Greenways

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

4. un 5.augusts bija projekta “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” pasākumu dienas. 4.augusta projekta veicināšanas pasākumā partneru, Vidzemes un Latgales tūrisma un uzņēmējdarbības speciālistiem bija iespēja iepazīt zaļo ceļu piedāvājumu tūristiem un visiem interesentiem Viļakā un Viļakas apkaimē, bet 5.augustā projekta partneri, Balvu novada pašvaldības pārvalžu vadītāji un citi interesenti pulcējās uz noslēguma semināru Balvos.

4.augusta programma bija veidota tā, lai nākotnē tūrisma speciālisti no Vidzemes un Latgales varētu šeit vest grupas, ieteikt ceļotājiem, ko darīt Viļakas pusē. Dienas gaitā visiem interesentiem bija iespējams iepazīties par projekta līdzekļiem izveidoto infrastruktūru: atjaunoto ēku - velo informācijas punktu, marķēto velo ceļu pa valsts autoceļu līdz Solai, kā izvietots marķējums zaļās trases sākumā un kāda ir Žīguru stacijas vēsture un izvietotā lapene un marķējums Žīguros. Tika pievērsta uzmanība, ka tūrisma speciāliste Inese Matisāne bija izdomājusi vēsturisko informāciju maršrutā no Kupravas līdz Solai uzlikt uz gulšņiem, kuri izvietoti trasē, tā sniedzot apmeklētājiem informāciju konkrētā apskates objektā, piemēram, par Žīguru MRS – mežrūpniecības saimniecības darbību, par Mežvidu skolu un citiem dabas objektiem, bet neveidojot lielus informatīvos stendus, tā ekonomiskāk izmantojot projekta līdzekļus. Lai zaļo ceļu trase būtu saistoša tūristiem ar marķēto zaļo ceļu pa bijušo dzelzceļa līniju vien nepietiks, svarīgi, lai būtu papildus apskates objekti. Vidzemes un Latgales tūrisma speciālisti dienas noslēgumā atzina, ka Viļakas puses svarīgākie objekti ir Viļakas Romas katoļu baznīca un Viļakas ezers. Svarīgi, ka Viļakas ezerā var gan peldēties, gan, ejot pa pontona tiltu, apmeklēt Viļakas ezera salu, kā arī iespējams nomāt supus, laivas, pat plostus.  Vēl Viļakas pusē ir jādomā par kvalitatīvām nakšņošanas iespējām (komfortabliem vienvietīgiem, divvietīgiem viesnīcas numuriņiem) lielām tūristu grupām, jo šobrīd nakšņošanas pakalpojums ir pieejams ģimenēm un nelielām ceļotāju grupām.

5.augusta noslēguma pasākuma dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja apmeklēt pasākumu, kuru vada Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Jāatzīst, ka priekšsēdētājam tas izdevās lieliski, jo projektā “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” ir iesaistījies no idejas līdz realizācijai. Šī ir viena no tūrisma aktivitātēm lielajā tūrisma piedāvājuma okeānā. Idejas autori zaļajiem ceļiem Latvijā ir Latvijas Zaļo ceļu asociācijas prezidents Jānis Bordāns un Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.  Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns pastāstīja kādi ir kritēriji, lai VSIA Latvijas Valsts ceļi plānotu velo ceļiņu. Galvenie kritēriji: pilsētai ar tuvējām apdzīvotām vietām ir attālums līdz 10 km, sasaiste ar citu infrastruktūru, piemēram, marķēto zaļo ceļu maršrutu un iedzīvotāju skaitu, kur lielāks iedzīvotāju skaits, tur velo celiņus izbūvēs ātrāk. Posms Balvi – Kubuli atbilst diviem Satiksmes ministrijas noteiktajiem kritērijiem: atrodas 5 km attālumā un sasniedz marķēto zaļo ceļu Rīga – Viļaka. Latvijas investīciju attīstības aģentūras tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava uzsvēra, ka ārvalstu ceļotājiem svarīgi būs starptautiskie maršruti un maršrutu tīkli. Izveidotais vietējais velo maršruts neuzrunās tūristus Vācijā, Spānijā, bet ja maršruts ir starptautisks, iekļaujas kopējā tīklā, tad kļūst interesants ārzemju ceļotājiem. Inese Šīrava aicināja atcerēties, ka aktīvais dabas tūrists apmeklē vietas, ko parasti neapmeklē lielākās tūristu plūsmas; dodas ārpus galvenajiem tūrisma centriem, uzturas ilgāk, maksātspējīgi, ir ciešākā un tiešā kontaktā ar vietējiem iedzīvotājiem, pozitīvi virzīts, vērsts uz izziņu, izpēti, iesaisti un iegādājas vietējo ražotāju produktus un preces, iegriežas mazos tūrisma objektos. Projekta vadītāja Vineta Zeltkalne un projekta partneris Raitis Sijāts iepazīstināja ar projekta rezultātā izveidoto infrastruktūru un realizētajām aktivitātēm.

Paldies Balvu novada pašvaldības policijai, kura rūpējās par velobraucēju drošu braucienu no Balviem līdz zaļo ceļu trasei Kubulos. Projekta rezultātā lielākie projekta skeptiķi ir kļuvuši par projekta atbalstītājiem. Nākotnē vēl liels darbs ir jāiegulda, lai izglītotu tieši vietējos iedzīvotājos, radot izpratni par marķētā posma ieguldījumu novada ekonomikā.

Aicinu ikvienu ieklausīties Viļakas Romas katoļu draudzes prāvesta Guntara Skutela padomā, lai arī, ko tu darītu, dari to no SIRDS, tad labie darbi un nodomi izdosies, jo Dievs palīdzēs.

Informācija: projekta vadītāja Vineta Zeltkalne

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

2022. gada 4. augustā Viļakā un 5. augustā Balvos notiks projekta “Zaļais ceļš Rīga un Viļaka” noslēguma pasākumi.
Projekta īstenošanu 2019. gada 1. septembrī uzsāka toreizējā Viļakas novada dome kopā ar sadarbības partneriem: Vidzemes tūrisma asociāciju, Balvu novada domi, Gulbenes novada domi, Ērgļu novada domi, Ogres novada domi, Ropažu novada domi un Latvijas zaļo ceļu asociācija uzsāka projekta īstenošanu. Pēc administratīvi teritoriālās reforma Balvu novada pašvaldība ir Viļakas novada domes saistību pārņēmēja un šobrīd projekta vadošais partneris, bet Madonas novada pašvaldība pārņēma Ērgļu novada domes saistības.
Projekta vispārējais mērķis ir ietvert vietējos kultūras un dabas resursus (dzelzceļa vēsturi, dabas takas, kā arī tuvējos tūrisma dabas un kultūras objektus) kopīgos un ilgtspējīgos tūrisma produktos, kas dod ekonomisku labumu visam reģionam.

Ilgtermiņa ieguvums gala saņēmējiem un plašākai sabiedrībai reģionā ir tas, ka vietējie pārrobežu reģioni saņems jaunu tūrisma produktu (zaļie ceļi Rīga – Pleskava), kas sniegs ekonomisku labumu vietējiem, mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem un visai vietējai ekonomikai kopumā.
4. augustā ar organizētu autobusu (sākums Viļakas estrādē, Pils ielā 6, Viļakā) no plkst. 10.00 līdz 18.30:

• atklāsim noslēpumaino velo māju;
• uzkāpsim Viļakas katoļu baznīcas tornī;
• redzēsim kā marķē zaļos ceļus Latvijā;
• uzzināsim, ko piedāvā z/s Sēnītes;
• ieraudzīsim Viļaku turku, somu, korejiešu acīm;
• pabūsim 729 gadus senā vietā;
• atpūtīsiemie Žīguros;
• neaizmirsīsim mieloties kafijas pauzēs.

5. augustā plkst. 10.00 pulcēsimies Balvu kultūras un atpūtas centrā, Brīvības ielā 61, Balvos, lai uzzinātu par projektā paveikto, ieklausītos Balvu novada domes priekšsēdētāja Sergeja Maksimova iedvesmojošā uzrunā, iepazītos ar uzņēmēju veiksmes stāstiem. Pēcpusdienā būs iespēja doties īstā velobraucienā (bez maksas pieejami būs velosipēdi) uz Kubuliem, lai sasniegtu zaļo trasi un uzzinātu, kur dzīvo “Škladi”.
Dalība abu dienu pasākumos ir bezmaksas.
Tikai aicinām pieteikties, lai visiem interesentiem tiktu rezervētas sēdvietas un kafijas pauzes. Lūdzam reģistrēties līdz 25.07.2022.

Priecāsimies Jūs satikt un pastāstīt mūsu zaļo ceļu stāstu.  

Teksts: projekta vadītāja Vineta Zeltkalne, mob.t. +371 29373559

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Projekta partneri, uzņēmēji un interesanti 14. jūnijā Ķeipenē un 15. jūnijā Gulbenē apmeklēja apmācību seminārus, kas ir projekta “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” aktivitāte. Apmācības vadīja Eiropas zaļo ceļu asociācijas direktore Mercedesa Munoz Zamora, eksperte Agita Līviņa, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, Valmieras tūrisma informācijas centra vadītājs Toms Treimanis, Limbažu novada aģentūras „Lauta” direktore Ilze Millere. Savu uzņēmējdarbība stāstu atklāja Z/S Mini ZOO Priedītes vadītāja Zane Magone,  topošā atpūtas un izklaides parka "Škladi" bijušajā Balvu stacijas teritorijā mārketinga speciāliste Inta Rozīte, SIA “Alirem” iepazīstināja, kā viņiem veicās ar velosipēdu īri un pārvadājumiem, Jānis Rudzītis pastāstīja savu pieredzi par alus darītavas tapšanu.

Ķeipenē aktīva diskusija norisinājās par bijušo dzelzceļa staciju uzturēšanu, attīstību un savas vietas atrašanu tūrisma piedāvājumā. Liene Ķemzāne iepazīstināja ar Suntažu stacijas sapņiem, Andris Pētersons pastāstīja par paveikto Taurupes stacijā. Pirmās dienas noslēguma iepazināmies ar Māra Oltes ēdināšanas uzņēmumu, kas izveidots bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Otrās dienas noslēgumā iepazināmies SIA "Gulbenes - Alūksnes bānītis" piedāvājumu Gulbenē tūristiem, viesiem un ikvienam interesentam. Pašiem uzņēmuma vadītājiem neticējās, ka varēs tik ātri Gulbenes depo telpās izveidot arī naktsmītnes, bet, pateicoties pandēmijas pauzei, bija laiks apstāties un padomāt, kā arī vairāk veikt saimnieciskos darbus.

Apmācību semināra dalībnieki apmeklēja arī par projekta finansējuma izveidoto infrastruktūru Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, iepazinās ar atpūtas vietu pie Pededzes tilta un apskatījās marķējumu bijušās dzelzceļa līnijas posmā pie Pededzes tilta.

No apmācībām atcerēsimies Mercedesas Munoz Zamoras padomus, ka svarīga ir sadarbība un komunikācija un izpratnes radīšanā, kas ir zaļais ceļš vietējiem iedzīvotājiem. Ja sākumā šķiet, ka grūtākais ir infrastruktūras izveide vai mārketinga aktivitātes, tad visgrūtākais esot komunikācija ar iedzīvotājiem. Spānija katru gadu iegulda miljonus, lai uzturētu izveidotos zaļos ceļus, izveidotu jaunus savienojušos posmus. Limbažu pusē zaļos ceļus apļauj 3 reizes gadā, vienreiz iepirkumā uzvarējusī firma, divas reizes pati pašvaldība. Valmieras pusē turpina attīstīt zaļo ceļu ideju, atjaunojot veco ūdenstorni Zilajā kalnā, domāja, ka tas būs galvenais tūrisma piesaistītājs, bet izveidojot iespēju izbraukt ar velo rikšu, cilvēkiem vislielākā interese ir braukt pa sliedēm ar velo. Eksperte Agita Līviņa aicināja maršrutos uzstādīt skaitītājus, jo tie parāda reālo kustību trasē, kā arī izgatavot maršrutu kartes velobraucējiem, lai maršruts vienmēr būtu līdzi braucējam, jo var nebūt interneta, var izlādēties telefons, karte palīdzēs orientēties.

Raitis Sijāts uzsvēra, ka nākotnē ir jādomā par zaļo ceļu attīstību un infrastruktūras uzlabošanu jau nomarķētajos posmos Vidzemē un Latgalē.  Projekts “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” ir tikai sākums, lai attīstītu zaļo ceļu ideju arī Latgalē.

Teksts: Vineta Zeltkalne, projekta vadītāja
Foto: Vineta Zeltkalne un Diāna Vilčuka

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Pateicoties dalībai projektā “Zaļie ceļi Rīga-Pleskava”, Balvu novada pašvaldībai bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Valensiju, Spānijā, kurp devās Balvu novada administrācijas projektu vadītāja Santa Šmite. Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra tūrisma organizatore Ineta Bordāne un Viļakas muzeja tūrisma speciāliste Inese Matisāne. Kopā ar projekta partneriem no Vidzemes tūrisma asociācijas, Gulbenes, Ropažu, Madonas, Ogres novadu pašvaldībām tika aizvadītas trīs izzinošas dienas ļoti saspringtā grafikā. Pirmajā dienā, uzreiz pēc lidmašīnas nosēšanās, speciālistes devās uz starptautisko konferenci, kurā tika runāts un debatēts par zaļo ceļu attīstību - mobilitāti, atpūtu un tūrismu. Otrajā un trešajā dienā projekta partneri tika iepazīstināti ar Valensijas zaļo ceļu maršrutiem, kopā nobraucot aptuveni 70 km garus zaļo ceļu velo maršrutus – Via Verde Xurra un Via Verde Ojos Negros, kā arī bija iespēja redzēt, kā velo infrastruktūra tiek plānota un ieviesta pilsētā un lauku teritorijās, turklāt – organizētās velo tūrēs bija iespēja redzēt arī to, kā šāda veida aktīvās atpūtas pasākums tiek nodrošināts un organizēts no velo tūrisma uzņēmēju puses (Solution bikes un Mediterranean Bike Tours).

Kādas ir galvenās atziņas no šī pieredzes apmaiņas brauciena, ko īstenot mājās – savā novadā, reģionā?

Santa: Tas, ko es vēlētos redzēt, ir novada tūrisma attīstības kopdarbs. Katrā piemērā, ko dzirdējām, no Spānijas, Portugāles, Īrijas, Beļģijas, Vācijas, bija viens atslēgas vārds - sadarbība, kas vainagojās kopdarbā un zaļo ceļu attīstībā. Arī mums būtu nepieciešams sadarboties vairāk ar dažādām ieinteresētajām pusēm, t.i. pašvaldība, biedrības, uzņēmēji, iedzīvotāji, potenciālie uzņēmēji, pakalpojumu/produktu patērētāji, lai kopīgi attīstītu velo tūrismu. Spānijai tie ir bijuši 25 gadi, tātad arī mums ir šāda iespēja. Viens no praktiskajiem rīkiem, kā to varētu izdarīt, ir katru gadu organizēt iedzīvotāju ideju konkursu par novada labiekārtošanu zaļo ceļu teritorijā, kopīgi attīstot un rūpējoties par to. Tādējādi būtu iespēja iegādāties materiālus, taču darbs būtu pašu pievienotā vērtība, ar ko arī mēs atšķirtos no citiem posmiem un radītu papildus interesi, papildus stāstu mūsu Zaļo ceļu posmam.

Ineta: Ir svarīga vietējās kopienas iesaiste zaļā ceļa attīstībā - ja velo ceļš/taka/maršruts/objekts būs vajadzīgs vietējiem, tad arī tūristi to izmantos. Zaļo ceļu attīstība jāskatās arī kontekstā ar vietējo iedzīvotāju mobilitātes iespējām - lai šie ceļi tiktu izmantoti kā ikdienas pārvietošanās ceļi ar nemotorizēto transportu. Pārdomāta velo tūrisma infrastruktūra noteikti ir arī vietējās ekonomikas veicinātājs - pat viena veiksmīgi izveidota velo novietne pilsētā vai ciemā var veicināt kāda vietējā mazā biznesa attīstību viesmīlības sektorā. Zaļo ceļu izveide un attīstība ir arī industriālā mantojuma saglabāšana, popularizēšana un zaļo ceļu attīstībai jānotiek koordinēti un stratēģiski visā reģionā, valstī.

Inese: Visā Spānijā Greenway ir vairāk nekā 2600 km, kuri sadalīti starp visiem autonomajiem reģioniem. Mums bija iespēja iepazīt nelielu daļu no 200 km gara maršruta pa bijušo kalnrūpniecības šaursliežu dzelzceļa maršrutu. Pozitīvi, ka vairākos posmos tiek nodrošināta vispārēja pieejamība, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, ko noteikti arī mēs varētu ieviest kādā no zaļā ceļa posmiem.

Pozitīvi pārsteidza augstais apkalpošanas serviss, kad velobraucējiem tiek piedāvāts pielāgots maršruts ar gida pavadību, velosipēdu noma, transportēšanas pakalpojumi, kā arī tehniskais atbalsts. Saskatu lielu potenciālu šāda pakalpojuma attīstībai mūsu reģionā. Uzņēmējiem uzdrošināties piedāvāt pilnu servisu, sadarboties un attīstīt kompleksos piedāvājumus.

Patīkami bija redzēt, ka šie zaļie ceļi ir dzīvi, nepārtraukti notiek kustība, kāda sportistu grupiņa pabrauc garām, kāds savukārt dodas pārgājienā, kāds skrējienā, un tu iekļaujies šajā kustībā.

Pārliecinājāmies, ka gājējiem un velobraucējiem ir ļoti svarīga drošība, tāpēc jānodrošina, ka zaļie ceļi ir tikai priekš nemotorizētā transporta, un arī mūsu posmos ar laiku būtu jāievieš barjeras krustojumu vietās.

Brauciens ar elektrisko velosipēdu 40 km dienā būtu pa spēkam arī ikdienas ne-velobraucējam, lieliska iespēja vietējiem uzņēmējiem attīstīt šāda veida pakalpojumu.

Zaļo ceļu maršrutu attīstība jāiekļauj vietējā, reģionālā un valsts līmeņa velotransporta attīstības programmās. Tikai perfekti līdzsvarota investīciju sadale infrastruktūrā un mārketingā noved pie panākumiem.

Teksts: Agate Vanaga, Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja
Foto: Santa Šmite un Ineta Bordāne

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. 

Eiropas Kultūras mantojuma dienas (Mantojuma dienas) Latvijā, šogad veltītas transporta tēmai, izceļot vairāk nekā 80 objektus visā Latvijā un paverot plašu mantojuma spektru, sākot ar ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām , beidzot ar lidlaukiem, bākām un spēkratu kolekcijām.

Arī  Balvu un Gulbenes novada pašvaldības, sadarbībā ar Vidzemes tūrisma asociāciju piedalījās Mantojuma dienās, organizējot kopīgu “Zaļā ceļa Rīga – Pleskava”, divu dienu iepazīšanās, velobraucienu no Viļakas līdz Gulbenei.

Divas dienas devāmies iepazīt zaļos ceļus, kas ved pa kādreizējo dzelzceļa maršrutu, kurš šobrīd  tiek labiekārtots realizējot projektu Nr. LV-RU-006 “GREENWAYS RIGA-PSKOV” (Zaļie ceļi Rīga – Pleskava). Zaļie dzelzceļi ir zaļo ceļu tīkls Vidzemē un Dienvidigaunijā un nu jau arī savienojies ar Latgali un turpinās līdz pat Pleskavai. Tas ved caur gleznainām ainavām un mežiem, un ir piemēroti velo braucējiem, pārgājieniem, zirgu izjādēm un slēpošanai ziemas apstākļos.

Diviem mārketinga pasākumiem bija pieteikušies 38 velobraucēji, kas ceļu bija mērojuši pat no Tukuma, Siguldas un Rīgas, no kuriem viena daļa jau sapulcējās pie Gulbenes stacijas, lai kopā ierastos uz  sākuma vietu pie Viļakas muzeja. Pēc dalībnieku reģistrēšanās individuāli bija iespēja apskatīties gan modernizēto E. Spravņika Latvijas putnu olu kolekciju, gan Valdis Bušs starptautiskā glezniecības plenēra 5 gadu jubilejas izstādi. Sagaidot visus dalībniekus, pasākumu atklāja Latvijas zaļo ceļu asociācijas prezidents Jānis Bordāns, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kuri arī pievienojās velobraucējiem. Savukārt par dzelzceļa attīstību un nozīmi bijušajā Marienhauzenas laikos, nelielu ieskatu sniedza Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa. Katram dalībniekam tika izdalītas atstarojošās aproces ar Greenways logo. Pēc kopīga foto un Sergeja Maksimova starta sauciena brauciens varēja sākties.

Tā kā liela daļa Viļakā bija pirmo reizi, izbraucām nelielu loku pa pilsētu apskatot Viļakas Jēzus Sirds katoļu baznīcu un Viļakas ezera promenādi, tālāk dodoties uz pusdienu vietu pie Viļakas brīvdabas estrādes, kur mūs lustīgi sagaidīja Viļakas kultūras nama kolektīvs un gardas pusdienas no Rekovas dzirnavām. Pēc nelielas atpūtas pauzes devāmies tālāk līdz Žīguru bijušajai dzelzceļa stacijai, kur mūs jau savukārt ar dziesmām sagaidīja Žīguru kultūras nama etnogrāfiskais kopa “Mežābele” un Meža labuma ciems ar priežu čiekura sīrupu, vitamīnu uzņemšanai. Uzzinot vairākus interesantus faktus par Žīguriem un dzelzceļa attīstību, aplūkojot bijušo stacijas ēku, tālāk ceļu pa zaļo maršrutu turpinājām līdz Kupravai. Lai sajustu ciema agrāko nozīmi, izbraucām nelielu loku apkārt bijušajai drenu rūpnīcai un pie Kupravas stacija mūs sagaidīja jau Latgales reģionālā televīzija. Pēc interviju sniegšanas tālāk steidzāmies uz Vīksnas pusi. Vīksnā mūs sagaidīja siltas vakariņas par ko parūpējās Dzidra Sērmūkša un iegrimām vietējā gida Ilgvara Bērziņa interesantajos stāstos par  sadzīvi dzelzceļa tuvumā.

Pirmajā dienā kopumā tika nobraukti 50 km, bet naskākie velobraucēji pat pamanījās pieveikt 70 - 100 km, izbraucot visu maršrutu pa zaļajiem ceļiem no Viļakas līdz Balviem un aizminoties ar velo līdz pat savām nakšņošanas vietām.

19. septembra velobraucienu uzsākām, pulcējoties pie Balvu novada muzeja. Aktīvākie dalībnieki individuāli izbrauca arī skaisto Balvu muižas parku un Lāču dārzu, ielūkojās Balvu muzeja interaktīvajās ekspozīcijās, lai ar jaunu pozitīvas enerģijas lādiņu uzsāktu otrās dienas velopiedzīvojumu līdz Gulbenei.

Pa ceļam līdz Latvijas Republikas armijas vasaras nometnei Litenē, apskatījāmies jauno atpūtas vietu Kubulos, piestājām pie Latgales un Vidzemes robežupes Sitas, kā arī pie bijušā dzelzceļa tilta pāri Pededzes upei. Nometnes vietā mūs sagaidīja bijušais literatūras skolotājs, tagad arī gids un grāmatas “Kas ir Litene?” autors Jānis Zvaigzne. Pēc kopīgām pusdienām, pateicoties “Kantes krogam”, tālāk nesteidzīgi devāmies uz Stāmerienu, lai gides Ingas Lapses pavadībā dotos ielūkoties Stāmerienas pils noslēpumos. Lai gan saule šodien mazāk spīdēja un neizdevās novērot kalnu kristālu mirdzumu Stāmerienas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcas torņu krustos, tas mums netraucēja sajust īpašo auru šajā baznīcā. Paldies gidam Gunāram Vīksniņam.

Velobraucienu turpinājām līdz Stāmerienas šaursliežu dzelzceļa stacijai, kur sagaidot ierodamies Bānīti, izstaigājām stacijas teritoriju, uzkāpām skatu tornī un tālāk jau jautru sarunu pavadīti devāmies ar Bānīti līdz Gulbenei, kur arī noslēdzās mūsu kopīgais divu dienu zaļā ceļa velobrauciens. Divās dienās kopā tika mēroti apmēram 88 km.

Paldies arī Balvu pašvaldības policijai, kas pavadīja velobraucējus ceļa posmos Viļaka-Žīguri, Vīksna – Balvi un Balvi –Kubuli. Velo dalībnieki atzina, ka brauciens bija ar odziņu, katrs posms bija atšķirīgs un dažāds, sirsnīgie ceļā sataptie cilvēki un Latgales viesmīlība nelika vilties.

Teksts: Viļakas muzeja tūrisma speciāliste Inese Matisāne

Foto: Inese Matisāne un Jānis Sijāts

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Kubulos jau top pirmā no atpūtas vietām projekta Nr. LV-RU-006 “GREENWAYS RIGA-PSKOV (Zaļie ceļi Rīga – Pleskava)” ietvaros. Šajā vietā tiks uzstādīta koka lapene ar soliem un galdu, velosipēdu statīvs un koka laipa pāri grāvim, lai riteņbraucēji un kājāmgājēji droši nokļūtu līdz atpūtas vietai. Vēl divas atpūtas vietas tiks izveidotas Sitā un Vīksnā.

Atpūtas vietu izveidi zaļajā ceļā veic IK “Lapsiņas K” par summu EUR 5768.81 (pieci tūkstoši septiņi simti sešdesmit astoņi euro,81 centi) bez PVN, PVN 21 % EUR 1211.45 (viens tūkstotis divi simti vienpadsmit euro, 45 centi), kopējā summa EUR 6980.26 (seši tūkstoši deviņi simti astoņdesmit euro, 26 centi).

Balvu novada pašvaldība atgādina, ka dzelzceļa posms pamazām tiek labiekārtots un būs paredzēts tikai nemotorizētajam transportam, līdz ar to kategoriski aizliegts pārvietoties pa to ar motorizētajiem transportlīdzekļiem un smago tehniku. Izņēmuma gadījumā posmu varēs izmantot iedzīvotāji, kuriem nepieciešams nokļūt savā īpašumā.

Agate Vanaga,

Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Projekta kopējās izmaksas – EUR 793 036,00, Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014 -2020.gadam finansējums – EUR 713 732,40 (90% no projekta budžeta); projekta partneru līdzfinansējums – EUR 79 303,60 (10% no kopējām izmaksām), Balvu novada pašvaldības projekta daļas kopējās izmaksas ir EUR 24 010,00, no tām 90% jeb EUR 21 609,00 Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums.

Atgādinām, ka 2020. gada jūlija beigās netālu no Kubuliem tika uzstādīts tūristu skaitītājs, kas veic uzskaiti gan par riteņbraucējiem, gan par kājāmgājējiem. Tūristu skaitītāja uzstādīšana bija viena no projekta aktivitātēm, un to uzstādīja Čehijas uzņēmums o.p.s. Partnerstvi.

Šobrīd ir veikti dzelzceļa līnijas Sita – Kubuli – Vīksna – Kuprava labiekārtošanas darbi 26 km garumā. Krūmu pļaušanu un grants iestrādi ceļa posmā veica uzņēmums SIA „Dantruck 11” – par līguma kopējo summu EUR 2320,93 (ieskaitot PVN).

Balvu novada pašvaldība atgādina, ka dzelzceļa posms pamazām tiek labiekārtots un būs paredzēts tikai nemotorizētajam transportam, līdz ar to kategoriski aizliegts pārvietoties pa to ar motorizētajiem transportlīdzekļiem un smago tehniku. Izņēmuma gadījumā posmu varēs izmantot iedzīvotāji, kuriem nepieciešams nokļūt savā īpašumā.

Agate Vanaga,
Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Projekta kopējās izmaksas – EUR 793 036,00, Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020.gadam finansējums – EUR 713 732,40 (90% no projekta budžeta); projekta partneru līdzfinansējums – EUR 79 303,60 (10% no kopējām izmaksām); Balvu novada pašvaldības projekta daļas kopējās izmaksas ir EUR 24 010,00, no tām 90% jeb EUR 21 609,00 Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums.

Mērķis: Ietvert vietējos kultūras un dabas resursus (dzelzceļa vēsturi, dabas takas, kā arī tuvējos tūrisma dabas un kultūras objektus) kopīgos un ilgtspējīgos tūrisma produktos, kas dod ekonomisku labumu visam reģionam. Ilgtermiņa ieguvums gala saņēmējiem un plašākai sabiedrībai reģionā ir tas, ka vietējie pārrobežu reģioni saņems jaunu tūrisma produktu (zaļie ceļi Rīga – Pleskava), kas sniegs ekonomisku labumu vietējiem, mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem un visai vietējai ekonomikai kopumā. Ievērojams papildus ieguvums no zaļajiem ceļiem jeb veloceļiem, kas ierīkoti Latvijas pusē pa bijušo dzelzceļa līniju un Krievijas pusē pa reģionālās nozīmes ceļiem un meža ceļiem, ir tas, ka tūristi, braucot ar velosipēdu, pārvietojās lēnāk, tādējādi pavadot vairāk laika un līdz ar to vairāk naudas reģionā.

Projekta mērķa grupas un labuma guvēji:

• Iestādes, kā arī to darbinieki, kas iesaistīti projekta īstenošanā (ar projekta aktivitātēm tiks uzlabota piederošā infrastruktūra, iegūta pieredze un aprīkojums);
• Vietējie iedzīvotāji - ar "zaļā ceļa" izveidi tiks dota alternatīva pārvietošanās iespēja;
• Sabiedrība kopumā - vietējie un ārzemju tūristi, kas izmantos maršrutu ceļošanai būs tiešie tūrisma produkta un pakalpojumu izmantotāji;
• Vietējās pašvaldības - projektā gūtā pieredze par vienota tūrisma produkta izveidi un popularizēšanu; pārrobežu tūrisma produkts veicinās tūristu piesaisti pašvaldībām, tādējādi veicinot to attīstību un ienākumus no nodokļiem u.c.;
• Mazie un vidējie uzņēmumi - projekts stimulēs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kas izvietoti "zaļā ceļa" tuvumā, dodot iespēju piedāvāt produktus un pakalpojumus "zaļā ceļa" apmeklētājiem - riteņbraucējiem, gājējiem un citiem.

Galvenās projekta aktivitātes:

• Jaunā velo maršruta marķēšana;
• Zaļā ceļa kopējās kartes un mini kartes pa maršrutu posmiem izveide;
• Kopīgu mārketinga aktivitāšu un informatīvo kampaņu organizēšana par projekta norises gaitu;
• Kopīgu mācību organizēšana jaunajā tūrisma maršrutā iesaistītajām mērķa grupām.

Galvenās Balvu novada pašvaldības aktivitātes projekta ietvaros:

• Bijušā dzelzceļa posma infrastruktūras uzlabošana no Sitas (Sitas upe) līdz Kupravai 26 km garumā, posma pielāgošana nemotorizētajam transportam;
• Informācijas stendu izvietošana ar norādēm;
• Atpūtas vietu izveide;
• Tūristu skaitītāja uzstādīšana.

2020. gada jūlija beigās bijušā dzelzceļa posmā no Sitas līdz Kupravai, netālu no Kubuliem ir uzstādīts tūristu skaitītājs, kas veiks uzskaiti gan par riteņbraucējiem, gan par kājāmgājējiem. Tūristu skaitītāja uzstādīšana ir viena no projekta aktivitātēm. Tūristu skaitītāja uzstādīšanu veica uzņēmums o.p.s. Partnerstvi no Čehijas.

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Balvu novada pašvaldība, kopā ar vēl 12 projekta sadarbības partneriem:

• Viļakas novada dome (Latvija) – vadošais partneris;
• Vidzemes tūrisma asociācija (Latvija);
• Pleskavas reģiona tūrisma komiteja (Krievija);
• Pleskavas rajona administrācija (Krievija);
• Ostrovas rajona administrācija (Krievija);
• Pitalovas rajona administrācija (Krievija);
• Palkinas rajona administrācija (Krievija);
• Gulbenes novada pašvaldība (Latvija);
• Ērgļu novada dome (Latvija);
• Ogres novada dome (Latvija);
• Ropažu novada dome (Latvija);
• Latvijas zaļo ceļu asociācija (Latvija)

īsteno Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektu Nr. LV-RU-006 “GREENWAYS RIGA-PSKOV (Zaļie ceļi Rīga – Pleskava)”, kura realizācijas ilgums ir 01.09.2019. - 31.08.2021. (24 mēneši).

Projekta kopējās izmaksas – EUR 793 036,00, Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014 -2020.gadam finansējums – EUR 713 732,40 (90% no projekta budžeta); projekta partneru līdzfinansējums – EUR 79 303,60 (10% no kopējām izmaksām) Balvu novada pašvaldības projekta daļas kopējās izmaksas ir EUR 24 010,00, no tām 90% jeb EUR 21 609,00 Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums.

Mērķis: Ietvert vietējos kultūras un dabas resursus (dzelzceļa vēsturi, dabas takas, kā arī tuvējos tūrisma dabas un kultūras objektus) kopīgos un ilgtspējīgos tūrisma produktos, kas dod ekonomisku labumu visam reģionam. Ilgtermiņa ieguvums gala saņēmējiem un plašākai sabiedrībai reģionā ir tas, ka vietējie pārrobežu reģioni saņems jaunu tūrisma produktu (zaļie ceļi Rīga – Pleskava), kas sniegs ekonomisku labumu vietējiem, mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem un visai vietējai ekonomikai kopumā. Ievērojams papildus ieguvums no zaļajiem ceļiem jeb veloceļiem, kas ierīkoti Latvijas pusē pa bijušo dzelzceļa līniju un Krievijas pusē pa reģionālās nozīmes ceļiem un meža ceļiem, ir tas, ka tūristi, braucot ar velosipēdu, pārvietojās lēnāk, tādējādi pavadot vairāk laika un līdz ar to vairāk naudas reģionā.

Projekta mērķa grupas un labuma guvēji:

• Iestādes, kā arī to darbinieki, kas iesaistīti projekta īstenošanā (ar projekta aktivitātēm tiks uzlabota piederošā infrastruktūra, iegūta pieredze un aprīkojums);
• Vietējie iedzīvotāji - ar "zaļā ceļa" izveidi tiks dota alternatīva pārvietošanās iespēja;
• Sabiedrība kopumā - vietējie un ārzemju tūristi, kas izmantos maršrutu ceļošanai būs tiešie tūrisma produkta un pakalpojumu izmantotāji;
• Vietējās pašvaldības - projektā gūtā pieredze par vienota tūrisma produkta izveidi un popularizēšanu; pārrobežu tūrisma produkts veicinās tūristu piesaisti pašvaldībām, tādējādi veicinot to attīstību un ienākumus no nodokļiem u.c.;
• Mazie un vidējie uzņēmumi - projekts stimulēs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kas izvietoti "zaļā ceļa" tuvumā, dodot iespēju piedāvāt produktus un pakalpojumus "zaļā ceļa" apmeklētājiem - riteņbraucējiem, gājējiem un citiem.

Galvenās projekta aktivitātes:

• Jaunā velo maršruta marķēšana;
• Zaļā ceļa kopējās kartes un mini kartes pa maršrutu posmiem izveide;
• Kopīgu mārketinga aktivitāšu un informatīvo kampaņu organizēšana par projekta norises gaitu;
• Kopīgu mācību organizēšana jaunajā tūrisma maršrutā iesaistītajām mērķa grupām.

Galvenās Balvu novada pašvaldības aktivitātes projekta ietvaros:

• Bijušā dzelzceļa posma infrastruktūras uzlabošana no Sitas (Sitas upe) līdz Kupravai 26 km garumā, posma pielāgošana nemotorizētajam transportam;
• Informācijas stendu izvietošana ar norādēm;
• Atpūtas vietu izveide;
• Tūristu skaitītāja uzstādīšana.

Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

2019.gada 17.oktobrī projekta Nr. LV-RU-006 “GREENWAYS RIGA-PSKOV” (Zaļie ceļi Rīga – Pleskava) vadošais partneris Viļakas novada dome organizēja projekta atklāšanas pasākumu projekta partneriem un tūrisma speciālistiem.

Projekta vadošais partneris ir Viļakas novada dome. Sadarbības partneri: Vidzemes tūrisma asociācija, Pleskavas reģiona tūrisma komiteja, Pleskavas rajona administrācija, Ostrovas rajona administrācija, Pitalovas rajona administrācija, Palkinas rajona administrācija, Balvu novada pašvaldība, Gulbenes novada dome, Ērgļu novada dome, Ogres novada dome un Ropažu novada dome. Projekta asociētais partneris ir Latvijas zaļo ceļu asociācija.

Projekta partneri 17.oktobrī iepazīstināja ar savu pašvaldību un sniedza informāciju, kāds garums ir zaļajam dzelzceļam konkrētās pašvaldības teritorijā un kādas projekta aktivitātes ir plānotas partnera teritorijā. Projekta partneri uzsāk darbu pie informācijas apkopošanas, lai sagatavotu zaļā ceļa kopējo karti un mini kartes pa maršrutu posmiem. Projekta īstenošanas laikā no 2019.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.augustam – 24 mēnešu laikā tiks nomarķēts jauns zaļais velo maršruts ~ 400 km garumā no Rīgas līdz Pleskavai, organizētas kopīgas mārketinga aktivitātes un informatīvā kampaņa par projekta norises gaitu, kā arī organizētas kopīgas apmācības jaunajā tūrisma maršrutā iesaistītajām mērķa grupām.

Projekta kopējais budžets ir 793 036,00 EUR, projekta līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014 -2020.gadam ir 713 732,40 EUR (90 % no projekta budžeta) un projekta partneri līdzfinansē projektu 10 % apmērā – 79 303,60 EUR.

Teksts un foto: Viļakas novada domes projektu vadītāja Vineta Zeltkalne