Varam būt patiesi lepni - celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē ir atzīta par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 25.novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Latvijas Nacionālais kultūras centrs godināja četras jaunās nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, starp kurām ir arī celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē, kas ir viens no senākajiem jostu aušanas veidiem, kas pazīstams visā Latvijā, bet bijis īpaši izplatīts Latgalē.
Pieteikumu iesniedza biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”. Celošanas meistare Ligita Spridzāne atklāj, ka Upītes pusē pārsvarā esot celu jostiņas jeb celainītes, ko viņi pašlaik arī pie saviem tautas tērpiem ģērb un kas ir ļoti sens aušanas veids, jo senākās ir atrastas Daņilovkas senkapos, kas liecina par to, ka senie latgaļi jau ir mācējuši šādas jostiņas aust.
Apliecinājumu pasniedza Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktores vietniece Baiba Mūrniece, sūtot īpašus sveicienus Ziemeļlatgales krietnajiem, darbīgajiem, radošajiem un pašapzinīgajiem ļaudīm, ko “Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts brīnišķīgi atspoguļo, un šodien šim krāšņajam Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma audumam pievienojas vēl viens košs pavediens – celu jostiņu aušanas tradīcija. Celu galdiņi ir tie, kuri ir devuši nosaukumu šim aušanas veidam. Dēlīši, kuros ievērti pavedieni, un šie pavedieni aušanas procesa laikā maina vietu, kādu tiem ierāda dēlītis pagriežoties, process, kur visam ir sava vieta, katrai kustībai ir jēga un nozīme, bet tam, kurš raugās no malas, pārsteigums un brīnums. Gala rezultātā skaistums, gandarījums un prieks par sevi un pasauli. Un to vairot ir mūsu uzdevums. Saskatīt, novērtēt, kopt, saglabāt, radīt, attīstīt un nekad neaizmirst izbaudīt!” vēlēja Baiba Mūrniece.
Apliecinājumu saņēma celošanas meistare Evita Zaremba - Krīgere un Balvu novada domes deputāte, Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule, sakot, ka viņai esot trīskāršs prieks. Pirmais, ka mēs uzņemamies atbildību par vienu jaunu lietu, kurai būs būt Ziemeļlatgalē. Otrais, ka šis ir pirmais pieteikums, kuru nav rakstījusi pati Ruta, ka ir izaugusi jauna paaudze, kura spēj to izdarīt un dara labi, un trešā lieta, ka Upītes jaunieši Rutu joprojām uzskata par pieteikumi jaunu, lai viņa varētu saņemt apliecinājumu viņu vietā.
Atgādinām, ka no Ziemeļlatgales Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti psalmu dziedājumi Ziemeļlatgalē, maija dziedājumi pie ciema krustiem Ziemeļlatgalē, dziedāšana ar pusbalsi un Upītes kultūrtelpa, un tagad pievienojas arī celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē.