku kopšanu. Šie jaunie stādījumi kalpos kā dzīva saikne starp pagātni un nākotni, radot skaistu un auglīgu vidi gan skolēniem, gan centra iemītniekiem.
Paldies idejas autoram Lūkasam Mairim Marcinkēvičam un viņa komandai, kokaudzētavai “Bētras” par ziedotiem augļkokiem un ogulājiem. Lai katrs zieds nes cerību, katrs auglis – svētību, un katrs koks – ilgtspējīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni.